Icknield/Ryknild Street: romiešu ceļš Lielbritānijā — vēsture un maršruts
Icknield/Ryknild Street — romiešu ceļš Lielbritānijā: vēsture, maršruts caur Birmingemu, Ličfīldu, Derbiju, saglabātās daļas un karte ceļa izpētei.
Icknield Street jeb Ryknild Street ir romiešu ceļš Lielbritānijā, kas stiepjas aptuveni no Fosse Way pie Bourton on the Water Gloucestershire līdz Templeborough Dienvidjorkšīrā. Maršruts šķērso tādas vietas kā Alčesteru, Birmingemu, Ličfīldu un Derbiju un savienoja dienvidrietumu sirdzemi ar ziemeļiem, veidojot svarīgu militāru un tirdzniecisku saikni Romas Britānijā.
Maršruts un fiziskais raksturs
Romiešu ceļi parasti tika izbūvēti ar paceltu agger (grēdu), labi drenējošu segumu un malām, kas nodrošināja labu ūdens novadi. Icknield/Ryknild Street nav izņēmums — tās trase daudzviet ir nosakāma pēc agger paliekiem, zemes reljefa, grāvju un periodisku arheoloģisku izrakumu atklātām metāla vai grants kārtām. Dažās vietās maršruts sakrīt ar mūsdienu ceļu līnijām vai tiek izmantots zem lauku takām un privātceļiem; citur tas ir saglabājies kā izteikta redzama daļa, piemēram, Sutton Parkā Birmingemā.
Nosaukums un etimoloģija
Medievalos un agrākos avotos ceļam ir bijuši daudzi nosaukumi. Edvarda Atzinēja (Ethelwulf?) likumos un citos viduslaiku avotos ir minēti četri svarīgākie romiešu ceļi (Watling Street, Ermine Street, Fosse Way un Hikenild/Icknield Street). Nozīmīgu lomu nosaukuma uzturēšanā spēlēja mūks Ranulfs Higdons (Ranulf Higdon), kurš savā Polikronikonā (1344) ceturtā ceļa nosaukumu raksturo kā Rikenilda Street un apraksta to virzām uz ziemeļiem, gar vietām, kuras viņš nosauc — Vusteru, Droitviču, Birmingemu, Ličfīldu, Derbiju un Česterfīldu līdz Tīnas ietekai. Higdona manuskripti uzrāda dažādas formas: Rikenilde, Rikenyldes un agrākā variante Hikenil Street. Trevisa angļu tulkojumā (1387) parādās forma Rikeneldes. 19. gadsimta pētniece Harverfīlda uzsvēra, ka šie nosaukumi dažkārt tiek sajaukti un ieteica atšķirt Ryknild no vecākā Icknield Way — tādēļ mūsdienās abus apzīmē kā Icknield vai Ryknild Street, lai nepieļautu sajaukumu ar priekšromiešu Icknield Way.
Atšķirība no Icknield Way
Ir svarīgi atšķirt Icknield/Ryknild Street — romiešu ceļu ar salīdzinoši lineāru, akmens/grants segumu un militāru funkciju — no daudz vecākā Icknield Way, kas bija dzelzs laikmeta (un vēl agrāku) tirdzniecības un pārvietošanās taka, vedot no Norfolkas uz Dorsetu. Kaut arī nosaukumi dažkārt dabūjušies līdzīgi un ir kopīga etimoloģiska saikne (piem., saistība ar Iceniju vai citām seno lauku tautām), ceļu izcelsme, konstrukcija un funkcija ir atšķirīga.
Vēsture un arheoloģija
- Romiešu laikos ceļš bija stratēģisks — tas savienoja fortus, tirdzniecības vietas un ražošanas centrus, kā arī nodrošināja ātru karavīru pārvietošanos.
- Dažās vietās maršrutā atklāti romiešu laikmeta slāņi ar grants metalingu, rakšanas grāvji un citas konstrukcijas, kas liecina par rūpīgu būvniecību.
- Templeborough reģions (Dienvidjorkšīrā) pazīstams ar romiešu fortu un rūpniecisku darbību (metālapstrādi/kaltiem), kas apstiprina ceļa saistību ar vietām, kur notika pārvietošana un apstrāde.
- Pie Derbijas reģiona atrastas vietas, kur romiešu ceļu posmi savienojās ar vietējo tīklojumu — šie savienojumi parāda ceļa lomu kā reģionāla mugurkaula.
Mūsdienu stāvoklis un saglabāšana
Daļa maršruta ir slēpta zem lauku ceļiem, daļa iznīkusi zem mūsdienu apbūves, bet saglabājušās posmu daļas ir aizsargātas kā vēsturiskas struktūras vai redzamas kā relikts dabā. Sutton Parkā Birmingemā vēl redzami romiešu ceļa paliekas, un vietējas arheoloģijas pētniecības projektu rezultāti palīdz dokumentēt maršruta variantus. Mūsdienās daudzas vietējās pašvaldības un arhitektūras aizsardzības organizācijas strādā pie ceļu posmu identificēšanas, izpētes un saglabāšanas. Turklāt dažviet maršruts tiek izmantots kā sadzīvisks orientier, un to var redzēt arī lauku taku un reģionālo ceļu līnijās.
Galvenie punkti maršrutā
- Fosse Way pie Bourton on the Water (Gloucestershire) — sākumpunkta reģions, kur ceļš savienojas ar citiem romiešu ceļiem.
- Alčesteru — reģionāls centrs ar romiešu atrašanās vietu pierādījumiem.
- Birmingema — posmi, kas redzami Sutton Parkā un kuriem ir stratēģiska atrašanās Lielbritānijas centrā.
- Ličfīlds (pie Letocetum reģiona) — saikne ar vietējiem romiešu centriem.
- Derbija (Derventio tuvumā) — reģionāls mezgls ar romiešu ietekmi.
- Templeborough (Dienvidjorkšīrā) — ziemeļu gala reģions ar rūpniecisku un militāru nozīmi.
Kāpēc Icknield/Ryknild Street ir nozīmīgs
Šis ceļš sniedz ieskatu romiešu transporta tīklā un to, kā Romas vara integrēja un pārvaldīja Britu salu. Tā sadarbība ar fortiem, ražošanas vietām un citiem ceļiem parāda administratīvo un ekonomisko plānošanu. Tāpat maršruta pētījumi palīdz atšķirt romiešu inženierijas praksi no agrākiem, neolīta un dzelzs laikmeta takām, kas bieži ir mainījušas savu nozīmi un joprojām ir redzamas kā citas līnijas (piem., Icknield Way).
Vairākos avotos un pētījumos tiek apspriesta gan ceļa precīza trase, gan nosaukumu vēsture — no Higdona viduslaiku aprakstiem līdz mūsdienu arheoloģiskajām izpētēm. Lai gan daļa maršruta elementu ir pazuduši, saglabājušies posmi un arheoloģiskie atradumi ļauj rekonstruēt šo svarīgo romiešu komunikāciju līniju.

Daļa no Icknield ielas Sutton Parkā
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Icknieldas iela vai Ryknildas iela?
A: Icknield Street jeb Ryknild Street ir romiešu ceļš Lielbritānijā, kas stiepjas no Fosse Way pie Bourton on the Water Glosteršīrā līdz Templeborough Dienvidjorkšīrā. Tā šķērso Alcesteru, Birmingemu, Ličfīldi un Derbiju.
J: Kādi ir četri romiešu ceļi, kas minēti Edvarda Atzinēja likumos?
A: Četri romiešu ceļi, kas minēti Edvarda Atzinēja likumos, ir Watling Street, Ermine Street, Fosse Way un Hikenild (vai Icknield) Street.
J: No kurienes sākas Icknieldas ceļš?
A: Icknieldas ceļš ved no Norfolkas uz Dorsetu.
Jautājums: Kas 12. gadsimtā nosauca Riknildas ielu?
A: Ryknildas ielu nosauca mūks Ranulfs Higdons (Ranulf Higdon), kas 1344. gadā rakstīja savu Polikronikonu.
Vai ir kādas liecības par to, ka šis ceļš pastāv arī mūsdienās?
A: Jā, saglabājusies šī romiešu ceļa daļa ir redzama Sutton Parkā Birmingemā.
J: Kā Harverfīlds, rakstot Viktorijas grāfistes Vervikšīras vēsturi, minēja šo ceļu?
A: Rakstot Viktorijas grāfistes Vervikšīras vēsturi, Harverfīlds šo ceļu sauca vai nu par "Ryknild", vai "Icknield", priekšroku dodot "Ryknild", jo tas ir ne mazāk pareizi un to var nošķirt no Icknield Way.
Meklēt