Kerma — Nūbijas karaliste un senā civilizācija (2500–1520 p.m.ē.)
Kermas karaliste bija valsts Nūbijā no aptuveni 2500 p.m.ē. līdz aptuveni 1520. gadam p.m.ē. Tā atradās pie Nīlas augšteces mūsdienu Sudānas teritorijā, un tās centrs bija Kermas pilsēta Augšnūbijā. Kermas sabiedrība izveidojās kā viena no nozīmīgākajām senās Āfrikas politiskajām un kultūras formācijām ārpus Ēģiptes robežām, un tā spēlēja svarīgu lomu tirdzniecībā, amatniecībā un reģiona politiskajā dzīvē.
Vēsture un ietekme
Kerma veidojās neatkarīgi no Ēģiptes, tomēr tam bija intensīvas attiecības ar kaimiņvalsti. Karaliste bija svarīgs centrs laikā, kad Ēģiptes Vidējās valstības un vēlākie periodi uzplauka — gan kā tirdzniecības partneris, gan reizēm arī kā militārs pretinieks. Kerma reģions bija stratēģiski nozīmīgs: tas kontrolēja ceļus uz Nīlas augšteci un kalpoja kā starpstacija preču apmaiņai starp iekšzemes Āfriku, Raudzes jūru un Ēģipti.
Kultūra, amatniecība un ekonomika
Kermas civilizācijai bija izteikta materiālā kultūra. Keramika šeit bija īpaši attīstīta — atrasti smalki un oriģināli trauki, kas liecina par augstu keramisko tehnoloģiju un estētikas līmeni (keramika). Kerma amatnieki strādāja arī akmeni, kaulu, metālu; atrastas sudraba un vara izstrādājumu, kā arī smalki apstrādātas kaula un zoba rotas. Ekonomika balstījās uz lauksaimniecību (vada nodarbojās ar labību audzēšanu Nīlas plūdu zonās), lopkopību un tirdzniecību.
Arhitektūra un kapa pieminekļi
Kerma pilsētā ir labi izpētīts apdzīvotas vietas centrs ar monumentalām māla ķieģeļu celtnēm — to vidū īpaši ievērojama ir tā sauktā deffufa tipa celtne — liela iežogota tempļa un sabiedriskā centra struktūra. Netālu atrodas plašas kapsētas ar daudzajiem lielajiem tumuļiem, kas kalpoja par karaliskām vai augstākās elites apbedījuma vietām. Šie tumuļi ir sastopami dažādos izmēros; tos veidoja sarežģītas kapenes un bagātīgas apbedījuma inventāra liecības, kas sniedz informāciju par sociālo hierarhiju un rituāliem.
Attiecības ar Ēģipti un Kerma sabrukums
Kerma ilgstoši uzturēja dinamiskas attiecības ar Ēģipti — no tirdzniecības un kultūras apmaiņas līdz militarizētām sadursmēm. Ap 1520 p.m.ē., Ēģiptes Jaunās valstības laikos, Ēģipte īslaicīgi iekļāva Nūbiju savā varā, un šajā procesā Kerma politiskā neatkarība tika pārtraukta. Tomēr Kerma kā norāde uz valsti un kultūru saglabājās arheoloģiskajos slāņos, un vieta vēlāk tika apdzīvota vai izmantojama citu reģionālo valdību laikā.
2003. gada atklājums un vēlākas saites
2003. gadā Šveices arheologu komanda, kuru vadīja Čārlzs Bonē (Charles Bonnet), Sudānas ziemeļu daļā veica nozīmīgus izrakumus. Vietnē, kas pazīstama kā Kerma, netālu no Nīlas trešā katarakta, arheologi senās Pnoubas pilsētas tempļa iekšienē atklāja grāvi ar septiņām monumentālām melna granīta statujām. Tās bija izcilas izpildes un labi saglabājušās, attēlojot piecus faraonu valdniekus, tostarp Taharku un Tanoutamonu — divus pēdējos faraonus no Nūbijas dinastijas, kad valdnieki no mūsdienu Sudānas reģiona valdīja pār Ēģipti. Šis atklājums liecina par to, ka Kermas vieta tika izmantota un pārstrādāta ilgā laika posmā: atradumi saistās ar vēlākām vēsturiskajām fāzēm (piem., Kuhītu/Napatas un 25. dinastijas periodiem), kad nūbiešu valdnieki kļuva par faraoniem un Apvienotās reģiona politiskās attiecības pārklājās pāri gadu tūkstošiem.
Kāpēc Kerma ir svarīga mūsdienu zinātnē
Kermas izrakumi un materiālie avoti ir būtiski, lai izprastu valsts veidošanos, ekonomiskās un kultūras saites starp Āfriku un Ēģipti, kā arī ilgtermiņa reģiona attīstību. Pētījumi sniedz datus par rituāliem, sociālo struktūru, amatniecības tehnikām un tirdzniecības tīklu attīstību. Kerma parāda, ka auglīgajās Nīlas ielejas kultūrās pastāvēja spēcīgas un vietējas politiskās tradīcijas, kas nebija vienkārši Ēģiptes atvasinājums, bet pašas par sevi nozīmīgas civilizācijas izpausme.
Arheoloģiskie darbi Kermā turpinās, un katrs jauns atradums palīdz precizēt datēšanu, sociālo struktūru un Kerma lomu reģionā, kā arī sasaisti ar vēlākajām Nūbijas un Ēģiptes vēsturiskajām fāzēm.
