Šķīrējtiesa
Šķīrējtiesa ir alternatīva strīdu izšķiršanas (ADR) veids, kā strīdus risināt ārpus tiesas. Tiesvedība var būt dārga, laikietilpīga un neparedzama. Šķīrējtiesā strīdā iesaistītās puses vienojas, ka domstarpības izšķir neitrāla trešā persona. Visbiežāk tā ir trīs šķīrējtiesnešu kolēģija. Katra puse ierosina vienu šķīrējtiesnesi, tad abas puses vienojas par trešo šķīrējtiesnesi. Lēmums tiek pieņemts ar balsu vairākumu.
Šķīrējtiesa (uzklausīšana)
Šķīrējtiesa ietver abu pušu iepriekšēju vienošanos ievērot šķīrējtiesneša(-u) lēmumu. Process ietver uzklausīšanu, kurā var uzklausīt abas puses. Šķīrējtiesnesis(-i) izskata lietā esošos pierādījumus un pieņem lēmumu. Tas ir juridiski saistošs abām pusēm un izpildāms tiesā.
Starpniecība
Cits alternatīvs strīdu izšķiršanas veids ir mediācija. Gan mediācija, gan šķīrējtiesa izmanto neitrālas trešās puses. Šā iemesla dēļ tās dažkārt tiek sajauktas. Viena no atšķirībām ir tā, ka mediators nepieņem nekādus lēmumus. Tā vietā mediators cenšas panākt abu pušu vienošanos. Atšķirībā no šķīrējtiesas parasti ir tikai viens mediators. Vēl viena atšķirība ir tā, ka mediācija parasti nav saistoša. Mediāciju biežāk izmanto mazākos strīdos vai gadījumos, kad lieta ir konfidenciāla. Dažās jurisdikcijās mediācija ir obligāta, pirms lietu var nodot tiesai.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir šķīrējtiesa?
A: Šķīrējtiesa ir alternatīva strīdu izšķiršanas (ADR) veids, kad strīdā iesaistītās puses vienojas, ka domstarpības izšķir neitrāla trešā puse.
J: Kādas ir šķīrējtiesas priekšrocības?
A: Šķīrējtiesa bieži ir lētāka, ātrāka un paredzamāka nekā tiesvedība. Turklāt tā ļauj iesaistītajām pusēm pašām izvēlēties neitrālu trešo pusi, kas palīdzēs atrisināt strīdu.
J: Vai šķīrējtiesa ir juridiski saistoša?
A: Jā, šķīrējtiesa ir juridiski saistoša. Šķīrējtiesneša(-u) pieņemtais lēmums ir galīgs, un to nevar pārsūdzēt.
J: Cik šķīrējtiesneši parasti piedalās šķīrējtiesas procesā?
A: Šķīrējtiesas procesā parasti piedalās trīs šķīrējtiesneši. Katra puse ierosina vienu šķīrējtiesnesi, tad abi šķīrējtiesneši vienojas par trešo šķīrējtiesnesi.
J: Kā tiek pieņemts lēmums šķīrējtiesā?
A.: Šķīrējtiesā lēmumu pieņem ar šķīrējtiesnešu kolēģijas balsu vairākumu.
J: Kāda ir atšķirība starp šķīrējtiesu un tiesvedību?
A: Tiesvedība ir juridisks process, kurā strīdi tiek risināti tiesā, savukārt šķīrējtiesā strīdā iesaistītās puses vienojas, ka domstarpības izšķir neitrāla trešā persona ārpus tiesas.
J: Vai šķīrējtiesā var atrisināt jebkura veida strīdu?
A: Ar šķīrējtiesas palīdzību var atrisināt lielāko daļu strīdu veidu, tostarp uzņēmējdarbības un līgumiskos strīdus, darba jautājumus un strīdus starp privātpersonām vai organizācijām. Tomēr dažus strīdus, piemēram, krimināllietas, nevar atrisināt šķīrējtiesā.
