Kepler-62e — superzeme apdzīvojamajā zonā, iespējamā okeāna eksoplanēta

Kepler-62e — superzeme apdzīvojamā zonā: iespējama okeāna eksoplanēta ar siltu, mitru vidi. Atklāta 2013. Iespējas šķidram ūdenim un dzīvībai.

Kepler-62e ir superzemes eksoplanēta, kas riņķo apdzīvojamā zonā ap Kepler-62 zvaigzni. Tā atrodas vairāk nekā 1200 gaismas gadu attālumā Liras zvaigznāja virzienā. To 2013. gadā atklāja Keplera kosmosa observatorija.

Fizikālās īpašības un orbīta

Kepler-62e rādiuss ir aptuveni 1,6 reizes lielāks par Zemes rādiusu (R ≈ 1,6 R⊕). Tās masa nav tieši izmērīta, jo zvaigzne ir salīdzinoši vāja un attālums liels, taču modeļu novērtējumi liecina, ka tā varētu būt aptuveni 3–5 Zemes masu robežās (agrāk minēts arī apmēram 4,5× Zemes masu). Orbīta ap Kepler‑62 zvaigzni ilgst apmēram 122 dienas, un planēta atrodas pietiekami tuvu savai zvaigznei, lai saņemtu salīdzinoši līdzīgu vai nedaudz lielāku saules starojuma daudzumu nekā Zeme, taču precīzs saules starojuma līmenis atkarīgs no zvaigznes īpašībām un planētas orbītas.

Apdzīvojamība un iespējamā laikapstākļu daba

Kepler-62e atrodas klasiskajā apdzīvojamajā zonā — tajā attālumā no zvaigznes, kur pie piemērotas atmosfēras temperatūra atsevišķos apstākļos ļautu pastāvēt šķidram ūdenim uz virsmas. Tomēr apdzīvojamība nav garantēta: būtiska loma ir atmosfēras sastāvam, spiedienam, mākoņu segai un ķīmiskajām īpašībām.

• Sastāvs: Kepler‑62e atrodas tuvu robežai, kur planētas var būt vai nu galvenokārt cietas ("akmeņainas"), vai arī ūdens/ledus bagātas pasaules. Pastāv arī iespēja, ka tā ir mini‑Neptūns ar biezāku gāzveida apvalku, taču rādiuss ~1,6 R⊕ liek to pozicionēt tieši uz akmeņaino un gāzveida planētu robežas.
• Okeāna iespējamība: klimata modeļi parāda, ka, ja planētai ir pietiekami blīva atmosfēra un liels ūdens daudzums, tā varētu būt okeāna pasaule ar mākoņainu, siltu un mitru vidi. Mākoņu sega var arī pazemināt virsmas temperatūru, bet intensīvs siltumnīcefekts to paaugstināt.
• Tidālā bloķēšana: tā kā orbīta ir salīdzinoši tuva zvaigznei, pastāv iespēja par ģeofizikāliem efektiem (piemēram, tidālu iesildīšanos), bet vai planēta ir tidāli rūpniecība vai nē, nav zināms un atkarīgs no rotācijas vēstures un iekšējās struktūras.

Atklāšana un novērošanas ierobežojumi

Kepler‑62e tika atklāta, izmantojot tranzīta metodi — novērojot zvaigznes periodiskas spožuma samazināšanās, ko izraisa planētas pāreja pāri zvaigznes diskam. Tā ir daļa no sistēmas, kurā līdz šim identificētas vairākas planētas (Kepler‑62 b–f), no kurām Kepler‑62e un Kepler‑62f atrodas apdzīvojamajā zonā.

Tomēr turpmāki pētījumi ir sarežģīti: zvaigzne ir vājināta un tāpēc grūti iegūt precīzas radiālo ātrumu mērījumus, kas ļautu tieši noteikt planētas masu un atmosfēru. Arī attālums vairāk nekā 1200 gaismas gadu apgrūtina tiešu atmosfēras spektroskopiju; nākotnes lielie teleskopi un uzlabotas instrumentu metodes varētu sniegt papildu datus, taču to realizācija ir tehniski prasīga.

Nozīme un turpmākie pētījumi

Kepler‑62e ir nozīmīgs objekts, jo tas demonstrē, ka planētas, kuru izmēri ir tuvu Zemes un nedaudz lielāki (superzemes), var atrasties apdzīvojamā zonā. Tā statuss uz robežas starp akmeņaino un gāzveida planētu veidiem padara to par interesantu mērķi, lai izprastu, kā veidojas atmosfēras, ūdens apmaiņa un klimata apstākļi uz šāda tipa eksoplanētām. Lai pārliecinoši noteiktu, vai Kepler‑62e patiešām ir piemērota šķidra ūdens saglabāšanai un dzīvībai līdzīgām formām, būs nepieciešami precīzāki masas mērījumi un atmosfēras novērojumi.

Meklēt pēc burta