Optiskais printeris
Optiskais printeris ir ierīce. To var izmantot filmu ruļļu kopēšanai. To veido viens vai vairāki kinoprojektori, kas ir savienoti ar kinokameru. Tas ļauj filmu veidotājiem pārfotografēt vienu vai vairākas filmu lentes. Optisko printeri izmanto, lai veidotu īpašos efektus kinofilmām vai lai kopētu un atjaunotu vecus kinomateriālus.
Biežāk lietotie optiskie efekti ir izplūduši un izplūduši, izšķīdināti, palēnināti, ātri kustīgi un matēti. Sarežģītākiem darbiem nepieciešami vairāki desmiti elementu, kas apvienoti vienā ainā. Ideālā gadījumā skatītājiem teātrī nevajadzētu pamanīt optisko iespiedēju darbu, taču tas ne vienmēr ir iespējams. Ekonomisku apsvērumu dēļ, jo īpaši pagājušā gadsimta 50. gados un vēlāk uz kinofilmas veidotos seriālos, printeru darbs tika ierobežots tikai tajās ainas faktiskajās daļās, kurās bija nepieciešams efekts, tāpēc, kad notiek pāreja, attēla kvalitāte skaidri mainās.
Pirmie vienkāršie optiskie printeri tika uzbūvēti 20. gadsimta 20. gadu sākumā. Linvuds G. Dans (Linwood G. Dunn) šo koncepciju paplašināja 1930. gados. Attīstība turpinājās līdz pat 20. gadsimta 80. gadiem, kad printerus sāka kontrolēt ar minidatoriem.
Kopš 80. gadu beigām optiskos efektus sāka aizstāt digitālā kompozīcija. Kopš deviņdesmito gadu vidus pāreja uz digitālajiem efektiem ir gandrīz pilnīga. Mūsdienās optisko druku visplašāk izmanto mākslinieki, kas strādā tikai ar filmu. Kā tehnika tā ir īpaši noderīga, lai veidotu ar roku gleznotu vai fiziski manipulētu filmu kopijas.
Optiskais printeris ar divām projektora galviņām, ko izmanto filmu specefektu veidošanai. Sākot no kreisās puses, var redzēt gaismu, kas spīd no lampu mājas, tad pie A ir pirmā projektora filmas vārti, pie B - objektīvs, kas projicē A filmiņu uz otrā projektora vārtiņa C. Pie D ir kameras objektīvs, kameras meklētājs ir pie E, bet regulējamā slēdža vadība - pie F. Smagajā pamatnē G ir izvietota visa printera vadībai nepieciešamā elektronika.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir optiskais printeris?
A: Optiskais printeris ir ierīce, ko izmanto filmu ruļļu kopēšanai un ko veido viens vai vairāki kinoprojektori, kas savienoti ar kinokameru.
J: Kāds ir optiskā printera mērķis filmu veidošanā?
O: Optisko printeri izmanto, lai veidotu īpašos efektus kinofilmām vai kopētu un atjaunotu vecus filmu materiālus.
J: Kādi ir daži tipiski optiskie efekti, ko rada, izmantojot optisko printeri?
A.: Biežāk lietotie optiskie efekti ir izplūduši un izplūduši, izšķīdināti, palēnināti, paātrināti un matēti efekti.
J: Kāpēc ir svarīgi, lai darbs ar optisko printeri būtu viengabalains?
A: Ideālā gadījumā skatītājiem teātrī nevajadzētu pamanīt optisko printeru darbu, taču tas ne vienmēr ir iespējams.
J: Kad tika uzbūvēti pirmie optiskie printeri?
A: Pirmie vienkāršie optiskie printeri tika uzbūvēti 20. gadsimta 20. gadu sākumā.
J: Kas 20. gadsimta 30. gados paplašināja optiskā printera koncepciju?
A: Linvuds G. Danns (Linwood G. Dunn) 20. gadsimta 30. gados paplašināja optiskā printera koncepciju.
J: Kāda tehnoloģija 20. gadsimta 80. gadu beigās sāka aizstāt optiskos efektus?
A: Kopš 80. gadu beigām optiskos efektus sāka aizstāt digitālā kompozīcija.
