Akasts (/əˈkæstəs/; sengrieķu: Ἄκαστος) ir grieķu mitoloģijas tēls. Viņš kuģoja kopā ar Jāsonu un argonautiem un piedalījās Kalidonas kuiļa medībās.
Izcelsme un varoņa loma
Akasts parasti tiek minēts kā Pelija dēls un kā Iolkusa (Iolkus) valdnieks pēc Pelija krišanas — tomēr senajos avotos ir dažādas versijas par viņa ģimenes saistībām un par to, kā tieši mainījās varas attiecības. Akasts ir pazīstams galvenokārt kā viens no argonautiem, kas devās kopā ar Jāsonu Zelta vilnas meklējumos, un kā dalībnieks Kalidonas kuiļa medībās.
Mīti un galvenie notikumi
- Saskaņā ar vairākām tradīcijām, pēc Pelija nāves Akasts kļuva par Iolkusa valdnieku; dažās versijās viņš arī izdzina Jāsonu un Medeju no pilsētas.
- Viens no labi zināmiem epizodēm saistīts ar Pēleju (Peleus): Akasta sieva, kurai dažkārt dots vārds Astidamēja (citur — Hipolīta), iemīlējās Pēlejā. Kad Pēlejs atteicās, sieva viņu apmelotā un lika Akastam mēģināt iznīcināt Pēleju — atstāt viņu neaizsargātu uz Peliona kalna. Pēleju glāba dažādās versijās vai nu Hermess, vai centauru skolotājs Hīrons, un vēlāk Pēlejs atriebās, ieņemot Iolkusu vai sodot sievu; detaļas atšķiras atkarībā no avota.
- Akasts parādās vairākos seno autoru stāstos, kur viņa rīcība un liktenis tiek izstāstīti dažādos kontekstos — dažkārt kā godpilna valdnieka, citkārt kā cilvēka, kuru ieskāva traģiskas intrigas.
Avoti un variācijas
Informācija par Akastu nāk no klasiskajiem grieķu un romiešu avotiem, tostarp Apollonija Rodieša "Argonautika", Apollodora "Bibliotēka", Hygina un citām mitoloģijas hronikām. Senie stāsti bieži pieļauj lokālas vai autoriskas variācijas, tāpēc detaļās (vārdi, notikumu secība, atriebības iznākums) pastāv atšķirības.
Kopumā Akasts grieķu mitoloģijā ir raksturīgs gan kā varoņa kompanjons — argonauts, gan kā trauslas varas un personisko kaislību upuris, kura attēlojums mainās atkarībā no mītiskā konteksta.