Lara gibonis (Hylobates lar) — balto roku gibonis: apraksts un izplatība

Lara gibonis (Hylobates lar) — balto roku gibonis: apraksts, krāsojuma variācijas, arborreāla uzvedība, dienas aktivitātes un izplatība Āzijas lietusmežos.

Lara gibonis, Hylobates lar, dēvēts arī par balto roku gibonis. Tas ir Hylobatidae jeb gibonu dzimtas primāts un viens no labi pazīstamākajiem giboniem — bieži redzams zooloģiskajos dārzos un publikācijās par Dienvidaustrumu Āzijas faunu.

Izskats

Lara gibonim kažokādas krāsojums var būt ļoti mainīgs. To krāsa svārstās no melnas un tumši brūnas līdz gaiši brūnai vai smilšainai. Bieži sugas raksturīga iezīme ir gaišas, gandrīz baltas rokas un pēdas — tāpēc latviski lieto nosaukumu "balto roku gibonis". Arī ap seju reizēm ir gaišs apmales vai "maskas" veida raksts. Ķermeņa garums ir salīdzinoši neliels, toties rokas ir ļoti garas — tas ļauj brīvi šūpoties pa koku zarām (brachiācija). Vilnas blīvums un tonis var mainīties ar vecumu un populāciju atšķirībām.

Uzvedība un dzīvesveids

Lar gibonis ir diennakts dzīvnieks — aktīvs dienā. Tas ir stingri arborreāli un lielāko daļu laika pavada koku galotnēs. Parasti dzīvo ģimenes grupās, kur parasti ir monogāma pāra saimniecība ar pēdējā gada atvasēm. Šīs ģimenes aizstāv savu teritoriju, izmantojot skaļus saucienus un duetus — dienas rīta stundās gibonis bieži izdara ļoti tālus, dziedošus saucienus, kas pilda teritoriālas un saziņas funkcijas.

Lar gibonis pārvietojas galvenokārt, izmantojot brachiāciju — ātri un eleganti šūpojoties no zara uz zaru ar izstieptām rokām. Tam nav astes, kā tas ir vairumam pērtiķu, un ķermenis ir labi pielāgots dzīvei koku galotnēs.

Barošanās

Barības pamats ir augļi — īpaši sulīgi tropu augļi. Taču lar gibonis papildus augļiem ēd arī lapas, ziedus, dažus sēklas un retos gadījumos mazus bezmugurkaulniekus (insektus). Diēta var mainīties atkarībā no sezonas un izsmeļošajiem resursiem reģionā.

Pavairošanās un dzīves cikls

Gibonu pāri parasti veido ilglaicīgas saites. Sievietes grūtniecība ilgst aptuveni 6–8 mēnešus, un parasti piedzimst viens mazuļš. Ģimenes locekļi kopā rūpējas par atvasi — māte ir galvenā aprūpētāja, bet tēvs aktīvi piedalās aprūpē un aizsardzībā. Mazuļi tiek zīdīti un ir atkarīgi no vecākiem ilgu laiku; dzimumgatavību sasniedz ap 6–8 gadu vecumu.

Izplatība un biotops

Lar gibonis dzīvo tropiskajos mežos Dienvidaustrumu Āzijā — galvenokārt līdzīgās teritorijās Taizemē, Mjanmā (Birmā), Malaizijas pussalā, Sumatras un Borneo tuvumā, kā arī citos reģiona lietus mežu fragmentos. To biotops ir lietus meži ar blīvu koku vainagu, kur pieejami bagātīgi augļi un vertikālas struktūras pārvietošanās nodrošināšanai.

Dzīves ilgums

Savvaļā lar gibonis dzīvo aptuveni 25 gadus. Savukārt aizturētos apstākļos (zooloģiskajos dārzos) tie var sasniegt lielāku vecumu — dažkārt līdz 30–40 gadiem, ja pieejama kvalitatīva aprūpe un veterinārā palīdzība.

Apdraudējumi un aizsardzība

• Galvenie draudi ir mežu izciršana un dzīvotņu fragmentācija, kas samazina pieejamo teritoriju un barības resursus.
• Medības un nelikumīga tirdzniecība — lar gibonis tiek ķerts arī kā mājdzīvnieks vai izmanto tautas medicīnā reģionos, kur ir brīva piekļuve mežiem.
• Teritoriju samazināšanās un cilvēku traucējumi var izjaukt monogāmas ģimenes un izraisīt populāciju sarukumu.

Lai aizsargātu sugu, nepieciešamas mežu saglabāšanas programmas, aizsargātas teritorijas, likumdošana pret nelikumīgu dzīvnieku tirdzniecību un sabiedrības izglītošana. Daudzas populācijas tiek monitorētas, un dažviet darbojas reproducēšanas programmas zooloģiskajos dārzos.

Citas ziņas

Lar gibonu raksturo ļoti attīstīta vokālā komunikācija — to saucieni ir sarežģīti un var kalpot gan teritoriālu robežu atzīmēšanai, gan partneru saziņai. Kā arborālā suga, tas ir svarīgs tropu mežu ekosistēmas elements, veicinot sēklu izkliedi. Aizsargājot lar gibonus, tiek aizsargātas arī daudz citas mežu sugas un to dzīvotnes.

Meklēt pēc burta