Kāju sasiešana
Kāju sasiešana ir sena ķīniešu paraža ietīt meitenes kājas ar audumu, lai apturētu to augšanu ar vecumu. Dažas ķīniešu leģendas vēsta, ka sieviešu pēdas sāka iesiet jau Šangu dinastijas laikā (1700-1027. g. p.m.ē.). Tomēr rakstos minēts, ka pēdu iesiešana sākās Song dinastijas (960.-1279. gs.) galmā. Tā turpinājās līdz 20. gadsimta sākumam, kad to aizliedza Ķīnas Tautas Republika.
Kāju sasiešana bija sociālā statusa pazīme. Ja sievietei bija sasietas kājas, tas liecināja, ka viņa ir augstākas kārtas sieviete, kurai nav jāstrādā smags darbs. Tomēr lēnām kāju iesiešana pamazām izplatījās arī zemāko šķiru pārstāvēs, kuras vēlējās iegūt augstāku sociālo statusu. Līdz 17. gadsimtam ķīniešu meitenēm ar visu sociālo statusu bija sasietas kājas.
Daži cilvēki uzskata, ka ķīnietes bija spiestas sasiet kājas, lai palīdzētu vīriem izjust seksuālu baudu. Daži cilvēki uzskata, ka kāju sasiešana ir sievietes aizvainojoša. Taču citi cilvēki apgalvo, ka šāds viedoklis ir tendenciozi vērsts pret ķīniešu kultūru par labu mūsdienu Rietumu standartiem.
Pēdas parasti mēģināja sasiet tā, lai pēdas būtu ne garākas par 3 collām (7,6 cm). Lai to panāktu, dažkārt tika darītas dažas drastiskas lietas. Tāpēc sievietēm, kurām tika sasietas pēdas, parasti to stāvoklis līdz mūža galam bija pasliktinājies vai sabojāts. Kāju sasiešanas fiziskās sekas (vai rezultāti) Ķīnas sabiedrībā saglabājās vēl pavisam nesen, jo īpaši sievietēm 70 un 80 gadu vecumā (saskaņā ar Sanfrancisko Universitātes publicēto pētījumu}.
Kad Mandžūrijā izveidojās Ciņu dinastija, Mandžūrijas imperatori uzrakstīja daudzus likumus, kas aizliedza kāju sasiešanu. Tomēr šie likumi nedarbojās pārāk labi. 1874. gadā Šanhajā kāds britu priesteris sasauca pirmo komiteju (cilvēku sapulci), kas vērsās pret pēdu sasiešanu. Pēc Ciņu dinastijas sabrukuma republikāniskā valdība turpināja mēģināt apturēt pēdu sasiešanu. Sievietēm, kurām pēc 1915. gada joprojām bija sasietas kājas, tika uzlikti naudas sodi (rīkojumi maksāt naudu). 20. gadsimta sākumā rietumu mode arvien vairāk ietekmēja Ķīnu. Ķīnas Tautas Republika galu galā aizliedza pēdu sasiešanu, lai gan tas nebija ļoti veiksmīgs solis, lai faktiski izbeigtu šo praksi. Saskaņā ar Xinhua ziņu aģentūras sniegto informāciju pēdējā fabrika, kas ražoja apavus sievietēm ar sasietām kājām, pārtrauca šo apavu ražošanu 1998. gadā Harbinā, Ķīnā.
Sieviete ar sasietām kājām.
Jautājumi un atbildes
J: Kad sākās pēdu sasiešana?
A: Kāju sasiešana sākās Song dinastijas galmā, kas bija laikā no 960. līdz 1279. gadam pēc mūsu ēras.
J: Kāds bija pēdu sasiešanas mērķis?
A: Kāju iesiešana bija sociālā statusa pazīme. Tas nozīmēja, ka sievietei nav jāstrādā smags darbs un viņai ir augstāks sociālais stāvoklis.
J: Cik ilgi tika sasietas kājas?
A: Kājas parasti sasēja tā, lai tās būtu ne garākas par 3 collām (7,6 cm).
J: Kas notika, kad Mandžūrijā izveidojās Ciņu dinastija?
A: Mandžūrijas imperatori uzrakstīja daudzus likumus, kas aizliedza kāju sasiešanu, taču tie nebija ļoti efektīvi.
Jautājums: Kas notika 1874. gadā saistībā ar kāju sasiešanu?
A: 1874. gadā Šanhajā kāds britu priesteris izveidoja pirmo komiteju pret pēdu sasiešanu.
J: Kā Rietumu mode ietekmēja Ķīnu 20. gadsimta sākumā?
A: 20. gadsimta sākumā Rietumu mode sāka arvien vairāk ietekmēt Ķīnu.
J: Kad Ķīnā beidzot beidzās kāju sasiešana?
A: Ķīnas Tautas Republika 1998. gadā, kad Harbinā, Ķīnā, pārtrauca ražot pēdējo apavu sieviešu ar sasietām kājām ražotni, kas pārtrauca ražot apavus sievietēm ar sasietām kājām, noteica kāju sasiešanu ārpus likuma.
