Durrington Walls — milzīga neolīta apmetne un henge pie Stounhendžas

Atklāj Durrington Walls — milzīgu neolīta apmetni un 500 m henge pie Stounhendžas: senais ciemats, 1000 mājokļi, rituālu centrs un zemes akmeņu noslēpumi.

Durrington Walls ir liela neolīta apmetne un vēlākā apmetne Stounhendžas pasaules mantojuma teritorijā. Tā atrodas aptuveni 2 jūdzes (apm. 3 km) uz ziemeļaustrumiem no Stounhendžas, Durringtonas pagastā, uz ziemeļiem no Amesberijas, Viltšīrā. Apmetne ir labi pazīstama kā viens no lielākajiem neolīta kompleksiem Lielbritānijā, un to bieži pētī kopā ar apkārtējiem pieminekļiem, piemēram, Woodhenge un Stounhendžu.

Vieta, izmēri un struktūra

Durrington Walls sastāv no milzīga henge — apaļa vai ovāla zemes konstrukcija ar grāvi un ārējo valni — un plašas ciema zonas tās iekšienē un apkārtnē. Henge diametrs ir aptuveni 500 m, kas padara to par vienu no lielākajām neolīta zemes konstrukcijām Lielbritānijā. Sākotnēji grāvis bija aptuveni 5,5 m dziļš, 7 m plats apakšā un aptuveni 18 m plats augšpusē; vietām krasta platums sasniedza 30 m. Grāvī un valnī bija divas lielākas ieejas — ziemeļrietumu un dienvidaustrumu galā. Mūsdienās no mūriem redzamas galvenokārt valņa paliekas, un centrā ir izveidojusies apaugusi grēda, kas iezīmē agrīno struktūru vietu.

Izrakumi un galvenie atklājumi

Ilgstošas arheoloģiskās izpētes gaitā atklāts, ka Durrington Walls apmetnē atradās liels neolīta ciemats. 2013. gadā veiktajos izrakumos pētnieki ziņoja par aptuveni 1000 mājokļiem, kuros vienlaicīgi varēja dzīvot līdz ~4000 cilvēkiem; ciemata datējums norāda uz apmēram 2600. g. p.m.ē. Izrakumos atrastas māju grīdas ar ēku pamatiem, krāsnīm un sadzīves atkritumiem, kas ļāva rekonstruēt ikdienas dzīvi, ēdienreizes un tehnoloģijas.

Arī ģeofiziskās izpētes metodes, tostarp zemes izpētes radars, magnetometrija un elektriskās pretestības mērījumi, ir devušas nozīmīgus rezultātus. Stounhendžas Slēpto ainavu (Hidden Landscapes) komandas pētījumi atklāja pazīmju par gandrīz 100 stāvošiem akmeņiem netālu no Durringtonas, bez nepieciešamības izrakumiem. 2015. gadā, izmantojot šīs metodes, tika atklātas arī aizvien skaidrākas pazīmes par akmeņu rindām aptuveni 3 m zem valņa — iespējami agrīnāki stāvošo akmeņu paliekas.

Dzīve, pārtika un rituāli

Atrasti lieli daudzumi kaulu atliekas, īpaši mājas cūku (mājas cūkas) kauli, liecina par masu ēdināšanas pasākumiem — svētkiem vai rituālu ēdienreizēm, kuros piedalījās daudzu cilvēku kopienas. Šie atradumi kopā ar mājas priekšmetiem, keramikas šķembām un ugunskuru vietām liecina, ka Durrington Walls bija dzīva kopiena ar plašu sociālu un rituālu aktivitāti. Daudzi pētnieki uzskata, ka šeit varēja notikt sezonāli svētki, kas savienoja dzīvo cilvēku pasauli ar monumentālajām rituālajām vietām, piemēram, Stounhendžu.

Saiete ar Stounhendžu un apkārtējiem ceļiem

Pētījumi rāda, ka Durrington Walls un Stounhendža ir savienotas ar upes — Avonas — virzienā pabūvētu ceļu jeb "avenue", kas varētu būt izmantota svinīgām procesijām. Viena no pazīstamajām hipotēzēm ir, ka Durrington bija vieta, kur sanāca dzīvie, lai svinētu un rīkotu lielas ēdienreizes, bet Stounhendža — vieta, kur veica rituālus, kas saistīti ar varbūtēji mirušajiem vai citiem pārejas ritiem. Šāda sadarbība starp "dzīvo" un "mirušo" vietām ļauj labāk saprast neolīta sabiedrību simbolisko teritoriju un ceļu nozīmi.

Interpretācija un nozīme

Zinātnieki uzsver, ka Durrington Walls ir bijis nozīmīgs sociāls un rituāls centrs ar plašu ietekmi apkārtnē. Tā kā apmetne ir viena no lielākajām neolīta dzīvesvietām Ziemeļeiropā, tā sniedz unikālu iespēju izprast sociālo organizāciju, sadarbību lielos projektos (piemēram, gadu simtiem ilgā akmens un zemes darbu mobilizācija) un dzīvesveidu pirmsmetāliskajā laikmetā. Atklājumi par māju blīvumu, ēdiena apjomu un iespējamo sezonālo raksturu sniedz pierādījumus par sarežģītām kopienu struktūrām un plašiem svētkiem.

Saglabāšana un piekļuve

Durrington Walls ir daļa no Stounhendžas un apkārtnes pasaules mantojuma, ko pārvalda un aizsargā valsts iestādes — apgabala saglabāšana un izpēte tiek veikta apzināti, lai saglabātu gan virszemes, gan pazemes liegumus. Apmeklētāji var apskatīt valni un apkārtni no pieejamajiem takām un skatu punktiem; izrakumi parasti nav atstāti nolaisti publikai, lai netiktu bojāti arheoloģiskie slāņi, taču muzeji un interpretācijas centri sniedz plašāku informāciju un atradumu izstādi.

Noslēgumā

Durrington Walls ir viena no nozīmīgākajām neolīta vietām Eiropā — gan pēc izmēra, gan pēc saglabātajiem materiāliem un strukturālajām iezīmēm. Tā sniedz svarīgu priekšstatu par neolīta dzīvi, rituāliem un to saikni ar monumentālo arhitektūru apkārtnē, īpaši ar Stounhendžu. Turpmākie pētījumi un ģeofiziskās metodes, tostarp radara un magnetometrijas izpēte, turpinās paplašināt mūsu izpratni par šo sarežģīto un nozīmīgo vietu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Durringtona mūri?

Jautājums: Cik mājokļu tika atrasts apmetnē?

J: Kad tika datēts ciema ogleklis?

J: Kāda tehnoloģija tika izmantota, lai bez izrakumiem atklātu gandrīz 100 akmeņu liecības?

J: Kas mūsdienās ir saglabājies no Durringtonas mūriem?

Meklēt pēc burta