Paraalpiskās slēpošanas klasifikācija
Paraalpiskās slēpošanas klasifikācija ir paraalpiskās slēpošanas kārtības sistēma, kas izstrādāta, lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci starp kalnu slēpotājiem ar dažāda veida ierobežotām fiziskajām spējām. Kārtības sistēma ir sagrupēta trīs vispārīgos stāvokļos, kad nav iespējams: stāvēt, nav iespējams redzēt un ir sēdus stāvoklī. Grupu atlasi veic Starptautiskā Paralimpiskā komiteja kalnu slēpošanā. Pirms tam ar to nodarbojās vairākas grupas, tostarp Starptautiskā invalīdu sporta organizācija (ISOD), Starptautiskā Stoke Mandeville Games federācija (ISMWSF), Starptautiskā Neredzīgo sporta federācija (IBSA) un Cerebral Palsy International Sports and Recreation Association (CP-ISRA). Dažas ordeņu sistēmas ir personas, kurām valdību piešķir struktūras, kas nav Starptautiskā Paralimpiskā komiteja kalnu slēpošanā, piemēram, Speciālās olimpiskās spēles. Šajā sporta veidā var piedalīties visi dalībnieki, kuriem nav redzes vai fiziskās nespējas stāvēt. Tas nav pieejams cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem.
· 
B1 slēpotājs, kurš slikti redz
· 
B2 slēpotājs, kurš slikti redz
· 
B3 slēpotājs, kurš slikti redz
· 
Spēj pārvietoties CP5 klases slēpotāja zonā
· 
Spēj pārvietoties CP5/CP6 klases slēpotāja zonā
· 
Spēj pārvietoties CP6/CP7 klasificēta slēpotāja zonā
· 
Spēj pārvietoties CP7/CP8 klases slēpotāja zonā
Pirmās pasūtījumu sistēmas para-alpu slēpošanai tika izgatavotas Skandināvijā pagājušā gadsimta 60. gados, un pirmās sistēmas bija paredzētas slēpotājiem bez kājām vai rokām. Tajā laikā vēl nebija izdarīts viss nepieciešamais, lai slēpotāji ar muguras smadzeņu ievainojumiem varētu slēpot. Agrīno pasūtījumu sistēmu mērķis bija tikt izgatavotām ap roku un kāju lietošanu, bet galu galā tās bija medicīniski pasūtījumu sistēmas. Pirmajās ziemas paralimpiskajās spēlēs 1976. gadā sporta veida pasūtījumu sistēmā bija divas grupas. Līdz 80. gadiem pastāvēja grupas slēpotājiem ar cerebrālo trieku. Tajā laikā, iedvesmojoties no ratiņbasketbola ratiņkrēslu klasifikācijas, tika pieliktas pūles, lai ordeņa sistēmu padarītu par spējīgākiem izmantot labāk. Līdz 1980. gadiem bija desmit grupas, un kopš tā laika ir pieliktas pūles, lai uzlabotu kārtību, samazinot klašu skaitu, lai varētu apbalvot ar mazāk medaļām.
Sacensību noteikumos grupām tiek izmantoti Starptautiskās Slēpošanas federācijas noteikumi vai to pielāgojumi. Slēpotājiem ar redzes problēmām tiek izmantoti gidi, lai palīdzētu slēpotājam no kalna. Stāvošiem slēpotājiem dažādu daļu noteikumos tiek pieņemts lēmums par to, kādas nepieciešamās lietas tiek pieļautas sacensībās, piemēram, viena gara nūja, divas nūjas vai bez nūjām, vai vienas vai divas slēpes. Sēdošie slēpotāji izmanto īpaši izstrādātas slēpes ātrai braukšanai pa sniegu, ko sauc par mono-slēpēm. Slēpotāji tiek iedalīti grupā, pamatojoties uz medicīnisko stāvokli un ķermeņa stāvokli, kad viņi slēpo. Neredzīgos slēpotājus sakārto tikai pēc veselības stāvokļa.
Slēpotājs no Kanādas, kurš slēpo stāvus un kuram nav daļas kājas.
Taiki Morii, slēpotājs no Japānas, kurš sēž
Slēpotāja, kas nevar slēpot no Slovākijas, ar cilvēku, kurš viņai slēpošanas laikā norāda, kur jābrauc.
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir para-alpu slēpošanas klasifikācija?
A: Paraalpiskās slēpošanas klasifikācija ir paraalpiskās slēpošanas kārtas sistēma, kas izstrādāta, lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci starp kalnu slēpotājiem ar dažāda veida ierobežotām fiziskajām spējām.
J: Kas izstrādāja pirmās paraalpīno slēpošanas klasifikācijas sistēmas?
A: Pirmās para-alpu slēpošanas kārtas sistēmas tika izveidotas Skandināvijā pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados.
J: Kāds bija šo pirmo pasūtījumu sistēmu mērķis?
A.: Agrīno pasūtījumu sistēmu mērķis bija izmantot rokas un kājas, bet galu galā tās bija medicīniskās pasūtījumu sistēmas.
J: Cik grupu bija pirmajās ziemas paralimpiskajās spēlēs 1976. gadā?
A.: Pirmajās ziemas paralimpiskajās spēlēs 1976. gadā sporta veidu pasūtīšanas sistēmā pastāvēja divas grupas.
J: Kā kopš tā laika ir mēģināts uzlabot klasifikāciju?
A: Kopš tā laika ir pieliktas pūles, lai uzlabotu kārtību, samazinot klašu skaitu, lai varētu apbalvot ar mazāk medaļām.
J: Kādas ir vadlīnijas, ko izmanto slēpotājiem ar redzes problēmām?
A: Lai palīdzētu slēpotājiem ar redzes problēmām no kalna, tiek izmantoti gidi.
J: Kā sēdošiem slēpotājiem ātri pārvietoties pa sniegu?
A Lai ātri pārvietotos pa sniegu, sēdvietu slēpotāji izmanto īpaši konstruētas slēpes, ko sauc par mono-slēpēm.
