Great Northern Railway (Lielbritānija): dzelzceļa vēsture 1846–1923

Great Northern Railway (1846–1923) — Lielbritānijas dzelzceļa vēsture: King's Cross maršruti, atzari uz Sheffield/Lincoln, pāreja 1923. g. un East Coast Main Line attīstība.

Great Northern Railway (GNR) bija viens no svarīgākajiem 19. gadsimta Lielbritānijas dzelzceļa uzņēmumiem. Uzņēmums tika dibināts 1846. gadā un ātri izveidoja garu galveno līniju no Londonas King's Cross stacijas uz ziemeļiem. GNR galvenā trase veda caur Hičinu, Pīterboro un Grentemu līdz Jorkai, nodrošinot ātras pasažieru satiksmes un kravu pārvadājumus starp Londonu un Ziemeļiem.

Līnijas un tīkls

Bez galvenās ass bija arī vairāki nozīmīgi atzari un savienojumi. No Pīterboro tika izveidota līnija caur Bostonu un Linkolnu uz Botri (uz dienvidiem no Donkasteras), kā arī bija nozīmīgi savienojumi un reģionālās līnijas, kas nodrošināja piekļuvi ostām, rūpniecības centriem un vietējām pilsētām. GNR tīklam bija arī atzari uz Šefīldu un Veikfīldu, kas paplašināja tā pakalpojumu daudzveidību un konkurētspēju ar citām kompānijām.

Komerciālā nozīme un satiksme

GNR bija nozīmīgs gan pasažieru, gan kravu pārvadājumu nodrošinātājs. Uzņēmums apkalpoja garas attāluma ātrvilcienu satiksmi uz ziemeļiem un kalpoja kā svarīga savienojošā artērija starp Londonu un industriālajām un ostu zonām Yorkshire un Lincolnshire. Tika attīstītas arī piepilsētas un lokālās līnijas ap Londonu, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc ikdienas pasažieru pārvadājumiem.

Tehnika un lokomotīves

GNR bija pazīstama ar augstvērtīgām lokomotīšu konstrukcijām un vadošiem lokomotīvju pārzinātājiem. Nozīmīgas personības uzņēmuma tehniskajā attīstībā bija tādi dizaineri kā Patrick Stirling (kurš izstrādāja slaveno "Stirling Single" ātrgaitas 4-2-2 lokomotīvi) un Henry Ivatt, kurš ieviesa jaunākus riteņu izvietojumus un jaudīgākas zīmēšanas. No 1911. gada GNR lokomotīves pārraudzīja Nigel Gresley, kurš turpināja attīstīt modernākas lokomotīvju klases. Šīs inovācijas palīdzēja uzņēmumam būt konkurētspējīgam garo distanču ekspresu un smago kravu jomā.

Infrastruktūra un attīstība

GNR investēja arī staciju, depo un līniju infrastruktūrā — īpaši būtiska bija King's Cross attīstība kā Londonas galvenā termināls. Tika būvētas tilti, viadukti un depo, kas ļāva palielināt ātrumu un satiksmes kapacitāti. Uzņēmuma tīkls arī nodrošināja svarīgas savienojumu iespējas ar ostām un citām dzelzceļa līnijām, veicinot preču plūsmu, piemēram, oglēm, lauksaimniecības produktiem un zivīm no ziemeļiem uz dienvidiem.

1923. gada reorganizācija un turpmākā loma

Railways Act 1921 rezultātā Lielbritānijas dzelzceļi tika konsolidēti, un 1923. gada 1. janvārī GNR kļuva par Londonas un Ziemeļaustrumu dzelzceļa (LNER) daļu. Neskatoties uz šo reorganizāciju, GNR galvenā trase saglabāja savu nozīmīgumu un vēlāk kļuva par daļu no mūsdienu East Coast Main Line, kas joprojām ir viena no svarīgākajām satiksmes artērijām starp Londonu un ziemeļu Skotiju.

Īss kopsavilkums: GNR (1846–1923) spēlēja izšķirošu lomu Lielbritānijas dzelzceļa attīstībā — izbūvējot stratēģiskas trasees, ieviešot tehniskas inovācijas lokomotīvju projektēšanā un nodrošinot svarīgu savienojumu tīklu, kas pēckara periodā tika integrēts plašākā nacionālā sistēmā.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kad tika izveidots Lielais Ziemeļu dzelzceļš?

J: Kāds bija Lielā Ziemeļu dzelzceļa galvenās līnijas maršruts?

J: Vai Lielajam Ziemeļu dzelzceļam bija cilpas līnija un kur tā atradās?

J: Vai bija kādas Lielā Ziemeļu dzelzceļa atzarojuma līnijas?

J: Kad Lielais Ziemeļu dzelzceļš kļuva par Londonas un Ziemeļaustrumu dzelzceļa daļu?

J: Kāds ir mūsdienu Lielā Ziemeļu dzelzceļa galvenās līnijas statuss?

J: Kur atrodas Londonas King's Cross stacija?

Meklēt pēc burta