Amnēzija
Amnēzija ir tas, ko ārsti sauc par atmiņas zudumu vai traucējumiem. Tas ir atmiņas zudums, proti, cilvēks nevar atcerēties noteiktas lietas. Amnēziju var izraisīt smadzeņu bojājums, slimība vai kāds ļoti stresains notikums.
Ir divi "galvenie veidi":
- Anterogrāda amnēzija: īstermiņa atmiņa vairs netiek pārnesta uz ilgtermiņa atmiņu. Cilvēki ar šāda veida amnēziju nevar atcerēties lietas ilgāku laiku.
- Retrogrāda amnēzija: persona vairs nevar atcerēties informāciju, kas notikusi pirms noteikta datuma. Šis datums parasti ir negadījuma vai operācijas datums.
To, ka pieaugušie parasti nevar atcerēties agrā bērnībā notikušus notikumus, sauc par "zīdaiņu amnēziju". To skaidro ar bērna smadzeņu attīstību. To neuzskata par amnēziju, kas būtu pielīdzināma citiem amnēzijas veidiem.
Cēloņi
Pastāv trīs galvenās amnēzijas pazīmes.
- Galvas trauma. Tas ietver jebkuru smadzeņu traumu, kas var izraisīt amnēziju.
- Traumatiski notikumi. Tas notiek tad, kad cilvēka prāts ir tik ļoti sasprindzināts, ka izvēlas aizmirst notikušo, nevis cīnīties ar to.
- Fiziskās nepilnības. Tās ir lietas, kas notiek ar jūsu smadzenēm, bet tās atšķiras no galvas traumām, jo tās galvenokārt saistītas ar komplikācijām, kas rodas pēc operācijas.
Daži citi amnēzijas veidi:
- [Traumas|traumas], piemēram, galvas traumas, izraisīta amnēzija; saukta par posttraumatisko amnēziju.
- Disociatīvā amnēzija: šajā gadījumā cēlonis ir psiholoģisks un parasti nav saistīts ar fizisku smadzeņu bojājumu. Tas ietver
- Izspiesta atmiņa (kad nav iespējams atcerēties konkrētu notikumu) - parasti atmiņas joprojām ir, bet cilvēks bloķē piekļuvi tām; Stresaini notikumi, piemēram, izvarošana, var izraisīt disociatīvu amnēziju.
- Bērnības amnēzija - pieaugušo nespēja atcerēties noteiktas bērnības daļas.
- Narkotiku (parasti [alkohola]) izraisīts aptumsums - anterogrāda amnēzija, kas ietekmē tuvāko pagātni.
Amnēzija var būt pastāvīga vai īslaicīga. Amnēziju var izraisīt [smadzeņu] bojājumi vai dažu [zāļu] lietošana. Dažas no šīm zālēm ir [nomierinošie līdzekļi]. Vēl viens labi zināms amnēzijas cēlonis var būt pārmērīga [alkohola] lietošana. Šāda veida cēloņus sauc par organiskiem, jo tie ir tieši redzami. Citus cēloņus nevar tieši redzēt, tos sauc par funkcionāliem. Tie drīzāk ir [psiholoģiski|psiholoģiski] pēc savas būtības. Piemēram, cilvēki var vēlēties pasargāties no traumatiska notikuma, kuram viņi ir bijuši liecinieki.
Vēl viens neliels amnēzijas cēlonis ir "sirdssāpes" attiecībās. Tas var izraisīt traumu, bet ne vienmēr ir traumatisks.
Ārstēšana
Dažreiz daži amnēzijas veidi tiek novērsti bez ārstēšanas. Pastāv arī dažādi terapijas veidi, kas darbojas ar smadzenēm, lai palīdzētu amnēzijas gadījumā. Nav zāļu, kas tieši palīdzētu amnēzijas gadījumā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir amnēzija?
A: Amnēzija ir atmiņas zudums vai traucējumi.
J: Kas izraisa amnēziju?
A: Amnēziju var izraisīt smadzeņu bojājumi, slimības vai stresa notikumi.
J: Kādi ir divi galvenie amnēzijas veidi?
A: Divi galvenie amnēzijas veidi ir anterogrāda amnēzija un retrogrāda amnēzija.
J: Kas ir anterogrāda amnēzija?
A: Anterogrāda amnēzija ir tad, ja īstermiņa atmiņa vairs netiek pārnesta uz ilgtermiņa atmiņu. Cilvēki ar šāda veida amnēziju ilgstoši nevar atcerēties lietas.
J: Kas ir retrogrāda amnēzija?
Atbilde: Retrogrāda amnēzija ir tad, ja cilvēks vairs nevar atcerēties informāciju, kas notikusi pirms noteikta datuma, kas parasti ir negadījuma vai operācijas datums.
J: Kas ir bērnu amnēzija?
A: Infantilā amnēzija ir tas, ka pieaugušie parasti nespēj atcerēties notikumus, kas notikuši agrā bērnībā, un to skaidro ar bērna smadzeņu attīstību.
J: Vai zīdaiņu amnēzija tiek uzskatīta par amnēzijas formu?
A: Zīdaiņu amnēzija netiek uzskatīta par amnēziju, kas ir salīdzināma ar citiem amnēzijas veidiem.
