Garibaldi — erodēts dacīta stratovulkāns Britu Kolumbijā, Kanādā
Atklāj Garibaldi — erodētu dacīta stratovulkānu Britu Kolumbijā: ģeoloģija, izvirdumu vēsture, ledāja sabrukumi un skarbie skati Garibaldi provinces parkā.
Garibaldi kalns ir erodēts dakīta (dacīta) stratovulkāns Britu Kolumbijas dienvidrietumos. Gan Garibaldi, gan Baker kalns, kas atrodas dienvidu virzienā, pieder pie Kaskādes vulkāniskā loka. Garibaldi kalnu masīvu, kas atrodas aptuveni 80 km uz ziemeļiem no Vankūveras, veido trīs galvenas struktūras: Garibaldi kalns (Garibaldi Peak), Atwellas virsotne (Atwell Peak) un Daltona kupols (Dalton Dome). Šis pleistocēna laikmeta vulkāniskais centrs ir daļa no plašāka vulkāniskā lauka — apmēram 30 km garā un 15 km platā zonā atrodas aptuveni 13 vulkāniskie avoti, no kuriem lielākā daļa atrodas Garibaldi provinces parkā.
Ģeoloģija un veidošanās
Garibaldi kalns ir galvenokārt dakīta sastāva, kas nozīmē, ka magma ir relatīvi bagāta ar silīciju un vairāk viskoza nekā bazalts. Šāda veida magmā biežāk rodas eksplozīvi izvirdumi un īsas, biezas lavas plūsmas, nevis tālas, plūstošas plūsmas. Vulkāniskā aktivitāte šajā reģionā risinājās vairāku posmu procesā: sākotnējais aktivitātes periods pirms aptuveni 200 000–300 000 gadiem, tam sekoja klusuma periods, un pēc tam pēdējo ~50 000 gadu laikā aktivitāte daļēji atjaunojās.
Izvirdumu vēsture un nozīmīgākie notikumi
Vēsturiski Garibaldi centrā ir notikuši vairāki spēcīgi izvirdumi un piesaistītas ģeomorfoloģiskas izmaiņas. Secīgas piroklastiskās plūsmas un izvirdumu nogulsnes veidoja plašu, konusveida formas daļu, bet vēlāk vulkāna daļu pakāpeniski ietekmēja ledājs un leduskušanas procesi. Daļa no dienvidrietumu nogāzes bija izveidojusies uz bieza ledāja, kas aizpildīja Skvamiša upes ieleju; pēdējā ledus laikmeta beigās, kad ledus sāka atkāpties un kūt, kalna rietumu daļa zaudēja atbalstu un sabruka.
Šis katastrofālais sabrukums atklāja vulkāna iekšējo struktūru un radīja atlūzu vēdekli (debris avalanche), kura aptuvenais tilpums ir aptuveni 150 000 000 m^3 un kas atrodas kalna pakājē uz ziemeļiem no Squamish pilsētas. Ielejas ledāju atkāpjoties, no Garibaldi konusa ziemeļu puses izbēga vairākas lavas plūsmas, tai skaitā plūsmas no Klinkera virsotnes. Vairāku lavas plūsmu ziemeļu malu ierobežoja ledus siena, kā rezultātā izveidojās biezas lavas kolonnas — vienai no tādām plūsmām tika aprēķināta biezums vairāk nekā 244 m (800 pēdu).
Rubble Creek plūsmas stāvā ziemeļu mala vairākas reizes sabruka — pēdējos vēsturiskos rakstos minēts laiks ap 1855. un 1856. gadā — tādēļ Garibaldi ciemats tika pamests, jo pastāvēja turpmāku nogruvumu un sabrukumu draudi. Pēdējais nozīmīgais aktivitātes periods sākās neilgi pēc tam, kad ieleju aizpildījušie ledāji bija izzuši, aptuveni pirms 10 700–9 300 radiokarbona gadiem, un beidzās ar Ring Creek lavas plūsmas izvirdumu no Opal konusa Garibaldi dienvidaustrumu nogāzē.
Ring Creek plūsma un unikālas iezīmes
Ring Creek lavas plūsma ir neparasta ar to, ka tā ir aptuveni 15 km gara, bet veidota no dakīta — parasti tik garas lavas plūsmas sastopamas bazalta sastāva izdalījumos, nevis dakīta plūsmās. Šī īpatnība liecina par specifiskiem izvirduma apstākļiem, iespējams, saistītiem ar ātru ledus atkāpšanos un spiediena izmaiņām vulkānā, kas ļāva relatīvi viskozai magmai nobraukt lielāku attālumu.
Riski un ietekme uz apkārtni
Atjaunots vulkānisms Garibaldi apgabalā varētu radīt nopietnus draudus tuvējām kopienām, īpaši Vistlerai (Whistler) un Skvamišai (Squamish). Lai gan Lielas Pliniāna tipa (pliniāniski) kolonnas nav zināmas šajā vietā, pat Peleāna tipa izvirdumi varētu ģenerēt lielu pelnu daudzumu, kas paceltos vairākus simtus metru virs vulkāna. Tā kā Garibaldi atrodas salīdzinoši tuvu Vankūverai, vulkāna pelnu izmeši varētu apdraudēt gaisa satiksmi reģionā.
Lavas plūsmu ietekme uz zemes apdzīvotām vietām būtu vidēja vai samērā ierobežota, jo dakīta viskozitāte ierobežo lavas tālāku tālāku plūsmu no avota — tomēr Ring Creek plūsma sasniedza vietas tikai 6 km attālumā no Squamish, kas ilustrē, ka riski nav nulle. Vulkāna teritoriju nosedzošo ledāja atlieku kušana vai siltināšanās var izraisīt plūdus, lahārus (vulkānisku gruvešu plūsmu) vai atlūzu plūsmas, kas var apdraudēt mazākas kopienas, piemēram, Brekendālu.
Autoceļš 99, kas savieno Vistleru un Skvamišu ar Vankūveru, jau tagad bieži saskaras ar zemes nogruvumiem un gruvešu plūsmām, ko veicina stāvie Piekrastes kalni; vulkānisks notikums, kurā rastos papildu plūdi vai gruveši, varētu iznīcināt ceļa posmus un pārvērst satiksmes koridoru par risku. Tāpat plūdi un gruvešu plūsmas varētu nopietni ietekmēt lašu (lašu zveju) Squamish, Cheakamus un Mamquam upēs.
Papildus, sprādzienbīstami izvirdumi un ar tiem saistītais pelnu klājums varētu radīt ūdensapgādes problēmas Vankūverā un plašākā kontinenta daļā gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, jo pelnu nogulsnes var piesārņot virsmas ūdeņus un bojāt ūdens attīrīšanas iekārtas. Lielās Vankūveras ūdenssateces baseins atrodas vēja pusē no Garibaldi apgabala; gaisā krītošais materiāls varētu arī paātrināt ledus laukumu kušanu uz austrumiem no Garibaldi, izraisot papildus pavasara plūdus, kas varētu ietekmēt Pita ezera ūdenskrājumus un zvejniecību Pita upē.
Uzraudzība, plānošana un tūrisms
Kanādas un provinces institūcijas seko šīs teritorijas ģeoloģiskajam stāvoklim un izstrādā bīstamības novērtējumus un ārkārtas reaģēšanas plānus. Garibaldi provinces parks ir gan nozīmīga dabas aizsardzības teritorija, gan populārs tūrisma un laiskā brīvā laika centrs — vietu apmeklē pārgājieni, klinšu alpīnisms, kalnu slēpošana un citi pārgājienu maršruti. Apmeklētājiem ieteicams sekot parka norādēm, un vietējām pašvaldībām ir jāņem vērā vulkāniskie un ģeomorfoloģiskie draudi, plānojot infrastruktūru un evakuācijas ceļus.
Kopumā Garibaldi ir ģeoloģiski sarežģīts un ainaviski iespaidīgs vulkāniskais komplekss, kura pagātne un iespējamā nākotnes aktivitāte nozīmē, ka nepieciešama gan pastāvīga zinātniska uzraudzība, gan sabiedrības informēšana un sagatavotība iespējamām dabas katastrofām.
Garibaldi kalns, kā tas redzams no Squamish.
Jautājumi un atbildes
J: Kur atrodas Garibaldi kalns?
A: Garibaldi kalns atrodas Britu Kolumbijas dienvidrietumos, 80 km uz ziemeļiem no Vankūveras.
J: Kāds vēl vulkāns ir daļa no Kaskādes vulkāniskā loka?
A: Baker kalns uz dienvidiem no Garibaldi kalna arī ir daļa no Kaskādes vulkāniskā loka.
Jautājums: Cik vulkānu veido vulkānisko lauku ap Garibaldi kalnu?
A: Garibaldi kalna vulkāniskajā laukā ir 13 vulkāniskie avoti, kas izvietoti 30 km garā un 15 km platā teritorijā.
J: Kāda veida lavas plūsma radās Klinkera virsotnē?
A: Klinkera virsotnes lavas plūsma bija 15 km gara dacīta plūsma, ko sauc par Ring Creek plūsmu.
J: Kāda veida izvirdumi ir bijuši Garibaldi kalnā?
A: Garibaldi kalnā ir bijuši Pliniāna un Peleāna tipa izvirdumi, kas var radīt lielu daudzumu pelnu, kuri var pacelties vairākus simtus metru virs vulkāna.
J: Kā izvirdums varētu ietekmēt gaisa satiksmi Vankūveras tuvumā?
A: Iz izvirdums Vankūveras tuvumā varētu nopietni apdraudēt gaisa satiksmi, jo atmosfērā varētu nonākt pelni un atlūzas, kas varētu bloķēt redzamību vai sabojāt lidmašīnu dzinējus vai citas sastāvdaļas.
J: Kādi potenciālie draudi pastāv vietējām kopienām Garibaldi kalna tuvumā?
A: Vietējās kopienas, piemēram, Vistleru, Skvamišu, Brekendālu un Pitta ezeru, varētu apdraudēt plūdi, lāgāri, atlūzu plūsmas, ledāja ledus kārtas kušana, kas izraisītu pavasara plūdus, pelnu krišana, kas ietekmētu ūdens krājumus un zvejniecību tuvējās upēs, un 99. šosejas posmu iznīcināšana zemes nogruvumu vai atlūzu plūsmu dēļ, ko izraisītu izvirdums pie Garibaldi kalna.
Meklēt