Al-Fustat (Fustata) — Ēģiptes pirmā arābu galvaspilsēta, dibināta 641
Fustata bija pirmā arābu galvaspilsēta Ēģiptē. Tā tika dibināta 641. gadā pēc tam, kad arābi iekaroja Aleksandriju. Arābi nevēlējās, lai viņu galvaspilsēta atrastos tik tālu kā Aleksandrija, tāpēc viņi izveidoja Fustatu, kas bija tuvāk un atradās viņu Nīlas upes krastā.
Fustata kļuva par skaistu un spēcīgu pilsētu uz vairāk nekā 500 gadiem, bet tad tā tika iznīcināta kara laikā, kad tās vezīrs Šavars pavēlēja savai armijai nodedzināt pilsētu. Šavars nevēlējās, lai pilsētu ieņem kāds cits, tāpēc viņš to nodedzināja.
Mūsdienās no Fustata daudz kas nav palicis, bet dažas ēkas ir redzamas Vecajā Kairā.
Papildinājums un vēsturisks konteksts
Al‑Fustāt (no arābu vārda, kas apmēram nozīmē "tente" vai "nometne") tika dibināta pēc 641. gada kā militāri administratīvs centrs un vieta muslimu gubernatora rezidence. To parasti saista ar pavēli un būvniecību, ko veica ģenerālis Amr ibn al‑As, darbā ar Pakļautības kalifiāta (Rāšidūnu perioda) uzdevumu.
Pilsēta ātri attīstījās par svarīgu administratīvu, tirdzniecības un amatniecības centru. Te atradās viena no pirmajām un nozīmīgākajām mošejām Āfrikā — Amra ibn al‑As mošeja (pirmais mošejas ansamblis tika uzcelts 641–642. g.), tirgi (sūqs), darbnīcas un noliktavas. Fustata izmantoja Nīlas kuģošanas iespējas, lai savienotos ar iekšzemes tirgiem un Vidusjūru, un bija svarīga preču plūsmas vieta uz Sarkanās jūras ostām.
Laika gaitā politiskā un militārā funkcija dažkārt tika pārcelta uz blakusgarnizona apmetnēm — al‑Askar un al‑Qata'i —, taču Fustatā saglabājās liela daļa administratīva un ekonomiska svara līdz Fatimīdu laikam. 969. gadā, kad Fatimīdu dinastija dibināja savu jauno galvaspilsētu al‑Qāhira (Kaira), daļa administrācijas pārcēlās uz jauno centru, tomēr Fustata turpināja pastāvēt kā nozīmīgs rajons.
Iznīcināšana un noriets
1168.–1169. gadā, laikā, kad Ēģipte piedzīvoja iekšpolitiskus strīdus un ārējas draudu situācijas — īpaši krusta karu un Jeruzalemes karaļvalsts ekspedīciju spiediena — notika Fustatas iznīcināšana. Pēc vēsturiskajiem avotiem, tās vezīrs Šavars (saukts arī par Shawar) pavēlēja nodedzināt daudzas pilsētas daļas, lai ierobežotu ienaidnieka piekļuvi pārtikai un resursiem. Uguns sagrāva lielu daļu pilsētas, un tās atveseļošanās bija ierobežota — daļa iedzīvotāju pārcēlās uz Fatimīdu Kairu un citām apkārtējām apmetnēm.
Mūsdienu paliekas un arheoloģija
Šodien Fustatas teritorija galvenokārt atrodas Kairas senās daļas (Vecā Kaira, misr‑alqadīma) apkārtnē. No agrīnās pilsētas ir saglabājušies atsevišķi arhitektūras elementi un slāņi, ko atklāj arheoloģiskie izrakumi, taču liela daļa ir aizbērta vai pārklāta pēc gadsimtu ilgām paplašināšanās un mūsdienu apbūves. Pētnieki un arheologi joprojām veic izpēti, lai labāk saprastu pilsētas plānojumu, sociālo struktūru un ikdienas dzīvi.
Vecajā Kairā joprojām var apskatīt dažus vēsturiskus objektus, tostarp mošejas un baznīcas, kas atspoguļo reģiona daudzveidīgo reliģisko un kultūras mantojumu. Amra ibn al‑As mošejas atrašanās vieta un dažādas novērojamās struktūras sniedz svarīgus pavedienus par al‑Fustātas nozīmi agrīnajā islāma periodā.
Īsi fakti
- Dibināta: ap 641. gadu.
- Vēsturisks nozīmīgums: pirmā arābu/islāma galvaspilsēta Ēģiptē, administratīvs un tirdzniecības centrs.
- Pazemināšanās: pakāpeniska nozīmes zudums pēc Fatimīdu Kairas izveidošanas (969), galīgā postošana 1168.–1169. gados.
- Mantojums: nozīmīgas arheoloģiskas liecības Vecajā Kairā, reģiona jaukta reliģiskā un kultūras vēsture.
Fustatas vēsture atspoguļo pāreju no militāras nometnes par lielu pilsētas centru un tālāku transformāciju, ko noteica impēriju maiņa, tirdzniecības ceļu attīstība un karu sekas. Lai gan fiziski daļa Fustatas vairs nav saglabājusies, tās ietekme uz Ēģiptes agrīno islāma periodu ir labi dokumentēta un pētīta.
