Daudzi bulvārpreses laikraksti izmanto fotogrāfijas, kurās redzama meitene bez augšas vai kaila, lai uzlabotu pārdošanas rādītājus. Ļoti bieži šādas fotogrāfijas tiek ievietotas laikraksta trešajā lappusē, no kurienes radušies šīs sadaļas nosaukumi. Tāpēc šo fenomenu parasti dēvē par trešo lapu. Laikraksts The Sun, kas ieviesa šo tradīciju 1970. gados, paziņojis par tiesībām uz šo nosaukumu. The Sun trešajā lappusē publiskoja kailu meiteņu attēlus, un līdzīgu praksi pieņēma arī citi tabloīdi, piemēram, Daily Star un Daily Mirror, lai gan Daily Mirror vēlāk pārgāja uz modelēm peldkostīmos.

Vēsture un sabiedriskais konteksts

Trešās lapas prakse radās kā efektīvs mārketinga paņēmiens — kailas vai daļēji kailas sievietes attēls pievērš lasītāja uzmanību un var paaugstināt laikraksta tirāžu. Šī tradīcija kļuva par daudzu bulvāru vizītkarti un iststilu daļai plašsaziņas līdzekļu kultūras, īpaši Lielbritānijā. Tomēr jau no agrīnajiem gadiem tā izraisīja asas diskusijas par dzimumu stereotipiem, sieviešu objektivizēšanu un mediju atbildību.

Pretestība, likumdošanas mēģinājumi un kampaņas

Praksi kritizējuši gan sabiedriskie aktīvisti, gan daļa politiķu, uzsverot, ka šāda satura regulāra publicēšana veicina sieviešu objektivizāciju un nepalīdz sabiedrības vienlīdzībai. Viens no mēģinājumiem to ierobežot bija iniciatīvas un priekšlikumi, kas tiešā vai netiešā veidā vēlējās klasificēt laikrakstus, kuros tiek publicēti kaili attēli, citādi. Klēra Šorta mēģināja to apturēt — viņas mērķis nebija sodīt sievietes, kas parādījās attēlos, bet gan definēt laikrakstu statusu tā, lai izdevumi, kuri regulāri publicē kailus vai daļēji kailus cilvēkus, nebūtu uzskatāmi par parastiem laikrakstiem. Šāds regulējums mainītu mediju ainavu un skartu arī britu tabloīdu žurnālistiku. Viņa saņēma ap 3 000 vēstuļu, kurās cilvēki atbalstīja šo ideju. Pret šādu likumprojektu — kas plašāk bija pazīstams kā Page Three Bill — cīnījās The Sun un citi tabloīdi, un galu galā likumprojekts neguva pietiekamu atbalstu.

Kritika un aizstāvība

  • Kritiķu argumenti: trešās lapas attēlojumi veicina sieviešu objektivizēšanu, nostiprina seksistiskus stereotipus, ietekmē jauniešus un var radīt negatīvu ietekmi uz darba vidi un attieksmi pret dzimumu līdztiesību.
  • Aizstāvju argumenti: daži uzsver personiskas izvēles brīvību un to, ka daudzas meitenes piedalās šādās fotosesijās brīvprātīgi, cerot uz karjeras iespējām medijos vai izklaides industrijā. Tāpat tabloīdi apgalvo, ka šāds saturs ir komerciāli veiksmīgs un daļa no preses runas brīvības.

Kandidātes, motivācija un sociālais fons

Ir daudz sieviešu, kas vēlas parādīties kā trešās lapas meitene. Lielākā daļa no viņām nāk no nabadzīgākiem sociālajiem slāņiem — bieži bezdarbnieces vai strādnieku šķiras pārstāvji. Dalība fotosesijā vai konkursā prasa ieguldījumus grima, apģērba un transporta veidā, ko daudzas var atļauties tikai, saņemot palīdzību no ģimenes. Galvenā motivācija bieži ir cerība uz mediju karjeru — daži cer kļūt par modeļiem, televīzijas personībām vai gūt citas iespējas izklaides industrijā. Reālās izredzes uz ilgtermiņa slavu gan parasti ir nelielas; tikai nedaudzas no dalībniecēm spēj pārvērst šo publiskumu par stabilu karjeru.

Mūsdienīga attīstība un situācija šodien

Laika gaitā sabiedrības attieksme mainījās, pieauga mediju atbildības prasības un palielinājās diskusijas par dzimumu līdztiesību. Daudzi tabloīdi mazināja vai izbeidza kailo attēlu publikāciju, daļēji reaģējot uz sabiedrības spiedienu, daļēji — mainoties tirgus un reklāmas prasībām. Aktīvas kampaņas un plašāka informētība par sekām radīja spiedienu uz redakcijām pārskatīt praksi.

Secinājums

Trešās lapas fenomens ir vairāk nekā tikai mārketinga paņēmiens: tas atspoguļo sabiedrības attieksmes, vērtības un diskusijas par mediju ētiku, dzimumu lomām un brīvību pret atbildību. Kaut gan daļa laikrakstu šo praksi ir mainījuši vai atcēluši, debates par to, kā sabiedriskie un komerciālie mediji attēlo cilvēkus un dzimumus, joprojām turpinās.