Helenisms — definīcija, vēsture un piemēri

Helenisms var attiekties uz:

vārdiem, izteicieniem un morfoloģiskām formām, kas aizgūtas no senās grieķu valodas;
kultūras un politiskām ietekmēm, kas izplatījušās kopš helleņisma laikmeta (piem., pēc Aleksandra Lielā);
literāriem, reliģiskiem vai filozofiskiem elementiem, kas radušies grieķu tradīcijā un iekļuvuši citās valodās vai kultūrās.

Definīcija

Helenisms lingvistiskā nozīmē ir jebkurš vārds, afikss, gramatiskā forma vai locījums, kas tieši vai netieši aizgūts no grieķu valodas. Kultūras un vēstures kontekstā helenisms nozīmē grieķu valodas, mākslas, domas vai institūciju ietekmi uz citām tautām un reģioniem.

Vēsture — kā radās helenisms

Hellenisms kā kultūras un lingvistisks fenomens kļuva īpaši izplatīts kopš Aleksandra Lielā ekspansijas (4. gadsimts p. m. ē.), kad tika izplatīta hellenizācija — grieķu valodas un kultūras ietekme plašos teritorijos no Grieķijas līdz Āzijai un Ēģiptei. Koine grieķu valoda (kopīgā grieķu forma) kļuva par saziņas valodu daudzos reģionos, un daudz vārdu no grieķu valodas iekļuva vietējo valodu leksikā. Tāpat nozīmīga bija Septuaginta (Vecās Derības grieķu tulkojums) un Jaunā Derība, kas izplatīja grieķu terminus reliģiskā, filozofiskā un juridiskā valodā.

Valodas piemēri

Daudzi mūsdienu Eiropas valodu termini nāk no grieķu saknēm, piemēram: demokrātija (grec. demokratiā — tautas vara), filozofija (philosophia — mīlestība pret gudrību), teātris (theatron), bibliotēka (bibliothēkē), mūzika (mousikē).
Latviešu valodā ir daudz grieķu izcelsmes vārdu, bieži caur citām valodām (latīņu, vācu, franču, poļu). Piemēri: filozofija, fizika, teorija, bioloģija, geometrija.
Reliģiskajā jomā Jaunajā Derībā un kristīgās tradīcijās saglabājušies grieķu termini, piemēram, angelos (eņģelis), ekklesia (baznīca, samērā tuvs latviešu ekvivalentam ekkleziā tikai akadēmiskā kontekstā).

Vārdu veidošanās un afiksi

Grieķu saknes un afiksi plaši lieto zinātnē, medicīnā, tehniskajās un humanitārajās disciplīnās. Bieži sastopami elementi:

priekšvārdi (prefiksi): bio- (dzīve), geo- (zeme), tele- (tālums);
sufiksi: -logija (mācība/par zinātni), -fobija (bailes), -metrija/-metrs (mērīšana);
salikumi: fotogrāfija (gaismas + rakstīšana), hipotēze (zem/zemāk nolikta doma) u.c.

Literatūra, reliģija un kultūra

Hellenisms neaprobežojas tikai ar vārdnīcu. Grieķu idejas — filozofija, teātris, dramaturģija, arhitektūra un zinātne — caur Romas, Bizantijas un Osmanu ietekmi nonāca daudzās kultūrās. Hellenistiskajā periodā tapa intelektuālas skolas, ko turpināja hellēniskā diaspora un Bizantija. Rietumu un Austrumu teoloģija (piem., kristīgā teoloģija, ortodoksālie liturģiskie teksti) saglabā grieķu terminoloģiju un tekstu tradīcijas.

Kā atpazīt helenismus tekstā

meklēt pazīstamas grieķu saknes vai afiksus (bio-, geo-, -loģija, -fobija, -filija);
pievērot terminus, kas lietoti zinātnē, medicīnā, filozofijā, mākslā un reliģijā — bieži tie ir aizgūti no grieķu;
skatīt, vai vārds iekļāvies caur citu valodu (piem., latīņu vai vācu) — daudz latviešu helenismu nonākuši tālākie ceļi.

Mūsdienu ietekme un piemēri

Grieķu ietekme joprojām ir acīmredzama: zinātniskie termini, medicīnas nosaukumi, politiskā leksika un daudz akadēmiski lietoto vārdu nāk no grieķu saknēm. Pāris konkrētu vārdu piemēri ar vienkāršu izskaidrojumu:

Demokrātija — demos (tauta) + kratos (vara) — tātad “tautas vara”.
Filozofija — philos (mīlēt) + sophia (gudrība) — “mīlestība pret gudrību”.
Bibliotēka — biblios (grāmata) + thēkē (krātuve) — “grāmatu krātuve”.

Secinājums

Helenisms aptver gan valodnieciskas parādības (aizgūti vārdi, afiksi, formas), gan plašāku kultūras ietekmi no senās Grieķijas laikiem līdz mūsdienām. Tos var saskatīt ikdienas valodā, zinātniskajā terminoloģijā, reliģiskajos tekstos un mākslā. Atpazīt helenismus palīdz zināšanas par tipiskajām grieķu saknēm un par to, kā vārdi ceļo starp valodām un kultūrām.