Mangelwurzel — lopbarības biete (Beta vulgaris): definīcija un vēsture
Mangelwurzel — lopbarības biete (Beta vulgaris): uzzini tās izcelsmi, vēsturi un lauksaimniecisko nozīmi; liela, barojoša sakne lopbarībai kopš 18. gadsimta.
Mangelwurzel (no vācu valodas) sauc arī par "mangel wurzel", "mangold wurzel", "mangold", "mangel beet", "mangel bietes", "field beet" un "fodder beet". Tas ir kultivēts sakņu dārzenis.
Tā ir Beta vulgaris šķirne - tā pati suga, no kuras iegūst sarkanās bietes (bietes) un cukurbietes. Šo šķirņu grupu sauc par Crassa grupu. Tās lielās baltās, dzeltenās vai oranži dzeltenās uzbriedušās saknes 18. gadsimtā tika izveidotas kā lopbarības kultūra lopbarībai.
Apraksts
Beta vulgaris Crassa grupas (mangelwurzel) raksturo bieza, parasti apaļa vai īsi kūlaina sakne, kas var sasniegt lielus diametrus un svaru. Mēdz būt baltas, dzeltenīgas vai oranži dzeltenas krāsas. Augiem ir spēcīga lapotne, kas arī satur barības vielas, un saknes ir galvenā barības daļa lopbarībā. Saknē parasti ir augsts ūdens un cukuru saturs, kā arī šķiedras un minerālvielas.
Vēsture un nozīme
Mangelwurzel selekcionēja 18. gadsimtā Eiropā, pamatojoties uz savvaļas jūras bieti (Beta vulgaris subsp. maritima). Mērķis bija iegūt lielas saknes, ko varētu izmantot ziemas barošanā. Kopš tā laika šī kultūra bijusi svarīga lauksaimniecībā kā barība liellopiem, aitām un citiem grauzējiem. 19. un 20. gadsimtā daļa šķirņu tika izmantota arī kā materiāls tālākai selekcijai, piemēram, cukurbietes izveidei.
Audzēšana un prasības
- Augšanas apstākļi: mangelwurzel aug vislabāk mērenā klimata zonā, ar pietiekamu mitrumu un dziļu, labi aerētu, auglīgu augsni.
- pH un augsne: optimāls augsnes pH 6,0–7,5. Nepatīk ļoti smilšainas vai ļoti mālainas vietas bez drenāžas.
- Sēšana un laistīšana: sēj agrā pavasarī vai vasaras sākumā atkarībā no reģiona; nepieciešama regulāra laistīšana, īpaši sakņu veidošanās laikā.
- Mēslošana: prasīga pēc slāpekļa, fosfora un kālija — jāievēro ieteicamie mēslojuma daudzumi, lai izvairītos no pārmērīgas nitrātu uzkrāšanās saknē.
- Atstarpes un kopšana: atstarpes starp augiem un rindām ir lielākas nekā salātu saknēm, jo saknēm jāizvietojas brīvi un brīvi aug.
Ražas novākšana un uzglabāšana
Ražu parasti novāc rudenī vai agrā ziemā pirms stingra sala, ja vien nav speciālās glabāšanas. Saknes var glabāt aukstos jumtos, pagrabos vai specifiskās uzglabāšanas noliktavās ar kontrolētu temperatūru un mitrumu. Daudzi saimnieki arī sasmalcina vai košļā lopbarībai un ievieto silosā (ensilē) kopā ar citiem materiāliem, lai pagarinātu glabāšanas laiku.
Barošana un uzturvērtība
Mangelwurzel galvenokārt lieto lopbarībā. Tā satur daudz ūdens, noteiktu daudzumu cukuru, šķiedrvielas un minerālvielas (piem., kālijs, kalcijs). Tā var būt vērtīgs enerģijas avots, bet jāievēro — lielas devas var izraisīt veselības problēmas dzīvniekiem:
- Nitrātu uzkrāšanās: pārmērīga mēslojuma vai stresa apstākļos saknēs var uzkrāties nitrāti, kas var būt bīstami dzīvniekiem.
- Gremošanas problēmas: liels daudzums svaigu bietu sakņu vienlaikus var izraisīt vēdera uzpūšanos vai gremošanas traucējumus, īpaši liellopiem.
Slimības un kaitēkļi
Mangelwurzel var tikt skarta ar tām pašām slimībām un kaitēkļiem kā citas Beta vulgaris šķirnes — lapu slimībām, sakņu slimībām, vabolēm un sēnīšu infekcijām. Labas agrotehniskas prakses, sēklu izvēle, augu maiņa un vides kontrole samazina risku.
Dažādi izmantojumi
- Lopbarība: galvenais pielietojums — barot liellopus, aitas un citus lauksaimniecības dzīvniekus.
- Vietēja patēriņa pārtika: vēsturiski dažos reģionos mangelwurzel lietoja arī cilvēku pārtikā, īpaši bada vai trūkuma laikā, taču mūsdienās tas galvenokārt ir lopbarības augs.
- Selekcija: izmantots selekcijā, lai radītu citas Beta vulgaris šķirnes, tostarp cukurbietes.
Suguvērsijas un šķirnes
Ir vairākas mangelwurzel šķirnes, kas atšķiras pēc saknes formas, krāsas, lieluma un izturības pret slimībām. Dažas šķirnes veidotas maksimālai masa ražībai lopbarībā, citas — labākai uzglabāšanai vai izturībai pret specifiskiem apstākļiem.
Praktiski padomi dārzniekiem
- Sējiet sēklas atbilstoši reģiona sākumam, nodrošiniet pietiekamu augsnes dziļumu un barības vielas.
- Izvairieties no pārmērīgas slāpekļa devas vēlā attīstībā, lai samazinātu nitrātu risku.
- Pēc novākšanas kontrolējiet uzglabāšanas apstākļus — vēss un mitruma kontrolēts pagrabvietas tips ir ideāls.
Kopumā mangelwurzel ir vērtīga lauksaimniecības kultūra ar ilgu vēsturi kā lopbarības avots. Tā joprojām tiek izmantota gan tradicionālajās saimniecībās, gan mūsdienu lopkopībā, īpaši tur, kur nepieciešama ekonomiska un barojoša ziemas barība.
Meklēt