Akasts (Acastus) — grieķu mitoloģijas varonis un argonauts
Akasts (/əˈkæstəs/; sengrieķu: Ἄκαστος) ir grieķu mitoloģijas tēls. Viņš kuģoja kopā ar Jāsonu un argonautiem un piedalījās Kalidonas kuiļa medībās.
Izcelsme un varoņa loma
Akasts parasti tiek minēts kā Pelija dēls un kā Iolkusa (Iolkus) valdnieks pēc Pelija krišanas — tomēr senajos avotos ir dažādas versijas par viņa ģimenes saistībām un par to, kā tieši mainījās varas attiecības. Akasts ir pazīstams galvenokārt kā viens no argonautiem, kas devās kopā ar Jāsonu Zelta vilnas meklējumos, un kā dalībnieks Kalidonas kuiļa medībās.
Mīti un galvenie notikumi
- Saskaņā ar vairākām tradīcijām, pēc Pelija nāves Akasts kļuva par Iolkusa valdnieku; dažās versijās viņš arī izdzina Jāsonu un Medeju no pilsētas.
- Viens no labi zināmiem epizodēm saistīts ar Pēleju (Peleus): Akasta sieva, kurai dažkārt dots vārds Astidamēja (citur — Hipolīta), iemīlējās Pēlejā. Kad Pēlejs atteicās, sieva viņu apmelotā un lika Akastam mēģināt iznīcināt Pēleju — atstāt viņu neaizsargātu uz Peliona kalna. Pēleju glāba dažādās versijās vai nu Hermess, vai centauru skolotājs Hīrons, un vēlāk Pēlejs atriebās, ieņemot Iolkusu vai sodot sievu; detaļas atšķiras atkarībā no avota.
- Akasts parādās vairākos seno autoru stāstos, kur viņa rīcība un liktenis tiek izstāstīti dažādos kontekstos — dažkārt kā godpilna valdnieka, citkārt kā cilvēka, kuru ieskāva traģiskas intrigas.
Avoti un variācijas
Informācija par Akastu nāk no klasiskajiem grieķu un romiešu avotiem, tostarp Apollonija Rodieša "Argonautika", Apollodora "Bibliotēka", Hygina un citām mitoloģijas hronikām. Senie stāsti bieži pieļauj lokālas vai autoriskas variācijas, tāpēc detaļās (vārdi, notikumu secība, atriebības iznākums) pastāv atšķirības.
Kopumā Akasts grieķu mitoloģijā ir raksturīgs gan kā varoņa kompanjons — argonauts, gan kā trauslas varas un personisko kaislību upuris, kura attēlojums mainās atkarībā no mītiskā konteksta.
Ģimene
Akasts bija toreizējā Jolkas un Anaksibijas (dažās tradīcijās - Filomahas) ķēniņa Pēlija dēls. Akastam ar sievu Astidāmeju (sauktu arī par Hipolīti, Krētes meitu) bija divas meitas: Sterope (Στερόπη) un Laodamija, un vairāki dēli. Vēl viena meita, Stenele (Σθενέλη), Bibliotēkā minēta kā Menetija sieva un Patrokla māte.
Mitoloģija
Pēc argonavtu atgriešanās Medeja manipulēja ar Akasta māsām, lai sagrieztu viņu tēvu Peliju gabalos un tos izvārītu. To uzzinājis, Akasts apglabāja savu tēvu, padzina Jāsonu un Mēdeju no Jolkas (un, kā apgalvo Paulāns, arī savas māsas) un iedibināja bēru spēles par godu savam tēvam. Pēc tam viņš kļuva par Jolkas karali.
Akasts attīra Peleju no Ftijas ķēniņa Euritiona slepkavības. Akasta sieva (mitoloģijā nosaukta dažādi; bieži Astidāmija, bet dažkārt Hipolīte, Krētejas meita) iemīlējās Pelejā, bet viņš viņu nicināja. Sarūgtināta, viņa nosūtīja ziņnesi pie Antigones, Peleja sievas un Euritionas meitas, lai paziņotu viņai, ka Peleju paredzēts precēt ar Akasta meitu Steropi.
Tad Astrīdamija pastāstīja Akastam, ka Pelējs esot mēģinājis viņu izvarot. Akasts paņēma Peleju medībās un paslēpa viņa zobenu, kamēr viņš gulēja, tad pameta viņu Pelionas kalnā, lai viņu nogalinātu kentauri. Gudrais kentaurs Hīrons (vai dievs Hermess) atdeva Peleja zobenu, un Pelejam izdevās izbēgt. Kopā ar Jāsonu un diokuriem Pelejs izlaupīja Iolku, sadalīja Aastīdāmiju (un dažos stāstos arī pašu Akastu) un ieradās ar savu armiju starp gabaliem. Viņu karaliste vēlāk nonāca Jasona dēla Tesala rokās.
