macOS (agrāk OS X) — Apple Mac datoru operētājsistēma
macOS (agrāk Mac OS X no 2001. līdz 2012. gadam un OS X līdz 2016. gadam) ir Apple Inc. izstrādātā datoru operētājsistēma priekš Macintosh datoriem (saukti arī par Mac). macOS atšķiras no daudzām citām operētājsistēmām ar to, ka tā oficiāli paredzēta tikai Apple aparatūrai — Mac datoriem. Tomēr entuziasti ir izveidojuši risinājumus, lai macOS darbinātu arī uz citu ražotāju datora aparatūras (tās parasti sauc par "Hackintosh"), kas tomēr pārkāpj macOS licences noteikumus.
macOS pirmā publiskā versija iznāca 2001. gadā; tā būtiski atšķīrās no iepriekšējās "klasiskās" Mac OS. Mūsdienu macOS pamatā stāv Darwin — atvērtā pirmkoda sistēmas sastāvdaļa, kas apvieno Mach kodolu ar BSD elementiem un citām daļām; Darwin nodrošina zema līmeņa servisu klāstu, bet pats par sevi nevar pilnībā darbināt macOS lietotņu ekosistēmu. macOS lietotāja saskarne, galvenās sistēmas bibliotēkas un lietotņu ietvari papildina Darwinu, ļaujot darboties grafiskajai videi un trešo pušu programmām.
Vārda un versiju vēsture
Apple operētājsistēmas nosaukumi evolucionēja — sākotnēji tas bija "Mac OS X" (X ir romiešu cipars 10), vēlāk vienkāršots uz "OS X" un kopš 2016. gada uzrakstā lietots stils "macOS", lai saskaņotu nosaukumu ar iOS, watchOS un tvOS. Versijas tradicionāli saņēma koda vārdus — vispirms lielo kaķu nosaukumi (piem., Cheetah, Panther, Tiger), vēlāk — Kalifornijas ģeogrāfiskos nosaukumus (piem., Mavericks, Yosemite, Catalina).
Versiju numurēšana mainījās 2020. gadā, kad Apple izlaižot macOS 11 Big Sur pārtrauca ilgo 10.x sēriju; pēc tam sekoja:
- macOS 11 — Big Sur
- macOS 12 — Monterey
- macOS 13 — Ventura
- macOS 14 — Sonoma
Apple parasti izplata jaunas macOS versijas reizi gadā, un kopš 2013. gada (OS X Mavericks) atjauninājumi tiek nodrošināti bez maksas.
Attīstība
Deviņdesmito gadu beigās Apple sāka meklēt "nākamās paaudzes" sistēmu, kas aizstātu klasisko Mac OS. Izšķiroša nozīme bija uzņēmuma Stīva Džobsa atgriešanai Apple un 1997. gada NeXT iegādei. NeXT izstrādātā NeXTSTEP sistēma, kas radīta kopš 1989. gada, nodrošināja mūsdienīgu Unix-ish pamatu, objektorientētus rīkus un spēcīgu izstrādes vidi, kas vēlāk tika integrēta macOS pamatā. NeXTSTEP kodols balstījās uz Carnegie Mellon izstrādāto Mach kodolu, papildinātu ar BSD komponentēm un augsta līmeņa lietotāja telpas bibliotēkām. Sistēmas lietotāja saskarne macOS izmanto mūsdienīgu rīku kopu (Cocoa), kas sākotnēji bija saistīta ar Objective‑C un tagad arī ar Swift.
Galvenās iezīmes
- Grafiskā lietotāja saskarne: macOS piegādā vizuāli atpazīstamu vidi ar Finder failu pārvaldnieku, Dock ikonu joslu, Spotlight meklēšanu, un dažādiem logu pārvaldības elementiem.
- Stabils Unix pamats: pateicoties Darwina strukturai, macOS nodrošina daudz funkciju, kas pazīstamas Unix pasaulē (komandrindas rīki, sistēmas servisi, servera rīki u.c.). Daudzas macOS versijas atbilst The Open Group Single UNIX Specification (UNIX 03) prasībām vai ir ar to saderīgas.
- Drošība: macOS ietver tādas tehnoloģijas kā Gatekeeper (lietotņu verifikācija), System Integrity Protection (SIP), FileVault disk‑šifrēšanu, lietotņu notarizāciju un aparatūras drošības iespējas (piem., T2 drošības mikroshēma, Apple Silicon drošības bloki).
- Lietotņu platforma: Cocoa/Swift un Objective‑C ietvari, kopiena ar virkni profesionālu un patērētāju lietotņu, Mac App Store kā oficiāla izplatīšanas vieta un papildus trešo pušu izplatīšanas kanāli.
- Sazināšanās ar citiem Apple produktiem: integrācija ar iPhone, iPad un Apple Watch — Handoff, Continuity, AirDrop, Universal Clipboard u.c., kas ļauj ērti strādāt starp ierīcēm.
Arhitektūra un tehniskie elementi
macOS kodolu sauc par XNU, kas apvieno Mach mikrokodolu, BSD lietotāja telpas servisu slāni un I/O sistēmas (IOKit) aparatūras draiveriem. Uz XNU/Darwin balstās augstākā līmeņa ietvari — Core OS servisi, Core Foundation, AppKit/Cocoa u.c., kas nodrošina grafisko vidi un sistēmas API.
Tradicionāli macOS darbojās uz PowerPC, pēc tam Apple veiksmīgi pārgāja uz Intel x86 arhitektūru (2006). 2020. gadā Apple paziņoja un sāka pāreju uz savu Apple Silicon (ARM‑bāzēti M‑sērijas) procesorus. Lai saglabātu saderību ar esošajām x86 lietotnēm, Apple izmanto tulkošanas slāni Rosetta 2, kas ļauj palaist daudzas vecākas Intel lietotnes uz Apple Silicon bez pārkompilēšanas.
Saderība un licence
macOS oficiāli atbalsta tikai Apple aparatūru. Lai gan pastāv kopienas projekti (Hackintosh), kas ļauj darbināt macOS uz nesankcionētas aparatūras, tas parasti pārkāpj Apple licences noteikumus un var radīt stabilitātes un drošības problēmas.
Drošības un uzturēšanas aspekti
Apple regulāri izplata drošības atjauninājumus un sistēmas korpusa atjauninājumus. Sistēma izmanto vairākus aizsardzības slāņus:
- Gatekeeper un lietotņu notarizācija — ierobežo neautorizētas un potenciāli bīstamas lietotnes;
- System Integrity Protection (SIP) — pasargā sistēmas failus no modificēšanas no lietotāja telpas;
- FileVault — pilna diska šifrēšana, kas aizsargā datus, ja ierīce tiek pazaudēta vai nozagta;
- Aparatūras drošības elementu izmantošana (T2, Apple Silicon Secure Enclave) — nodrošina drošu startēšanu, enkodētu atmiņu un drošu atslēgu glabāšanu.
Piezīmes par izstrādātājiem
Apple nodrošina izstrādes rīkus (Xcode), dokumentāciju un sistēmu API, kas atbalsta gan klasiskās Objective‑C lietotnes, gan mūsdienīgas Swift lietotnes. Sistēmas ietvari (Cocoa, Core ML, Metal u.c.) ļauj veidot gan tradicionālas darbvirsmas lietotnes, gan augstas veiktspējas grafikas vai mašīnmācīšanās risinājumus.
Kopsavilkums
macOS ir plaši lietota operētājsistēma ar spēcīgu Unix bāzi, skaidru lietotāja saskarni un ciešu integrāciju ar Apple aparatūru un pakalpojumiem. Tā ir attīstījusies no NeXT tehnoloģijām un turpina attīstīties — gan programmatūras, gan aparatūras virzienā (īpaši pēc pārejas uz Apple Silicon).
Atsauces un saistītās tēmas
- Skatīt arī: "klasiskā" Mac OS
- Izvērtēt drošības aspektus pirms neoficiālas instalācijas (Hackintosh) — licences un drošības ierobežojumi


Unix līdzīgu operētājsistēmu vienkāršota vēsture
Arhitektūra
MacOS kodols ir POSIX prasībām atbilstoša operētājsistēma, kas balstīta uz XNU kodola, un komandrindas saskarnē ir pieejamas standarta Unix iespējas. Apple šo programmatūras grupu ir izlaidusi kā bezmaksas un atvērtā pirmkoda operētājsistēmu ar nosaukumu Darwin. Virs Darwin Apple uzklāja vairākus komponentus, tostarp Aqua saskarni un Finder, lai pabeigtu uz grafisko saskarni balstītu operētājsistēmu, kas ir macOS.
MacOS Darwin apakšsistēma ir atbildīga par failu sistēmas pārvaldību, kas ietver Unix atļauju līmeni. 2003. un 2005. gadā divi Macworld redaktori izteica kritiku par atļauju shēmu; Teds Landau nosauca nepareizi konfigurētas atļaujas par "visbiežāk sastopamo neapmierinātību" macOS, savukārt Robs Grifitss ierosināja, ka dažiem lietotājiem atļaujas var nākties atiestatīt pat katru dienu, un šis process var aizņemt līdz pat 15 minūtēm. Vēl nesen cits Macworld redaktors Dan Frakes nosauca atļauju labošanas procedūru par ievērojami pārlieku izmantotu. Viņš apgalvo, ka macOS parasti pareizi apstrādā atļaujas bez lietotāja iejaukšanās, un atļauju atiestatīšanu vajadzētu izmēģināt tikai tad, kad rodas problēmas.
MacOS arhitektūra ir daudzslāņaina: daudzslāņainie ietvari palīdz ātri izstrādāt lietojumprogrammas, nodrošinot esošo kodu kopīgiem uzdevumiem. Apple nodrošina savus programmatūras izstrādes rīkus, no kuriem nozīmīgākā ir integrētā izstrādes vide Xcode. Xcode nodrošina saskarnes ar kompilatoriem, kas atbalsta vairākas programmēšanas valodas, tostarp C, C++, Objective-C un Swift. Pārejas uz Apple-Intel laikā tā tika pārveidota tā, lai izstrādātāji varētu veidot savas lietojumprogrammas kā universālu bināro kopiju, kas nodrošina savietojamību gan ar Intel, gan PowerPC bāzētām Macintosh līnijām. Pirmās un trešo pušu lietojumprogrammas var vadīt programatiski, izmantojot AppleScript ietvaru, kas saglabāts no klasiskās Mac OS, vai arī izmantojot jaunāko Automator lietojumprogrammu, kas piedāvā iepriekš uzrakstītus uzdevumus, kuriem nav nepieciešamas programmēšanas zināšanas.
Saistītās lapas
- Macintosh
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir macOS?
A: MacOS ir operētājsistēma (OS) datoriem, ko ražo Apple Inc. Tos sauc par Macintosh datoriem jeb Mac datoriem.
J: Vai macOS ir iespējams palaist arī citos datoros, ne tikai Mac?
A: Jā, cilvēki ir likuši macOS darboties arī datoros, kas nav Mac. To sauc par Hackintosh, un tas pārkāpj macOS licences līgumu.
J: Ar ko macOS atšķiras no "klasiskās" Mac OS?
A: Atšķirībā no pirmās operētājsistēmas macOS (kopš OS X) ir balstīta uz UNIX operētājsistēmu (pašreizējām versijām ir UNIX 03 sertifikāts) un tehnoloģijām, kas izstrādātas laikā no 1985. līdz 1997. gadam uzņēmumā NeXT, kuru pēc aiziešanas no Apple 1985. gadā izveidoja viens no Apple dibinātājiem Stīvs Džobss.
Jautājums: Ko apzīmē burts "X" Mac OS X un OS X?
A: "X" Mac OS X un OS X apzīmē romiešu ciparu skaitli, kas apzīmē skaitli 10, un tā arī tiek izrunāts.
J: Kas ir macOS kodols?
A: MacOS kodols ir atvērtā pirmkoda operētājsistēma Darwin, taču Darwin pati nevar darbināt macOS programmatūru.
J: Kā tiek nosauktas macOS versijas? A: MacOs versijas ir nosauktas lielo kaķu vai Kalifornijas pieminekļu vārdos, un to versijas numurs sākas ar 10.
J: Kāda ir jaunākā macOs versija? A: Jaunākā macOs versija ir macOs Big Sur (11.0).