Mohammads Abduss Salams — pakistāniešu fiziķis, Nobela laureāts 1979
Mohammads Abduss Salams — pakistāniešu teorētiskais fiziķis, Nobela prēmijas 1979 laureāts; dzīve, atklājumi un viņa vienotās elektromagnētisko un vājo kodolspēku teorija.
Mohammads Abduss Salams (1926. gada 29. janvāris, Santokdas, Sahival Pendžabā - 1996. gada 21. novembris, Oksforda, Anglija) bija pakistāniešu teorētiskais fiziķis, kuram 1979. gadā tika piešķirta Nobela prēmija fizikā. Prēmija tika pasniegta par nozīmīgu ieguldījumu elektrovājās mijiedarbības — elektromagnētisko un vājo spēku — vienotā teorētiskā apraksta izstrādē; šo sasniegumu kopā ar Salamam veica arī Sheldons Glašovs un Stīvens Vainbergs.
Izglītība un agrīnā karjera
Salams ieguva pamata un augstāko izglītību Valdības koledžā Lahorā un Pendžabas universitātē Lahorā. Pēc studijām viņš īsu laiku strādāja par pasniedzēju Valdības koledžā, aktīvi piedaloties tās intelektuālajā dzīvē. Vēlāk viņš devās uz Kembridžasuniversitāti Anglijā, kur turpināja pētījumus un doktorantūru. 1951. gadā viņš mēģināja atgriezties Pakistānā, bet atklāja, ka zinātniskā vide tur ir salīdzinoši izolēta. 1953. gadā Salams atgriezās Lielbritānijā, kur turpināja akadēmisko karjeru, vadīja pētījumus un pasniedza universitatēs.
Zinātniskais ieguldījums
Salams bija viens no vadošajiem elementārdaļiņu fizikas un kvantu lauku teorijas speciālistiem. Viņa nozīmīgākie rezultāti saistīti ar elektromagnētiskā un vājā kodola spēka (vājo mijiedarbību) apvienošanas teoriju. Kopā ar citiem zinātniekiem Salams palīdzēja izstrādāt modeli, kurā elektromagnētiskā un vājo spēka parādības ir vienas un tās pašas fundamentālās mijiedarbības dažādas izpausmes — tā sauktā elektrovāja teorija. Šajā kontekstā svarīga bija arī Higsa mehānisma pielietošana, kas ļāva saprast, kā mijiedarbības pārvadītājdaļiņas (W un Z bozoni) iegūst masu, kamēr fotons paliek bezmasas; šis mehānisms bija būtisks, lai teorija būtu saskaņā ar novērojumiem (piemēram, neitrālo strāvu pastāvēšanu).
Salams strādāja plašāk arī pie simetriju, slāņu un gauge teoriju attīstības, veicinot fundamentālas idejas par to, kā aprakstīt elementāras mijiedarbības vienotā matemātiskā sistēmā. Viņa darbi, publikācijas un lekcijas ietekmēja gan teorētiskās fizikas attīstību, gan eksperimentālo pētījumu virzienu, kas vēlāk noveda pie W un Z bozonu atklāšanas.
Akadēmiskais darbs, ICTP un mantojums
Salams strādāja dažādās universitātēs un pētniecības centros, tai skaitā Anglijā, un tika atzīts par izcilu pētnieku — viņš bija Lielbritānijas Karaliskās biedrības (Royal Society) loceklis un saņēma vairākas starptautiskas godalgas un apbalvojumus. 1964. gadā viņš bija viens no starptautiski pazīstama starptautiskā centra teorētiskajai fizikai izveides iniciatoriem, kura mērķis bija atbalstīt pētniekus no mazāk attīstītām valstīm un veicināt starptautisku sadarbību (mūsdienās plaši zināms kā Abdus Salam International Centre for Theoretical Physics).
Salams aktīvi strādāja, lai attīstītu zinātni trešās pasaules valstīs, veicināja jauniešu izglītību fizikā un centās nodrošināt pētniekiem piekļuvi starptautiskiem resursiem un sadarbībai. Viņa kultūrvēsturiskais un akadēmiskais mantojums ir gan teorētiskā fizika sasniegumos, gan institucionālajā atbalstā pētniecībai attīstības valstīs.
Nobela prēmija un personīgā dzīve
1979. gadā Salams kopā ar Sheldonu Glašovu un Stīvenu Vainbergu saņēma Nobela prēmiju fizikā par ieguldījumu elektrovājās mijiedarbības teorijas izstrādē. Šī balva nostiprināja viņa vietu starp 20. gadsimta nozīmīgākajiem teorētiskajiem fiziķiem. Salams bija arī pārliecināts, ka zinātne jāveido kā starptautisks un iekļaujošs process — viņa iniciatīvas un atbalsts jauniem pētniekiem turpina ietekmēt fizikas kopienu.
Viņa dzīvē bija arī sarežģījumi, kas saistīti ar politisku un reliģisku situāciju dzimtajā valstī; Salams piederēja ahmadiju kopienai, un Pakistānā radusies situācija laika gaitā sarežģīja viņa attiecības ar valsti. Tomēr viņš saglabāja ciešas profesionālas saites ar kolēģiem visā pasaulē un turpināja atbalstīt zinātnes attīstību.
Mantojums
Mohammads Abduss Salams tiek atcerēts kā izcils teorētiķis, kurš veicinājis pamatazinātnes attīstību un starptautisku sadarbību. Viņa darbi par elektrovājo mijiedarbību un par simetrijas lomu fundamentālajās teorijās ir pamats, uz kura balstās plašs daļiņu fizikas lauks. Daudzas institūcijas, prēmijas un programmas turpina viņa vārdu, atgādinot par viņa centieniem padarīt zinātni pieejamāku un starptautiski savienotāku.
Abduss Salams 1987. gadā
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Mohameds Abdus Salams?
A: Mohameds Abduss Salams bija pakistāniešu fiziķis teorētiķis, kurš 1979. gadā saņēma Nobela prēmiju fizikā.
J: Kur viņš studēja?
A.: Pirms doktrēšanas studijām Kembridžas Universitātē viņš mācījās Lahores Valdības koledžā un Pendžabas Universitātē Lahores pilsētā.
J: Ko viņš darīja pēc atgriešanās Pakistānā?
A.: Pēc atgriešanās Pakistānā viņš konstatēja, ka ir nošķirts no pārējās zinātnes pasaules, tāpēc nolēma atgriezties Anglijā, kur sāka pasniegt un veikt pētījumus.
J: Kāda bija viņa interese par Lielo vienoto teoriju?
A: Viņa interese par Lielo vienoto teoriju radās no viņa pārliecības, ka, ja Visuma Radītājs ir viens, tad visiem spēkiem jābūt vienotas izcelsmes.
J: Kā Salams pierādīja, ka vājie kodolspēki ir saistīti ar elektromagnētiskajiem spēkiem?
A: Salams veiksmīgi parādīja, ka vājie kodolspēki patiesībā neatšķiras no elektromagnētiskajiem spēkiem un ka tie var savstarpēji mijiedarboties, piedāvājot teoriju, kas parāda to apvienošanos viens otrā.
Meklēt