Nimbaphrynoides — dzīvdzimušas īsto krupju ģints no Nimbas, kritiski apdraudēta

Nimbaphrynoides ir īsto krupju ģints. Tās dzīvo kalnu apgabalā Nimbas kalnā Rietumāfrikas valstīs - Gvinejā, Libērijā un Kotdivuārā. Tās ir kritiski apdraudētas biotopu izzušanas, kā arī dzelzs un boksītu ieguves dēļ to nelielajos areālos.

Abas sugas ir dzīvdzimušas. Tas nozīmē, ka tām ir iekšējā apaugļošanās: mātīte neiznēsā olas ārpus ķermeņa, bet dzemdē pilnībā attīstītas, sīkas krupatiņas. Nectophrynoides un Nimbaphrynoides ir vienas no retajām anūrām (vardēm/žubītēm), kas nedēj olas, bet dod dzīvību jau attīstītām mazām vardītēm.

Izskats un dzīvesveids

Nimbaphrynoides ir mazas līdz vidēji lielas žubītes ar robustu ķermeni, īsām kājām un raupju ādu — tipisku īsto krupju izskatu. To krupatiņas parasti ir pelēcīgas vai brūnas krāsas, kas labi maskējas starp akmeņiem un zemsedzi. Tās dzīvo galvenokārt kalnu pļavās, mežu robos un akmeņainās nogāzēs, kur meklē barību (sīkus bezmugurkaulniekus — kukaiņus, kāpurus un citus) un slēpjas mitrās vietās vai akmeņu spraugās.

Izplatība un biotops

Šī ģints ir endēmiska Nimbas kalnu reģionam, kas stiepjas pāri valstu robežām Gvinejā, Libērijā un Kotdivuārā. Tās areāls ir ļoti ierobežots un sadalīts mazos izolētos apgabalos; populācijas dzīvo nelielos augstuma joslas mikroskopos, kur klimats ir mitrāks un vēsāks nekā apkaimē. Šādu ierobežotu areālu un specializētu biotopu dēļ sugas ir īpaši uzņēmīgas pret cilvēka darbībām.

Apdraudējumi un aizsardzība

Galvenie apdraudējumi:

• Intensīva rūpnieciskā ieguve (dzelzs un boksītu raktuves), kas iznīcina un fragmentē dzīvotnes;
• Agrārā paplašināšanās, mežu izciršana un dedzināšana, kas samazina piemērotu dzīvesvietu;
• Ģenētiskā izolācija un mazas populācijas izmērs, kas palielina izmiršanas risku;
• Vides degradācija, piesārņojums un klimata izmaiņas, kas maina mikroklimatu, kurā tās dzīvo.

Daļa Nimbas kalnu areāla ir aizsargāta (piemēram, Mount Nimba Strict Nature Reserve), tomēr aizsardzība nav pilnīga un rūpnieciskās intereses turpina radīt spiedienu uz vērtīgajām ekosistēmām. Lai saglabātu šīs žubītes, nepieciešamas koordinētas aizsardzības darbības: stingra dzīvotņu aizsardzība, ieguves ierobežošana, regulāra populāciju monitorēšana, pētījumi par bioloģiju un, ja nepieciešams, izveidot aizsardzības programmas ārpus dabas (ex situ) un atjaunošanas pasākumus.

Reprodukcija un attīstība

Nimbaphrynoides reprodukcija atšķiras no vairuma anūru: notiek iekšējā apaugļošana, un mātītes dzemdē mazus, pilnībā attīstītus krupēnus, nevis dēj olas un nerada brīvdomājošus kāpurus (tadpolus). Šāda stratēģija izslēdz brīvās kāpuru stadijas un parasti saistās ar mazāku pēcnācēju skaitu, taču ar augstāku izdzīvošanas iespēju katram atsevišķajam mazulim, ja dzīvotne paliek nemainīga.

Kas vēl jādara

Lai nodrošinātu Nimbaphrynoides izdzīvošanu ilgtermiņā, svarīgi ir:

• stiprināt un paplašināt aizsargājamās zonas Nimbas kalnu reģionā;
• ierobežot un rūpīgi kontrolēt raktuves un citus industriālos projektus;
• atbalstīt zinātniskus pētījumus par šo ģints bioloģiju, populāciju dinamiku un ģenētisko daudzveidību;
• veicināt vietējo kopienu iesaisti un ilgtspējīgas attīstības prakses, kas samazina spiedienu uz dabiskajām teritorijām.

Meklēt pēc burta