Kas ir garums? Definīcija, mērīšanas metodes un mērvienības

Kas ir garums? Uzzini skaidru definīciju, praktiskas mērīšanas metodes un populārākās mērvienības — no milimetriem līdz kilometriem, ar precizitātes padomiem.

Garums ir izmērāma lietas īpašība, ko parasti saprot kā attālumu starp diviem objekta galiem. Vienkāršāk — lietas garums ir attālums starp diviem tās galiem. Īss nozīmē mazs garums, garš nozīmē lielāku garumu; īss un garš ir pretstati. Divdimensiju lietām garums parasti tiek uzskatīts par garāko mērījuma pusi.

Kas ir garums zinātnē un ikdienā

Filozofiski un matemātiski garums tiek definēts kā attālums starp divām punktu koordinātām (piemēram, Eiiklīda attālums 2D vai 3D telpā). Fizikā garums ir pamata mēriens; starptautiskā SI sistēmā mērvienība ir metrs (m). Metrs šobrīd ir definēts ar gaismas ātrumu vakuma — viens metrs ir attālums, ko gaisma vakuumā veic 1/299 792 458 sekundes laikā.

Mērīšanas metodes

• Vienkārši rokas rīki: lineāls, mērlente, ģeometriskais kvadrāts — piemēroti īsiem un taisniem attālumiem.
• Precīzijas instrumenti: skārās (sukuļskārņas), mikrometri — izmanto, kad nepieciešama milimetru vai mikrometru precizitāte.
• Lāzera tālmēri un ultraskaņas tālmēri: ātri un precīzi attālumiem telpā un ārā, piemēroti arī lielākiem attālumiem.
• Elastīgas mērentes vai auklas: noderīgas, lai izmērītu izliektus objekta garumus (piem., audumu, stīgas); pēc tam auklu var nostiept un nomērīt ar lineālu.
• Geodēziskās metodes: triangulācija, GPS un lāzera skenēšana — izmanto kartēšanai un lielu attālumu mērīšanai.
• Matemātiskās un fizikas metodes: attāluma aprēķināšana ar koordinātām (Pitagora teorēma), loka garuma aprēķins ar integrāliem u.c.

Mērvienības

Biežāk lietotās mērvienības:

• millimetrs (mm) — 1 mm = 0,001 m
• centimetrs (cm) — 1 cm = 0,01 m
• metrs (m) — pamata SI mērvienība
• kilometrs (km) — 1 km = 1000 m
• colla (inch) — 1 inch = 2,54 cm (precīzs pārrēķins)
• pēda (foot) — 1 ft = 12 inch
• jūdze (mile) — 1 mi = 1609,344 m

Parasti mērvienību izvēle atkarīga no mēroga: maziem objektiem — mm vai cm, ikdienas mērījumiem — m, attālumiem starp pilsētām — km.

Precizitāte, kļūda un mērījumu neziņa

Mērījuma rezultāts sastāv no vērtības un novērtējamas neziņas (kļūdas). Ir svarīgi atšķirt:

• Precizitāte — cik tuvu mērījumi ir patiesajai vērtībai (svarīga instrumenta kalibrācija un sistēmiskie kļūdu avoti).
• Atkārtota precizitāte (reproducējamība) — cik tuvi vienam otram ir rezultāti, mērot vairākas reizes.

Kļūdu avoti var būt instrumenta ierobežojumi (rezolūcija), lasītāja kļūdas, temperatūras ietekme uz materiāliem vai mērīšanas vides apstākļi. Lai uzlabotu ticamību: izmantojiet piemērotu instrumentu, veiciet vairākus mērījumus un aprēķiniet vidējo vērtību, norādiet neziņas robežas un, ja nepieciešams, kalibrējiet iekārtu.

Matemātiski piemēri

• Točka A(x1,y1) un B(x2,y2) 2D telpā: attālums (garums) AB = sqrt((x2−x1)² + (y2−y1)²).
• Trešās dimensijas iekļaušana 3D: AB = sqrt((x2−x1)² + (y2−y1)² + (z2−z1)²).
• Izliektu līniju (loka) garums s = ∫√(1 + (dy/dx)²) dx (ja līnija definēta kā y(x)).

Praktiski piemēri

• Mērot galda garumu — lieto lineālu vai mērlenti.
• Istabas platībai mēra sienu garumus un aprēķina perimetru.
• Ceļa garuma noteikšanai izmanto kilometru mērītājus vai GPS.
• Industrijā un ražošanā — precīzas skārēs vai mikrometri, lai nodrošinātu atbilstību tehniskajām tolerancēm.

Kopsavilkumā, garums ir pamatjēdziens gan ikdienas darbā, gan zinātnē — tas ir mērojams, izsakāms skaitliski un atkarībā no situācijas tiek mērīts ar ļoti dažādiem instrumentiem un metodēm.

Meklēt pēc burta