Helēna Kellere (1880–1968) — neredzīga un nedzirdīga pioniere un rakstniece

Helēna Kellere bija slavena amerikāņu rakstniece, runātāja un sabiedriskā darbiniece, kura kļuva par simbolu cīņā par cilvēku ar invaliditāti tiesībām un izglītību. Viņa dzima 1880. gadā Tuskumbijā, Alabamas štatā, ģimenē pie Artūra H. Kellera un Keitas Adamsas Kelleres. Deviņpadsmit mēnešu vecumā Helēna saslima un zaudēja gan redzi, gan dzirdi. Ārsti to izskaidroja atšķirīgi — daļa avotu min “kuņģa un smadzeņu sastrēgumu”, citi min skābenes drudzi vai meningītu. Šī slimība būtiski ietekmēja Helēnas iespējas sazināties, un bērnībā viņa uzvedās satraukti un dusmīgi, jo bieži vien netika saprasta.

Annijas Salivanas loma un saziņas atklāšana

Kad Helēnai bija septiņi gadi, ģimene meklēja skolotāju, kurš spētu viņai palīdzēt. Viņi sazinājās ar Maiklu Anagnosu no Perkinsa institūta neredzīgajiem, un viņa ieteiktā skolotāja bija Annija Salivana (Annie Sullivan). Annija — pati agrāk akla, bet daļēji redzi atguvusi pēc operācijām — 1887. gada martā ieradās pie Kelleru ģimenes un uzsāka intensīvas mācības.

Annija Salivana izmantoja rokas burtnīcas un pirkstu burtu rakstīšanu (finger-spelling), rakstot vārdus tieši uz Helēnas plaukstas. Pirmā vārda sapratne notika pie ūdens sūkņa: Annija ielika Helēnas roku zem tekoša ūdens un vienlaikus uzrakstīja uz viņas rokas vārdu W,A,T,E,R — tā Helēna saprata, ka šis pirkstu burtsapju virkne atbilst fiziskai lietai. No šī brīža sekoja ilgstošs un mērķtiecīgs darbs, un Annijas pacietība un stingrība palīdzēja Helēnai atklāt, ka pasauli var aprakstīt ar vārdiem.

Izglītība un rakstniecība

1890. gadā Helēnu nosūtīja uz Perkinsa institūtu, kur viņa turpināja mācīties runāt un sazināties. Deviņpadsmit gadu vecumā viņa iestājās Radklifa koledžā Masačūsetsas štatā. Radklifu (Radcliffe) viņa absolvēja 1904. gadā, kļūstot par pirmo neredzīgo un nedzirdīgo personu, kas ieguvusi mākslas bakalaura grādu.

1903. gadā Helēna publicēja autobiogrāfiju Manas dzīves stāsts (The Story of My Life), kurā aprakstīja savu bērnību, attiecības ar Anniju un ceļu uz saziņu un izglītību. Šī grāmata kļuva par klasisku darbu, un tās motīvi vēlāk iedvesmoja teātra lugas un filmas — vispazīstamākā adaptācija ir 1962. gada filma The Miracle Worker. Helēna sarakstīja arī darbu Skolotāja par Anniju Salivanu un kopumā publicēja vairākas grāmatas, esejas un lekcijas par izglītību, sociālajām problēmām un cilvēktiesībām.

Sabiedriskā darbība un mantojums

Visu mūžu Helēna aktīvi darbojās, lai uzlabotu neredzīgo un citu cilvēku ar invaliditāti dzīves apstākļus. Viņa bija intensīva runātāja un ceļoja pa pasauli — kopā ar Anniju viņa apmeklēja daudzas valstis (vairāk nekā 39), lai stāstītu par savu pieredzi, vāktu līdzekļus un iedrošinātu izglītības attīstību cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem. Kelleres publiskās aktivitātes aptvēra arī jautājumus par sieviešu tiesībām, darba tiesībām un sociālo taisnīgumu; viņa bieži runāja par nepieciešamību nodrošināt izglītību un iespējas visiem.

Par savu ieguldījumu sabiedrībā Helēna saņēma daudz godalgas un goda grādus, tostarp vienu no ASV augstākajām valsts apbalvojuma — Presidential Medal of Freedom (1964). Viņas iespaids uz sabiedrību un neredzīgo kopienu ir milzīgs: viņas dzīvesstāsts un darbi iedvesmoja izmaiņas izglītībā un veicināja lielāku izpratni par cilvēku ar invaliditāti iespējām.

Personīgā dzīve

Helēna vēlējās nodibināt arī privātu ģimeni. Viņa bija iemīlējusies savā sekretārā, taču viņas māte neļāva laulību — tā bija arī sabiedrības attieksmes atspoguļojums pret cilvēkiem ar invaliditāti tajā laikā. Attiecības ar Anniju bija ļoti tuvas; Annija bija ne tikai skolotāja, bet arī mūža biedrene un ceļabiedre līdz savas dzīves beigām (Annija nomira 1936. gadā).

Helēna interesējās arī par citām kultūrām — ceļojumu laikā viņa iepazinās ar Japānu un tās kultūras elementiem. Avotos minēts, ka viņa iepazinās ar leģendāro suni Hačiko un izrādīja interesi par akitu šķirni; dažos avotos tiek norādīts, ka viņas darbība veicināja akitu šķirnes ieviešanu ASV.

Noslēgums

Helēna Kellere nodzīvoja garu un nozīmīgu dzīvi, atstājot paliekošu mantojumu izglītībā, cilvēktiesībās un sabiedriskajā apziņā par cilvēku ar invaliditāti iespējām. Viņa nomira pamazām, miegā, 1968. gada 1. jūnijā savā mājā Arkana Ridžā, Konektikutas štatā. Viņas stāsts turpina iedvesmot cilvēkus visā pasaulē, un viņas darbi joprojām tiek lasīti un pētīti kā piemērs izturībai, mīlestībai pret zināšanām un centībai mainīt sabiedrību.

Jautājumi un atbildes

J: Kā saucās Helēnas Kelleres grāmata?

Meklēt pēc burta