Kongesangen — Norvēģijas himna: vēsture un izcelsme
Kongesangen — Norvēģijas himna: izseko ceļu no 1741. gada "God Save the King" līdz Henrika Vergelanda un Gustava Jensena norvēģu tekstiem un to vēsturiskajai nozīmei.
Kongesangen "Karaļa dziesma" ir veltījums Norvēģijas karalim. Tās pamatā ir 1741. gadā tapusī Anglijas karaļa dziesma "God Save the King". Norvēģu rakstnieks Henriks Vergelands 1841. gadā sarakstīja norvēģu dziesmas tekstu angļu valodā ar nosaukumu "Gud signe Kongen vor" Vēlāk to pārrakstīja P. Vogtmans ar nosaukumu "Gud sign vor Konge god". Vēlāk Gustavs Jensens (Gustav Jensen) uzrakstīja vienkāršotu versiju.
Izcelsme un melodija
Kongesangen izmanto pazīstamo melodiju, kas ir bāzēta uz Lielbritānijas karaļa dziesmu "God Save the King/Queen". Šī melodija 18. gadsimtā izplatījās visā Eiropā un tika pielāgota dažādām valsts un karaliskām himnām. Norvēģijā tās vārdi tika pielāgoti norvēģu valodai un valsts vēsturiskajam kontekstam, radot atšķirīgu, vietējam mērķim paredzētu tekstu.
Teksta autori un versijas
Henriks Vergelands (Henrik Wergeland) ir viens no galvenajiem vārdu autoritātes punktiem — viņam tiek piedēvēta agrīnā norvēģu teksta versija no 1841. gada. Pēc tam teksts tika rediģēts un pārrakstīts arī citos variantos — minēta P. Vogtmana versija un vēlāk Gustavs Jensens (Gustav Jensen) izstrādāja vienkāršotu, modernizētu formu.
Laika gaitā dziesmas teksti ir piedzīvojuši valodas un stila grozījumus, lai tie atbilstu mūsdienu norvēģu valodai un protokolam. Pastāv vairākas versijas, kas atšķiras vārdu izvēlē vai versu skaitā.
Vēsturisks konteksts
Kongesangen radās laikā, kad Norvēģija bija pakļauta politiskām pārmaiņām un meklēja simbolus, kas atspoguļotu gan monarhiju, gan nacionālo identitāti. Tā kā melodija bija labi pazīstama visā Eiropā, tās izmantošana nodrošināja atpazīstamību un ceremonālu smagumu, bet norvēģu teksta versijas piešķīra dziesmai vietējo nozīmi.
Lietojums mūsdienās
Kongesangen mūsdienās tiek lietota kā Norvēģijas karaļa (royal) himna. Tā parasti izskan oficiālu karaļa un karaliskās ģimenes pienākumu laikā, piemēram:
- karaliskās vizītes un sagaidīšanas ceremonijas,
- Valsts svētku un militāro ceremoniju laikā, kad tiek godināts monarhs,
- oficiālu pasākumu atklāšanā, kur klātesošs ir valstspiederīgais monarhs.
Lai gan Kongesangen ir oficiāla karaļa himna, Norvēģijas de facto nacionālā himna ir Ja, vi elsker dette landet, kuru biežāk dzied valsts svētkos un sporta pasākumos. Tādēļ Kongesangen un Ja, vi elsker tiek lietotas paralēli, bet atšķirīgās situācijās — viena monarham veltīta, otra — valstij un tautai.
Valodas un teksta nozīme
Teksti Kongesangen parasti satur lūgumu par dieva svētību karalim, uzslavu viņa šķautnei un vēstījumus par vienotību un uzticību. Atkarībā no versijas jūtas un izteiksme var izvērsties no formālas cildināšanas līdz vienkāršai patriotiskai izjūtai. Mūsdienu interpretācijās bieži tiek izvēlētas tās vārdu formas, kas saprotamākas plašākai auditorijai.
Nobeigums
Kongesangen ir nozīmīga Norvēģijas ceremonālā mantojuma sastāvdaļa — tā savieno Eiropas himnisku tradīciju ar vietējiem teksta risinājumiem. Lai gan melodija nav oriģināla norvēģu komponista radīta, tās pielietojums Norvēģijā un teksta variācijas padara Kongesangen par atsevišķu, skaidri definētu karalisko himnu ar specifisku vietu valsts oficiālajā dzīvē.
Dziesmu teksti
1. pantiņš
Gud parakstīties uz Konge dievs!
Parakstīt šķiņķi ar kraft og mot
parakstīt hjem og slott!
Lys for ham ved din Ånd,
knytt med din sterke hånd
hellige troskapsbånd
om folk og drott!
2. pantiņš
Høyt sverger Norges mann
hver i sitt kall, sin stand,
troskap sin drott.
Trofast i liv og død,
tapper i krig og nød,
visi interesenti, kas vēlas redzēt Norge lød
Gud og sin drott.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kā sauc Norvēģijas karalisko himnu?
A: Norvēģijas karaliskās himnas nosaukums ir "Kongesangen".
J: Kad tika sarakstīta angļu dziesma "God Save the King", pēc kuras motīviem tā ir sarakstīta?
A: Angļu dziesma "God Save the King", no kuras ir atvasināta "Kongesangen", tika sarakstīta 1741. gadā.
Jautājums: Kas 1841. gadā sarakstīja norvēģu dziesmas tekstu šai dziesmai?
A: Henriks Vergelands (Henrik Wergeland) 1841. gadā sarakstīja norvēģu dziesmas tekstu ar nosaukumu "Gud signe Kongen vor".
J: Kas vēlāk pārrakstīja šo dziesmas versiju?
A: P. Vogtmans vēlāk pārrakstīja šo dziesmas versiju ar nosaukumu "Gud sign vor Konge god".
J: Kas uzrakstīja šīs pārrakstītās versijas vienkāršoto versiju?
A: Gustavs Jensens (Gustav Jensen) uzrakstīja P. Vogtmaņa pārrakstītās versijas vienkāršoto versiju.
J: Kā izrunā Kongesangen?
A: Kongesangen izrunā [ˈkɔ̂ŋːəˌsɑŋn̩].
Meklēt