Slovākijas rajoni (okres): definīcija, skaits un administratīvā struktūra
Uzzini visu par Slovākijas rajoniem (okres): definīcija, 79 rajoni, administratīvā struktūra, vēsture un reģionālā sadalījuma īpatnības — praktisks pārskats un skaitļi.
Definīcija
Okres (angļu valodā district) ir Slovākijas administratīvā vienība, kas parasti ir starpstāvoklis starp reģionu un vietējām pašvaldībām. Okresi kalpo gan kā teritoriālas un statistiskas vienības, gan — līdz noteiktai robežai — par izpildvaras struktūru izpildes vietu, kur tiek veikta valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšana.
Vēsture un reformas
Pašreizējie rajoni pastāv kopš 1996. gada, kad tika veiktas teritorālās pārvaldes izmaiņas. Sākotnēji katram rajonam bija savs okresný úrad (rajona birojs) ar konkrētām izpildvaras funkcijām, bet 2004. gada administratīvajā reformā daļa šo funkciju tika pārkārtota. Reformas rezultātā atsevišķas administratīvās prasības sāka apkalpot rajonu biroji, kas bieži atbild par vairākiem rajoniem, tādējādi faktiski samazinot rajonu nozīmi kā atsevišķu izpildvaras vienību. Izņēmums šajā sakarā ir, piemēram, Nové Zámky rajons, kurā darbojas divi rajonu biroji.
Skaits un sadalījums
Slovākijā pašlaik ir 79 rajoni. No tiem Bratislavas pilsēta ir sadalīta 5 rajonos, bet Košices pilsēta — 4 rajonos. Rajoni ietilpst astoņos lielākos administratīvos reģionos (krajos): Bratislavā, Trnavā, Trenčinā, Nitrā, Žilinā, Banskā Bystricā, Prešovā un Košicē.
- Rajonu skaits: 79
- Pilsētas dalījums: Bratislava — 5 rajoni; Košice — 4 rajoni
- Pašvaldības: rajons parasti sastāv no vairākām pašvaldībām (obec), kuru skaits var būt dažāds — kopumā Slovākijā ir aptuveni 2 900 pašvaldību.
- Kadastrālās teritorijas: pašvaldības bieži tiek sadalītas mazākās kadastrālajās teritorijās (kadastrālās vienības), kas tiek izmantotas zemesgrāmatu, īpašuma un plānošanas vajadzībām.
Administratīvā struktūra un funkcijas
Okresi nav primārā pašvaldības līmeņa institūcijas — tādas funkcijas kā vietējā pašvaldība, budžeta pārvaldība un vietējā attīstība pieder municipālajiem orgāniem. Tomēr rajoni kalpo kā nozīmīga robežšķirtne valsts pārvaldes decentralizācijai:
- valsts administrācijas apkalpošana (piem., noteiktu licences, reģistrācijas un kontroles funkciju veikšana),
- statistikas un plānošanas vajadzības — rajoni tiek izmantoti datu apkopošanai un teritoriālajai analīzei,
- sadarbība ar reģionālajām institūcijām un iestādēm, kur nepieciešama starpteritoriāla koordinācija.
Piezīmes un praktiska nozīme
Lai gan rajoni joprojām ir oficiālas Slovākijas teritoriālās vienības, to loma administrācijā ir ierobežotāka nekā agrāk — daudzus izpildvaras uzdevumus tagad veic plašākas iestādes vai reģionālie biroji, bet pašvaldības saglabā visbūtiskāko lomu ikdienas sabiedriskajos pakalpojumos. Precīzu informāciju par konkrēta rajona funkcijām un administratīvo iekārtu vislabāk iegūt no oficiālajām valsts iestādēm vai statistikas pārskatiem.
Visu Slovākijas rajonu alfabētiskais saraksts
|
|
|
|
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir rajons Slovākijā?
A: Okress ir Slovākijas administratīvā vienība, ko sauc arī par rajonu.
J: Kā Slovākijā ir organizēti rajoni?
A: Vairāki rajoni veido vienu reģionu, bet viens rajons sastāv no vairākām pašvaldībām, kas tālāk sadalītas kadastrālajās teritorijās.
J: Kad Slovākijā izveidoja pašreizējos rajonus?
A: Pašreizējie Slovākijas rajoni tika izveidoti 1996. gadā.
Jautājums: Kas notika ar rajonu birojiem 2004. gadā?
A: 2004. gadā rajonu biroji tika likvidēti un aizstāti ar rajonu birojiem, kas ir atbildīgi par vairākiem rajoniem.
J: Cik Slovākijā pašlaik ir apgabalu?
A: Slovākijā pašlaik ir 79 apgabali.
Jautājums: Cik rajonu ir Bratislavas un Košices pilsētām?
A: Bratislavas pilsēta ir sadalīta 5 rajonos, bet Košices pilsēta ir sadalīta 4 rajonos.
J: Vai Slovākijā rajoni ir vairāk nekā tikai statistikas vienības?
A: Nē, rajoni Slovākijā pēc apgabalu biroju izveides 2004. gadā ir kļuvuši tikai par statistiskām vienībām.
Meklēt