Kermas karaliste
Kermas karaliste bija valsts Nūbijā no aptuveni 2500 p.m.ē. līdz aptuveni 1520. gadam p.m.ē. Tā atradās Kermas pilsētā Augšnūbijā un bija nozīmīgs centrs Ēģiptes Vidējās valstības laikā. Tai bija izteikta civilizācija (piemēram, ir atrasta ļoti smalka un oriģināla keramika).
Kermas teritorijā atrodas gan plaša pilsēta, gan kapsēta, kas sastāv no lieliem tumuļiem. Tā kā šajā vietā var atrast daudz nūbiešu kultūras un apbedīšanas prakses piemēru, zinātnieki uzskata, ka Kermā atrastās ēģiptiešu statujas un citi ēģiptiešu priekšmeti tika iegūti tirdzniecības ceļā.
2003. gadā Šveices arheologu komanda, kas strādāja Sudānas ziemeļu daļā, atklāja vienu no pēdējo gadu ievērojamākajiem ēģiptoloģiskajiem atradumiem. Vietnē, kas pazīstama kā Kerma, netālu no Nīlas trešā katarakta, arheologs Čārlzs Bonē (Charles Bonnet) un viņa komanda senās Pnoubas pilsētas tempļa iekšienē atklāja grāvi, kurā atradās septiņas monumentālas melna granīta statujas. Tās bija lieliski skulpturētas un lieliski saglabājušās, un attēloja piecus faraonu valdniekus, tostarp Taharku un Tanoutamonu - divus pēdējos faraonus no Nūbijas dinastijas, kad Ēģipti pārvaldīja karaļi no mūsdienu Sudānas zemēm. Vairāk nekā pusgadsimtu nūbiešu faraoni pārvaldīja apvienoto Ēģiptes un Nūbijas karalisti, kuru impērija stiepās no deltas līdz pat Nīlas augštecei.
