MediaWiki ir servera puses programmatūra, ar ko tiek pārvaldīti visi Wikimedia projekti, tostarp Wikipedia. MediaWiki pirmo reizi tika izlaista 2003. gadā, un tā ir brīvi pieejama — licencēta saskaņā ar GNU Vispārējo publisko licenci (GPL), kas padara to par brīva satura un atvērtā pirmkoda programmatūru.
Galvenās īpašības
MediaWiki ir izstrādāta darbam ar liela mēroga tīmekļa vietnēm, kas saņem miljoniem apmeklējumu dienā. Tā ir mērogojama, jaudīga un daudzfunkcionāla wiki implementācija, kas izmanto PHP, lai apstrādātu un attēlotu datus, kuri parasti tiek glabāti MySQL vai MariaDB datubāzēs (ir pieejama arī atbalsta iespēja citām datubāzu sistēmām un nelieliem wiki — SQLite).
Lapas saturu raksta un rediģē Wikitext formātā (Wikitext), kas ļauj lietotājiem bez zināšanām par XHTML vai CSS ērti rediģēt saturu. Papildus klasiskajam Wikitext ir pieejami rīki, piemēram, VisualEditor, kas nodrošina vizuālu rediģēšanu.
Versiju vēsture un multivide
Kad lietotājs veic lapas rediģēšanu, MediaWiki saglabā jauno versiju datubāzē un nemaina iepriekšējo versiju saturu. Tas ļauj ērti atgriezt izmaiņas un pārskatīt rediģēšanas vēsturi, kas ir svarīgi pretstatā vandālismam vai kļūdām. MediaWiki arī pārvalda attēlus un citus multivides failus, kas parasti tiek glabāti failu sistēmā vai izmantojot ārējos uzglabāšanas risinājumus.
Mērogojamība, kešēšana un veiktspēja
Lielu wiki vietņu gadījumā MediaWiki atbalsta vairākus kešēšanas mehānismus un vieglu integrāciju ar starpposma kešiem (piem., Squid u.c.), kas samazina slodzi uz datubāzi un ātrina lapu ielādi. Wikimedia kopiena bieži izmanto speciālas, pielāgotas konfigurācijas un paplašinājumus, lai optimizētu meklēšanu (piem., CirrusSearch ar ElasticSearch), meklēšanas indeksēšanu un citus servisa komponentus.
Paplašinājumi, ādas un API
MediaWiki ir modulāra — funkcionalitāti var paplašināt ar tūkstošiem pieejamu paplašinājumu (extensions), kas pievieno jaunas iespējas, piemēram, datu aprēķinus, Lua skriptēšanu (Scribunto), atgādinājumus un paziņojumu sistēmas. Tēmas (skins) ļauj mainīt vizuālo izskatu. Turklāt MediaWiki piedāvā publiskus interfeisus (Action API un REST API), kas ļauj piekļūt saturam, veikt meklēšanas vaicājumus un automatizēt uzdevumus no ārējām lietotnēm.
Drošība, uzturēšana un prasības
Uzstādīšana parasti prasa tīmekļa serveri (Apache vai Nginx), PHP un datubāzi (visbiežāk MySQL/MariaDB). Konkrētas sistēmas prasības un ieteikumi atšķiras atkarībā no MediaWiki versijas. Drošības atjauninājumi un regulāra uzturēšana ir svarīgi, īpaši publiski pieejamiem wiki ar lielu lietotāju skaitu.
Kopiena un izstrāde
MediaWiki attīstību koordinē liela atvērta kopiena, kurā aktīvi iesaistās arī Wikimedia Foundation. Wikimedia projekti parasti darbojas ar pielāgotām MediaWiki versijām (t.s. WMF branch / patched release), kas ietver gan publiski izdotās versijas kodu, gan Wikimedia specifiskus pielāgojumus un drošības labojumus. Projekta koda bāze un dokumentācija ir plaši pieejama, un lietotāji var ziedot, piedalīties izstrādē vai iesniegt kļūdu atskaites un uzlabojumu ierosinājumus.
Kāpēc izvēlēties MediaWiki
- Atvērtā koda un bezmaksas: brīvi pieejams un pielāgojams.
- Mērogojams: paredzēts darbam ar ļoti lieliem trafika apjomiem.
- Bagātīgs funkciju komplekts: versiju vēsture, lietotāju vadība, paplašinājumi, API un multivides atbalsts.
- Liela kopiena: daudz dokumentācijas, atbalsta un trešo pušu risinājumu.
Plašāka informācija par instalēšanu, prasībām un pieejamajiem paplašinājumiem pieejama projekta dokumentācijā un resursos, kurus uztur MediaWiki kopiena.
