Mekongas milzu sams (Pangasianodon gigas) — kritiski apdraudētā saldūdens zivs

Mekongas milzu sams — kritiski apdraudēta saldūdens zivs, apdraudēta pārzvejas un hidroelektrostaciju dēļ; uzzini par populācijas draudiem un glābšanas centieniem Tonle Sap reģionā.

Mekongas milzu sams (Pangasianodon gigas) ir reta samu suga un viena no lielākajām saldūdens zivīm pasaulē. Tā pieder pie haizivju samu dzimtas (Pangasiidae) un ir endēmisks Mekongas baseinam. Šī suga ir kritiski apdraudētapārzveja, dzīvotņu izzušana un migrācijas traucējumi, ko izraisa hidroelektrostaciju aizsprosti. Ir aplēses, ka tās populācija varētu samazināties par 40 %, ja uz Mekongas upes tiks uzbūvēti daži no plānotajiem aizsprosts.

Izskats un izmēri

Mekongas milzu sams var izaugt ļoti liels — pieaugušiem indivīdiem ir raksturīga plata, nedaudz saplacināta ķermeņa forma, pelēcīgi balta vai gaiši pelēka krāsa un mazas mutes, bez ievērojamiem ūsām. Pieaugušie var sasniegt apmēram 2–3 metru garumu un svaru, kas pārsniedz 300 kg, lai gan lielākie izmēri mūsdienās ir reti sastopami sakarā ar spiedienu uz populāciju.

Izplatība un dzīvotne

Vēsturiski Mekongas milzu sams dzīvoja plašā Mekongas upes baseina kopumā — no Tibetas austrumiem un Dienvidaustrumāzijas augštecēm līdz deltas zonai. Tomēr mūsdienās dzīvotņu sarukuma dēļ to sastopamība ir ļoti ierobežota; zivis tiek novērotas galvenokārt Tonlē Sap ezerā un Tonle Sap upē. Nav skaidrs, vai šīs novērotās grupas veido vienu vai vairākas atsevišķas populācijas.

Uzturs un uzvedība

Jaunākie pētījumi liecina, ka pieaugušie Mekongas milzu sami pārsvarā barojas ar augiem, ūdensaugiem un planktonu, kamēr mazuļi un jaunie īpatņi var būt vairāk visēdāji — lieto zooplanktonu, kukaiņu kāpurus un citus mazākus barības objektus. Šī suga ir saldūdens gigantiska dzīvnieku grupa un tajā ir īpaši nozīmīga ekosistēmas funkcija, jo tā ietekmē barības tīklus un biomasas plūsmu upē.

Vairošanās un migrācija

Mekongas milzu sams ir migrējoša suga — tā veic garas sezonālas migrācijas augšup pa upi, lai vairotos. Spawning periods parasti saistīts ar lietus sezonu un ūdens līmeņa kāpumu. Uzbūvēti aizsprosti var bloķēt piekļuvi tradicionālajām nārsta vietām, kas būtiski samazina reproduktīvās iespējas un ietekmē populācijas atjaunošanos.

Draudi

• Pārzveja: neatbilstoša un neatļauta zveja, kā arī nozvejas pieaugi, īpaši reģionos bez stingras kontroles.
• Hidroelektrostacijas un aizsprosti: traucē migrāciju un maina ūdens plūsmu un mērogu, ietekmējot nārstu un barošanās vietas.
• Dzīvotņu degradācija: upju regulēšana, aizsprostu radītās izmaiņas, mežizstrāde, lauksaimniecības nosēšanās un piesārņojums samazina piemērotu dzīvesvietu pieejamību.
• Ilgtspējas trūkums: vides pārvaldības un starptautiskās sadarbības nepilnības sarežģī efektīvu aizsardzību.

Aizsardzība un konservācija

Starptautiski Mekongas milzu sams ir novērtēts kā kritiski apdraudēta suga (IUCN). Notiek dažādi pasākumi, lai to aizsargātu, tostarp zvejas ierobežojumi, monitorings, reintrodukcijas programmas un audzēšana akvakultūrā. Vietējās kopienas, valdības un starptautiskās organizācijas sadarbojas, lai saglabātu un atjaunotu nārsta koridorus un Tonlē Sap ekosistēmu. Tomēr situācija joprojām ir nopietna, un ilgtermiņa aizsardzībai nepieciešama plaša mēroga kanalizācija starp attīstības plāniem un vides saglabāšanas mērķiem.

Akvakultūra

Dažkārt Mekongas milzu samus audzē akvakultūrā kā daļu no konservācijas un resursu aizvietošanas pasākumiem. Akvakultūras programma var palīdzēt samazināt spiedienu uz savvaļas populācijām, taču ir svarīgi, lai audzēšana notiktu atbildīgi — ar genētiski piemērotu materiālu, pareizu atbrīvošanas mehānismu un bez negatīvas ietekmes uz dabiskajām populācijām.

Mekongas milzu sams ir cieši radniecīga ar mirdzošo haizivi, kas pazīstama arī kā pangasija. Lai nodrošinātu šīs unikālās zivju sugas izdzīvošanu, nepieciešama gan vietēja, gan reģionāla sadarbība, ilgtspējīga resursu pārvaldība un konkrētas aizsardzības stratēģijas.

Meklēt pēc burta