Know-Nothing partija (Amerikas partija): nativisms un antikatolicisms 1850. g.
Know-Nothing (Amerikāņu) partijas vēsture: 1850. gadu nativisms un antikatolicisms, politiskā ietekme, imigrācijas konflikti un sabrukums.
Amerikāņu partija, pazīstama arī kā "neko nezinošā partija" (Know-Nothing Party), bija amerikāņu nativistu politiskā partija, kas darbojās 1850. gadu vidū. Sākotnēji tā bija noskaņota pret katoļiem, aizspriedumiem pret citām tautībām un imigrāciju. Šī kustība īsu brīdi bija nozīmīga politiskā partija Amerikas partijas formā. Kustības sekotājiem bija jāatbild "Es neko nezinu", kad svešinieki jautāja par tās specifiku, tādējādi nodrošinot grupai tās izplatītāko nosaukumu.
Izcelsme un ideoloģija
Know-Nothing kustība radās daļēji kā reakcija uz 19. gadsimta imigrācijas vilni — īpaši pret īru un vācu katoļiem — un pret sociālajām pārmaiņām, ko tie radīja Amerikas sabiedrībā. Termins "Native American" šeit nozīmē "dabiski dzimušs amerikānis" (t.i., eiropas izcelsmes protestants), nevis amerikāņu pamatiedzīvotājus. Kustības pamatā bija nativisms — uzskats, ka politiskā vara jāpatur vietēji dzimušajiem un ka jaunatnācēji apdraud tradicionālās protestantu vērtības. Know-Nothings baidījās, ka katoļu baznīcas hierarhija, bīskapi un, viņuprāt, pat Romas Vatikāns varētu ietekmēt vai kontrolēt amerikāņu politiku un pilsoņu lojalitāti.
Organizācija un darbības metodes
Know-Nothing organizācija daudzkārt darbojās kā slepena biedrība ar kodētām atbildēm un iniciācijām. Daļa kadrus veidoja semi‑slēgtas biedrības, piemēram, Order of the Star Spangled Banner, kurās esošie biedri tika mudināti par kustības detaļām klusēt un atbildēt uz jautājumiem ar frāzi "I know nothing" jeb latviski "Es neko nezinu". Politiskie mērķi iekļāva imigrācijas ierobežošanu, garāku naturalizācijas periodu, vēlas par lasītprasības (literacy) prasībām pilsonības iegūšanai un bieži pretiesisku aizliegumu katoļiem ieņemt dažas publiskas amatpersonas. Vietām Know-Nothing piekritēji iesaistījās arī antikatoliskos rituālos un sabiedriskās spiediena akcijās; dažkārt tas pārauga arī vardarbībā pret imigrantiem un katoļiem.
Politiskā ietekme un sasniegumi
1850. gadu sākumā, sekojot Vigu partijas sabrukumam un Kanzasas–Nebraskas likuma izraisītajam politiskajam haosam, Know-Nothings ātri ieguva ietekmi vietējā un štatu līmenī. 1854. gada vēlēšanās viņi ieguva ievērojamu atbalstu — daudzviet tika ievēlēti domnieki, štatu pārstāvji un kongresmeņi. Starp pazīstamiem politikāņiem, kuri izcēlās šajā kustībā, bija Masačūsetsas politiķis Nataniels P. Benkss (Nathaniel P. Banks), kurš bija saistīts ar Know-Nothing balsīm un guva ievērojamu politisku atbalstu.
1856. gada prezidenta vēlēšanās Amerikas partija izvirzīja bijušo prezidentu Millardu Fillmoru par savu kandidātu; Fillmors saglabāja neitrālu vai necīnīgu nostāju attiecībā uz daļu partijas prasību, tomēr ieguva 21,5 % balsu — trešo vietu aiz demokrātu un republikāņu kandidātiem. Reģionāli kustība atšķīrās: ziemeļos daudzi Know-Nothings uzsvēra antikatolicismu un imigrantu ierobežošanu, savukārt dienvidos partijas atzars bieži koncentrējās uz alternatīvu Demokrātu partijai un varēja būt vairāk orientēts uz pēctiesību jautājumiem nekā uz antikatolicismu.
Kritika, šķelšanās un sabrukums
Know-Nothings ātri zaudēja vienotību, jo maz no viņiem spēja atrisināt valsts lielākās problēmas, īpaši verdzības jautājumu. Daļa biedru nebija gatavi skaidri nostāties par to, vai paplašināt verdzību attiecībā uz jaunajām teritorijām. 1857. gada Augstākās tiesas spriedums lietā Dreds Skots vs. Sandfords un pieaugošā antiverdzības mobilizācija ziemeļos radīja spiedienu, un daudzi Know-Nothing atbalstītāji pievienojās jaunizveidotajai Republikāņu partijai, kuras galvenais mērķis bija ierobežot verdzības izplatību. Dienvidos daļa bijušo Know-Nothing politiķu vēlāk atbalstīja Konstitucionālās savienības partiju 1860. gada vēlēšanās, meklējot kompromisu starp konfliktojošajām frakcijām.
Mantojums un nozīme
Know-Nothing kustība ir nozīmīga kā piemērs tam, kā imigrācijas bailes, reliģiskie aizspriedumi un sociālas pārmaiņas var radīt spēcīgas, bet īslaicīgas politiskas kustības. Lai gan partija kā organizēta spēka struktūra ātri izklīda, tās idejas — nativisms, imigrācijas ierobežošana un antikatolicisms — ietekmēja ASV publisko diskursu un vēlākās imigrācijas politikas debates. Mūsdienās vēsturiskie pētījumi izmanto Know-Nothing piemēru, lai izprastu, kā populistiskas un noslēgtas grupas var ietekmēt demokrātiskās institūcijas un sabiedrības integrāciju.
Jautājumi un atbildes
J: Kā parasti sauca amerikāņu partiju?
A: Amerikāņu partija bija pazīstama kā "neko nezinošā partija".
J: Ko kustības dalībnieki atbildēja, kad svešinieki viņiem jautāja par kustības īpatnībām?
A: Kad svešinieki jautāja par kustības raksturojumu, tās dalībnieki atbildēja: "Es neko nezinu".
J: Kādus uzskatus pauda "zinošo nīderlandiešu" kustība?
Atbilde: "Know-Nothings" uzskatīja, ka notiek "romiešu" sazvērestība, kuras mērķis ir graut pilsonisko un reliģisko brīvību Amerikas Savienotajās Valstīs, un vēlējās politiski organizēt vietējos protestantus, lai aizstāvētu savas tradicionālās reliģiskās un politiskās vērtības. Viņi arī baidījās, ka katoļu priesteri un bīskapi kontrolēs lielu daļu elektorāta.
J: Cik ilgi pastāvēja "neko nezinošais", pirms tas sabruka?
A: Lielākajā daļā vietu "nezinātāju" kustība turpinājās tikai gadu vai divus, pirms tā sabruka, jo bija vāji vietējie līderi, maz valsts līderu, kas būtu redzami sabiedrībā, un dziļas nesaskaņas verdzības jautājumā.
J: Kuru partiju 1860. gada prezidenta vēlēšanās atbalstīja daudzi atlikušie locekļi?
A: Daudzi no atlikušajiem locekļiem 1860. gada prezidenta vēlēšanās atbalstīja Konstitucionālās savienības partiju.
J: Ko Amerikas partija izvirzīja par prezidentu 1856. gada vēlēšanās?
A: Amerikas partija 1856. gada prezidenta vēlēšanās izvirzīja bijušo prezidentu Millardu Fillmoru.
Jautājums: Cik procentu no tautas balsīm Fillmors saņēma 1856. gada prezidenta vēlēšanās?
A: 1856. gada prezidenta vēlēšanās Fillmors saņēma 21,5 % tautas balsu.
Meklēt