"No Protection" ir dubremikss, kas balstīts uz grupas Massive Attack otra albuma "Protection" materiālu. Remiksu radīja britu dub producents Mad Professor (īstajā vārdā Neil Fraser), pazīstams ar savu darbu ar Ariwa ierakstu zīmolu un ar dub estētikas pielietošanu elektroniskajā mūzikā. Albums tika izdots 1990. gadu vidū un drīz ieguva atzīstamu vietu gan dub, gan trip‑hop cienītāju aprindās.
Piedzīvojums sākās pēc albuma Protection iznākšanas, kad Massive Attack uzaicināja Mad Professor remiksēt vienu no singliem. Pēc singla remiksa viņi lūdza viņam noklausīties vairāk ieraksta skaņdarbu, un projekts ātri paplašinājās — galu galā Mad Professor pārstrādāja gandrīz visu albumu, pārvēršot to par atsevišķu dubmiksu darbu.
Mad Professor brīvi rediģēja oriģinālo materiālu, radot lēnu, pulsējošu miksējumu, kurā centrālais spēks ir bīts un zems baslīnijas pamats. Raksturīgas tehnikas ir plaši izmantots reverb un delays, vokāli fragmenti, kas uznirst un pazūd starp skaņu smilškakām, kā arī bieži pilnībā instrumentālas versijas. Tā rezultātā dzirdams hipnotisks, reizēm saplūstošs atkārtojumu un skaņu sajaukums, kas atšķaida oriģinālā albuma struktūru un dramatiski maina noskaņu.
Skatoties no producēšanas viedokļa, No Protection ir fakturētāks un atmosfēriski biezāks nekā oriģināls; Mad Professor piešķir materiālam dub ietekmētu plašumu — skaņas "izplešas" un iekrīt klusumā un atstarēs. Vienlaikus šāds piegājiens nozīmē, ka albums zaudē daļu no oriģinālā ieraksta vairāk džeza vai "aizsardzības" sajūtai, kā to ir aprakstījuši daži kritiķi.
Kritiķu un klausītāju reakcijas bija vispārīgi pozitīvas — remikss tika vērtēts kā drosmīgs pārstrādes piemērs, kas veiksmīgi sapludina dub tehnikas ar trip‑hop elementiem. Tā ietekme jūtama arī vēlākos projektos, kur producenti aizguva ideju par vokāla fragmentēšanu un telpiskām, reverberētām tekstūrām, lai radītu nosacītu meditativu vai trance līdzīgu noskaņu.
Galu galā "No Protection" tiek uzskatīts par nozīmīgu tiltu starp britu dub tradīciju un 1990. gadu elektroniskās mūzikas eksperimentiem, demonstrējot, cik tālu var tikt pārvēršot jau labi zināmu materiālu, vienlaikus saglabājot tā emocionālo kodu un radot ko pilnīgi jaunu.