MediaWiki — atvērtā pirmkoda wiki platforma, kas darbina Wikimedia
MediaWiki ir servera puses programmatūra, ar ko tiek pārvaldīti visi Wikimedia projekti, tostarp Wikipedia. MediaWiki pirmo reizi tika izlaista 2003. gadā, un tā ir brīvi pieejama — licencēta saskaņā ar GNU Vispārējo publisko licenci (GPL), kas padara to par brīva satura un atvērtā pirmkoda programmatūru.
Galvenās īpašības
MediaWiki ir izstrādāta darbam ar liela mēroga tīmekļa vietnēm, kas saņem miljoniem apmeklējumu dienā. Tā ir mērogojama, jaudīga un daudzfunkcionāla wiki implementācija, kas izmanto PHP, lai apstrādātu un attēlotu datus, kuri parasti tiek glabāti MySQL vai MariaDB datubāzēs (ir pieejama arī atbalsta iespēja citām datubāzu sistēmām un nelieliem wiki — SQLite).
Lapas saturu raksta un rediģē Wikitext formātā (Wikitext), kas ļauj lietotājiem bez zināšanām par XHTML vai CSS ērti rediģēt saturu. Papildus klasiskajam Wikitext ir pieejami rīki, piemēram, VisualEditor, kas nodrošina vizuālu rediģēšanu.
Versiju vēsture un multivide
Kad lietotājs veic lapas rediģēšanu, MediaWiki saglabā jauno versiju datubāzē un nemaina iepriekšējo versiju saturu. Tas ļauj ērti atgriezt izmaiņas un pārskatīt rediģēšanas vēsturi, kas ir svarīgi pretstatā vandālismam vai kļūdām. MediaWiki arī pārvalda attēlus un citus multivides failus, kas parasti tiek glabāti failu sistēmā vai izmantojot ārējos uzglabāšanas risinājumus.
Mērogojamība, kešēšana un veiktspēja
Lielu wiki vietņu gadījumā MediaWiki atbalsta vairākus kešēšanas mehānismus un vieglu integrāciju ar starpposma kešiem (piem., Squid u.c.), kas samazina slodzi uz datubāzi un ātrina lapu ielādi. Wikimedia kopiena bieži izmanto speciālas, pielāgotas konfigurācijas un paplašinājumus, lai optimizētu meklēšanu (piem., CirrusSearch ar ElasticSearch), meklēšanas indeksēšanu un citus servisa komponentus.
Paplašinājumi, ādas un API
MediaWiki ir modulāra — funkcionalitāti var paplašināt ar tūkstošiem pieejamu paplašinājumu (extensions), kas pievieno jaunas iespējas, piemēram, datu aprēķinus, Lua skriptēšanu (Scribunto), atgādinājumus un paziņojumu sistēmas. Tēmas (skins) ļauj mainīt vizuālo izskatu. Turklāt MediaWiki piedāvā publiskus interfeisus (Action API un REST API), kas ļauj piekļūt saturam, veikt meklēšanas vaicājumus un automatizēt uzdevumus no ārējām lietotnēm.
Drošība, uzturēšana un prasības
Uzstādīšana parasti prasa tīmekļa serveri (Apache vai Nginx), PHP un datubāzi (visbiežāk MySQL/MariaDB). Konkrētas sistēmas prasības un ieteikumi atšķiras atkarībā no MediaWiki versijas. Drošības atjauninājumi un regulāra uzturēšana ir svarīgi, īpaši publiski pieejamiem wiki ar lielu lietotāju skaitu.
Kopiena un izstrāde
MediaWiki attīstību koordinē liela atvērta kopiena, kurā aktīvi iesaistās arī Wikimedia Foundation. Wikimedia projekti parasti darbojas ar pielāgotām MediaWiki versijām (t.s. WMF branch / patched release), kas ietver gan publiski izdotās versijas kodu, gan Wikimedia specifiskus pielāgojumus un drošības labojumus. Projekta koda bāze un dokumentācija ir plaši pieejama, un lietotāji var ziedot, piedalīties izstrādē vai iesniegt kļūdu atskaites un uzlabojumu ierosinājumus.
Kāpēc izvēlēties MediaWiki
- Atvērtā koda un bezmaksas: brīvi pieejams un pielāgojams.
- Mērogojams: paredzēts darbam ar ļoti lieliem trafika apjomiem.
- Bagātīgs funkciju komplekts: versiju vēsture, lietotāju vadība, paplašinājumi, API un multivides atbalsts.
- Liela kopiena: daudz dokumentācijas, atbalsta un trešo pušu risinājumu.
Plašāka informācija par instalēšanu, prasībām un pieejamajiem paplašinājumiem pieejama projekta dokumentācijā un resursos, kurus uztur MediaWiki kopiena.
Lietošana
Tā kā MediaWiki ir elastīga, daudzas tīmekļa vietnes, kurās cilvēki vēlas sniegt informāciju, izmanto MediaWiki, nevis cita veida wiki programmatūru. Starp tām ir arī Wikia pārvaldītās vietnes.
Ir arī dažas vietnes, kurās kā satura pārvaldības sistēma tiek izmantota MediaWiki.
Paplašinājumi
MediaWiki sistēmas administrators var izvēlēties instalēt paplašinājumus, kas ir pieejami galvenajā MediaWiki vietnē. Dažus no tiem ir sagatavojuši MediaWiki izstrādātāji, bet citus - programmētāji no visas pasaules.
Lielāko daļu paplašinājumu var lejupielādēt no Wikimedia Subversion repozitorija. Tomēr ir arī daži citi paplašinājumi, kurus citi cilvēki izvieto paši.
Izstrādājot MediaWiki, galvenajai programmatūrai tika pievienoti daži paplašinājumi. Piemēram, Makesysop paplašinājums ir paplašinājums, kas ļauj paaugstināt lietotāju par administratoru vai birokrātu.
2013. gada 4. oktobrī bija 2124 pagarinājumi.
Nosaukumu telpas
Noklusējuma MediaWiki instalācijā programmai ir 17 vārdu telpas (patiesībā 18, bet vienai nav vārdu telpas), proti:
- Raksts (Bez vārdu telpas, tāpat kā šī lapa)
- Runāt - galvenajai vārdu telpas sarunu lapai
- Lietotājs - lietotāja lapa, arī no Special:MyPage
- Lietotāja sarunu lapa - lietotāja sarunu lapa, arī no Special:MyTalk
- Projekts - Projekta nosaukumu telpa(piemēram, šajā wiki, ir Wikipedia)
- Projekta sarunu lapa - Projekta lapas sarunu lapa
- Faili - Attēlu un skaņu lapa
- File talk - Runājiet par plašsaziņas līdzekļiem
- MediaWiki - Programmatūras lapas, var mainīt tikai administrators
- MediaWiki talk - Runājiet par programmatūras lapu, ikviens var rakstīt šajā vārdu telpā
- Šablons - veidnēm
- Runas par veidni - runājiet par veidni
- Palīdzība - palīdzības lapas(piemēram, Palīdzība:Saturs)
- Palīdzība - runāt par palīdzības lapu
- Kategorija - Lapu kategorizēšana
- Runas par kategoriju - runājiet par kategoriju
- Special - MediaWiki programmatūras īpašās lapas
- Media - Nosaukumu telpa, lai izveidotu tiešu saiti uz failu
Papildu vārdu telpas var pievienot, izmantojot iestatījumu failu, kas ir MediaWiki instalācijā.
Kļūdas
Tā kā MediaWiki ir sarežģīta programmatūra, tajā vienmēr varētu būt kļūdu, īpaši jaunos paplašinājumos. Tāpēc Wikimedia ir izveidojusi bugzilla tīmekļa vietni, lai cilvēki, kas pamana kļūdu, varētu par to informēt MediaWiki izstrādātājus.
Daži MediaWiki paplašinājumi izmanto Wikimedia Bugzilla, bet daži izmanto tikai paplašinājuma lapas sarunu lapas.
Ādas
Lietotāji var pielāgot MediaWiki, lai iegūtu atšķirīgu izskatu. Viņi var izmantot vienu no vairākām "ādām". Dažādos laikos dažādas ādas ir bijušas noklusējuma. Piemēram, Vikipēdija savulaik izmantoja Monobook, pirms 1.16. versijā tika pieņemta jaunā Vector āda.
Wikimedia veiktā aptauja parādīja, ka vairāk cilvēku dod priekšroku Vectora ādai.
Vektora āda angļu Vikipēdijā.
Vairāk informācijas
Vairāk informācijas par programmatūru:
- Galvenā MediaWiki vietne
- MediaWiki par Meta Wiki
- MediaWiki lietotāja rokasgrāmata par Meta Wiki
- Bieži uzdotie jautājumi par PHP skriptu
- PHP skripta automātiskā wikifikācija (bijusī funkcija)
- Kā kļūt par MediaWiki hakeri (uzstādīšanas konsultācijas)
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir MediaWiki?
A: MediaWiki ir bezmaksas atvērtā pirmkoda programmatūra, kas darbojas visos Wikimedia un daudzos citos projektos.
Q: Kad tika izdots MediaWiki?
A: MediaWiki tika izdota 2003. gadā.
J: Ar kādu licenci ir pieejams MediaWiki?
A: MediaWiki ir licencēta saskaņā ar GNU Vispārējo publisko licenci (GPL), kas nozīmē, ka tā ir brīvā satura jeb atvērtā koda vietne.
J: Kāda veida vietnēm ir paredzēta MediaWiki?
A: MediaWiki ir paredzēta darbināšanai lielā tīmekļa serveru fermā tīmekļa vietnei, kas saņem miljoniem apmeklējumu dienā.
J: Kādu formātu izmanto MediaWiki lapas?
A: Lapām izmanto MediaWiki Wikitext formātu, kas ļauj lietotājiem tās viegli rediģēt bez zināšanām par XHTML vai CSS.
J: Kas notiek, kad lietotājs veic lapas rediģēšanu MediaWiki?
A: MediaWiki ieraksta rediģēto tekstu datubāzē, neizdzēšot iepriekšējās lapas versijas, tādējādi ļaujot viegli atgriezt rediģēto tekstu vandālisma vai surogātpasta lietošanas gadījumā.
J: Vai MediaWiki var pārvaldīt attēlu un multivides failus?
A: Jā, MediaWiki var pārvaldīt attēlu un multivides failus, kas tiek glabāti failu sistēmā.
