Aspirācija fonētikā: definīcija, IPA pieraksts un piemēri

Aspirācija fonētikā — skaidra definīcija, IPA pieraksts un bagātīgi piemēri, kas parāda aspirēto un neaspirēto skaņu atšķirības angļu, hindi un mandarīnu valodā.

Aspirācija fonētikā ir skaņas īpašība, kad pēc līdzskanī izrunas brīdī tiek izdalīts papildu, uz brīdi pastiprinošs gaisa pūtiens — t.s. “elpa” vai gaisa brāziens. To parasti var sajust vai vizuāli pamanīt (piemēram, ja mutes priekšā tur papīra lapu, tā kustēsies, izrunājot aspirētu līdzskani). Skaņa, pie kuras papīrs nekustas, ir neaspirēta.

Kas tieši notiek — fonētiskā skaidrošana

Aspirācija parasti raksturojas ar laika nobīdi starp līdzskana izdalīšanos un balss locītavas (vokuļu) vibrācijas sākumu — šo lielumu sauc par voice onset time (VOT). Pozitīva VOT nozīmē, ka līdzskana izrunas brīdī (vai tūliņ pēc izlaiduma) nāk brāziens gaisa; angļu valodas sākuma voiceless stopiem VOT bieži ir liels pozitīvs skaitlis (piem., ~40–60 ms). Aspirācija ir fonētisks īpašības aspekts, kas var būt alokāliskā jeb fonētiskā variācija (piem., angļu bezskaņu pieturām parasti aspirācija parādās tikai vārda sākumā) vai fonēmiska

Kā aspirāciju pieraksta IPA?

Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā aspirāciju bieži apzīmē ar mazā burtu ʰ kā augšraksta diakritiku pēc līdzskana: piemēram, /pʰ/, /tʰ/, /kʰ/. Voiced (balss) skaņu «aspirācija» dažās Dienvidāzijas valodās ir saistīta ar brīvāku, biezāku balss tipu (breathy voice) un tiek apzīmēta ar ʱ (piem., /bʱ/, /dʱ/).

Aspirācijas piemēri

• Angļu piemēri (alokāliska aspirācija):
  • "pick" — IPA: /pʰɪk/ (p ir aspirēts vārda sākumā pirms uzsvarota zilbes)
  • "spit" — IPA: /spɪt/ (p nav aspirēts pēc /s/)
  • "tick" — IPA: /tʰɪk/; "stick" — /stɪk/ (t aspirēts tikai vārda sākumā)
  • affricāta piemērs: "chick" — IPA /t͡ʃʰɪk/ (affricata izdalīšanās var būt ar aspirāciju)
• Hindi un citas indoeiropiešu valodas (fonēmiska aspirācija):
  • Indiešu valodās (piem., hindi) ir fonēmiska atšķirība starp b un bʱ. Parasti latīņu transliterācijā aspirētās balsīgās skaņas raksta ar h aiz līdzskana (piemēram, bh), un IPA to pieraksta ar /bʱ/. Piemērs personvārdā Bhattacharya — sākotnējā b ir aspirēta (bʱ).
• Mandarīnu ķīniešu:
  • Mandarīnu fonēmiskā atšķirība parasti nav balstīta uz balss/nebalss (voicing) kontrastu, bet uz aspirāciju. Tāpēc Pinyin rakstībā aspirētās bezskaņas tiek rakstītas ar p, t, k, bet neaspirētās ar b, d, g (piem., pinyin p = /pʰ/, b = /p/). Piemērs: vārds Gaokao satur neaspirētu g (/k/) un aspirētu k (/kʰ/) — raksturots kā /kau̯.kʰau̯/ (tonu atzīmes aprakstam jāiekļauj, ja nepieciešams).
  • Wade–Giles transkripcijā aspirācija bieži tiek atzīmēta ar apostrofu pēc konsonanta, tāpēc pinyin k (aspirētais) var izskatīties kā k' Wade–Giles sistēmā; tādēļ Gaokao Wade–Giles var tikt rakstīts kā "Kaok'ao".
• Korejiešu valoda — trīskāršā konsonantu pretstatījuma piemērs:
  • Korejiešu valodā ir trīs veidu aptuvenas sistēmas: neaspirētas (lazas), stipri tonālās vai 'tensētas' (stiff/fortis) un aspirētas; IPA tās parasti atzīmē kā /k/, /k͈/ (vai /k͡͡ʼ/), /kʰ/. Piemēri (bez toniem): 가 /ka/ (laza), 까 /k͈a/ (tensēta), 카 /kʰa/ (aspirēta).

Fonoloģiskā nozīme — fonēmiska vai alofoniska aspirācija?

Aspirācija var būt fonēmiska (tā atšķir vārdus) — piemēram, thai, hindi, bengāļu, kur /p/ un /pʰ/ ir divi atsevišķi fonēmi. Taču daudzās valodās (piem., angļu) aspirācija ir alofoniska: tā parādās tikai noteiktos fonētiskos kontekstos (piem., vārdgalā, pēc /s/ vai vārda sākumā pirms uzsvarota zilbes) un nemaina vārda nozīmi.

Pieraksts ortogrāfijā un transkripcijās

Dažādas rakstības sistēmas un transliterācijas atšķirīgi attēlo aspirāciju:

• Angļu ortogrāfijā aspirācija nav regulāri apzīmēta — tā ir alofoniska un netiek rakstīta atsevišķi.
• Dienvidāzijas transliterācijās bieži lieto h aiz burtam (ph, th, bh, dh), vai arī atsevišķas Devanagari zīmes (p, ph, b, bh utt.).
• Pinyin (mandarīnu) izmanto atšķirīgas burtu klases (b/p, d/t, g/k) lai atšķirtu neaspirēto un aspirēto, nevis voicing.
• Wade–Giles lieto apostrofu, lai norādītu aspirāciju (piem., k' = /kʰ/).

Kā to transkribē IPA praksē

Ja skaidri jāparāda aspirācija, parasti izmanto superscript ʰ pēc konsonanta (piem., /pʰ/). Balss aspirācija vai breathy voice — bieži pieraksta ar ʱ. Precīzā transkripcijā (narrow transcription) var parādīt arī VOT vērtību vai papildu diakritiku atkarībā no konteksta.

Saīsinājums un galvenās atziņas

• Aspirācija = papildu gaisa pūtiens pēc līdzskana izdalīšanās.
• IPA: aspirāciju parāda ar ʰ; balss/breathy aspirāciju — ar ʱ.
• Dažās valodās aspirācija ir fonēmiska (nozīmē vārdu atšķirību), citās — alofoniska (atkarīga no pozīcijas zilbē).
• Ortogrāfijas un transkripcijas atšķiras — pinyin, Wade–Giles, latīņu transliterācijas un vietējās rakstības attēlo aspirāciju dažādi.

Ja vēlaties, varu pievienot vairāk praktisku piemēru pāru (contrasts) no konkrētām valodām, acu priekšā uzskatāmus VOT mērījumu grafikus vai detalizētāku skaidrojumu par atšķirību starp aspirāciju un breathy voice.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir aspirācija?

J: Kā var noteikt, vai skaņa ir ar vai bez aspirācijas?

J: Kādi ir daži aspirēto skaņu piemēri angļu valodā?

J: Kā, izmantojot IPA, ierakstīt asimilēto skaņu?

J: Vai angļu valodā ir kādas aspringtas balsīgās skaņas?

J: Vai hindu valodā ir aspirētās balsīgās skaņas?

J: Kā ķīniešu valodās aspirācija tiek atveidota citādi nekā citās valodās?

Meklēt pēc burta