macOS (agrāk Mac OS X no 2001. līdz 2012. gadam un OS X līdz 2016. gadam) ir Apple Inc. izstrādātā datoru operētājsistēma priekš Macintosh datoriem (saukti arī par Mac). macOS atšķiras no daudzām citām operētājsistēmām ar to, ka tā oficiāli paredzēta tikai Apple aparatūrai — Mac datoriem. Tomēr entuziasti ir izveidojuši risinājumus, lai macOS darbinātu arī uz citu ražotāju datora aparatūras (tās parasti sauc par "Hackintosh"), kas tomēr pārkāpj macOS licences noteikumus.

macOS pirmā publiskā versija iznāca 2001. gadā; tā būtiski atšķīrās no iepriekšējās "klasiskās" Mac OS. Mūsdienu macOS pamatā stāv Darwin — atvērtā pirmkoda sistēmas sastāvdaļa, kas apvieno Mach kodolu ar BSD elementiem un citām daļām; Darwin nodrošina zema līmeņa servisu klāstu, bet pats par sevi nevar pilnībā darbināt macOS lietotņu ekosistēmu. macOS lietotāja saskarne, galvenās sistēmas bibliotēkas un lietotņu ietvari papildina Darwinu, ļaujot darboties grafiskajai videi un trešo pušu programmām.

Vārda un versiju vēsture

Apple operētājsistēmas nosaukumi evolucionēja — sākotnēji tas bija "Mac OS X" (X ir romiešu cipars 10), vēlāk vienkāršots uz "OS X" un kopš 2016. gada uzrakstā lietots stils "macOS", lai saskaņotu nosaukumu ar iOS, watchOS un tvOS. Versijas tradicionāli saņēma koda vārdus — vispirms lielo kaķu nosaukumi (piem., Cheetah, Panther, Tiger), vēlāk — Kalifornijas ģeogrāfiskos nosaukumus (piem., Mavericks, Yosemite, Catalina).

Versiju numurēšana mainījās 2020. gadā, kad Apple izlaižot macOS 11 Big Sur pārtrauca ilgo 10.x sēriju; pēc tam sekoja:

  • macOS 11 — Big Sur
  • macOS 12 — Monterey
  • macOS 13 — Ventura
  • macOS 14 — Sonoma

Apple parasti izplata jaunas macOS versijas reizi gadā, un kopš 2013. gada (OS X Mavericks) atjauninājumi tiek nodrošināti bez maksas.

Attīstība

Deviņdesmito gadu beigās Apple sāka meklēt "nākamās paaudzes" sistēmu, kas aizstātu klasisko Mac OS. Izšķiroša nozīme bija uzņēmuma Stīva Džobsa atgriešanai Apple un 1997. gada NeXT iegādei. NeXT izstrādātā NeXTSTEP sistēma, kas radīta kopš 1989. gada, nodrošināja mūsdienīgu Unix-ish pamatu, objektorientētus rīkus un spēcīgu izstrādes vidi, kas vēlāk tika integrēta macOS pamatā. NeXTSTEP kodols balstījās uz Carnegie Mellon izstrādāto Mach kodolu, papildinātu ar BSD komponentēm un augsta līmeņa lietotāja telpas bibliotēkām. Sistēmas lietotāja saskarne macOS izmanto mūsdienīgu rīku kopu (Cocoa), kas sākotnēji bija saistīta ar Objective‑C un tagad arī ar Swift.

Galvenās iezīmes

  • Grafiskā lietotāja saskarne: macOS piegādā vizuāli atpazīstamu vidi ar Finder failu pārvaldnieku, Dock ikonu joslu, Spotlight meklēšanu, un dažādiem logu pārvaldības elementiem.
  • Stabils Unix pamats: pateicoties Darwina strukturai, macOS nodrošina daudz funkciju, kas pazīstamas Unix pasaulē (komandrindas rīki, sistēmas servisi, servera rīki u.c.). Daudzas macOS versijas atbilst The Open Group Single UNIX Specification (UNIX 03) prasībām vai ir ar to saderīgas.
  • Drošība: macOS ietver tādas tehnoloģijas kā Gatekeeper (lietotņu verifikācija), System Integrity Protection (SIP), FileVault disk‑šifrēšanu, lietotņu notarizāciju un aparatūras drošības iespējas (piem., T2 drošības mikroshēma, Apple Silicon drošības bloki).
  • Lietotņu platforma: Cocoa/Swift un Objective‑C ietvari, kopiena ar virkni profesionālu un patērētāju lietotņu, Mac App Store kā oficiāla izplatīšanas vieta un papildus trešo pušu izplatīšanas kanāli.
  • Sazināšanās ar citiem Apple produktiem: integrācija ar iPhone, iPad un Apple Watch — Handoff, Continuity, AirDrop, Universal Clipboard u.c., kas ļauj ērti strādāt starp ierīcēm.

Arhitektūra un tehniskie elementi

macOS kodolu sauc par XNU, kas apvieno Mach mikrokodolu, BSD lietotāja telpas servisu slāni un I/O sistēmas (IOKit) aparatūras draiveriem. Uz XNU/Darwin balstās augstākā līmeņa ietvari — Core OS servisi, Core Foundation, AppKit/Cocoa u.c., kas nodrošina grafisko vidi un sistēmas API.

Tradicionāli macOS darbojās uz PowerPC, pēc tam Apple veiksmīgi pārgāja uz Intel x86 arhitektūru (2006). 2020. gadā Apple paziņoja un sāka pāreju uz savu Apple Silicon (ARM‑bāzēti M‑sērijas) procesorus. Lai saglabātu saderību ar esošajām x86 lietotnēm, Apple izmanto tulkošanas slāni Rosetta 2, kas ļauj palaist daudzas vecākas Intel lietotnes uz Apple Silicon bez pārkompilēšanas.

Saderība un licence

macOS oficiāli atbalsta tikai Apple aparatūru. Lai gan pastāv kopienas projekti (Hackintosh), kas ļauj darbināt macOS uz nesankcionētas aparatūras, tas parasti pārkāpj Apple licences noteikumus un var radīt stabilitātes un drošības problēmas.

Drošības un uzturēšanas aspekti

Apple regulāri izplata drošības atjauninājumus un sistēmas korpusa atjauninājumus. Sistēma izmanto vairākus aizsardzības slāņus:

  • Gatekeeper un lietotņu notarizācija — ierobežo neautorizētas un potenciāli bīstamas lietotnes;
  • System Integrity Protection (SIP) — pasargā sistēmas failus no modificēšanas no lietotāja telpas;
  • FileVault — pilna diska šifrēšana, kas aizsargā datus, ja ierīce tiek pazaudēta vai nozagta;
  • Aparatūras drošības elementu izmantošana (T2, Apple Silicon Secure Enclave) — nodrošina drošu startēšanu, enkodētu atmiņu un drošu atslēgu glabāšanu.

Piezīmes par izstrādātājiem

Apple nodrošina izstrādes rīkus (Xcode), dokumentāciju un sistēmu API, kas atbalsta gan klasiskās Objective‑C lietotnes, gan mūsdienīgas Swift lietotnes. Sistēmas ietvari (Cocoa, Core ML, Metal u.c.) ļauj veidot gan tradicionālas darbvirsmas lietotnes, gan augstas veiktspējas grafikas vai mašīnmācīšanās risinājumus.

Kopsavilkums

macOS ir plaši lietota operētājsistēma ar spēcīgu Unix bāzi, skaidru lietotāja saskarni un ciešu integrāciju ar Apple aparatūru un pakalpojumiem. Tā ir attīstījusies no NeXT tehnoloģijām un turpina attīstīties — gan programmatūras, gan aparatūras virzienā (īpaši pēc pārejas uz Apple Silicon).

Atsauces un saistītās tēmas

  • Skatīt arī: "klasiskā" Mac OS
  • Izvērtēt drošības aspektus pirms neoficiālas instalācijas (Hackintosh) — licences un drošības ierobežojumi