Auto-Tune definīcija un vokālās korekcijas darbības princips
Auto-Tune ir patentēts audio procesors, ko izstrādā un izplata Antares Audio Technologies. Tā galvenā funkcija ir vokālo un instrumentālo partiju augstuma (tonalitātes) noteikšana un korekcija — tas analizē skaņas signālu, nosaka pamatfrekvenci un pēc tam salīdzina to ar vēlamajām notīm, lai pielāgotu vai izlīdzinātu intonāciju. Auto-Tune parasti pielīdzina izdziedāto to tuvākajam pareizajam pustonim vai piešķirtajai skalai/tonalitātei, taču to var izmantot arī kā efektu, kad augstuma maiņa ir ļoti strauja vai ātra — tad balss skanums kļūst metāliskāks, robotisks vai mākslinieciski deformēts.
Kā Auto-Tune darbojas
Auto-Tune izmanto digitālās signālapstrādes metodes, lai:
- noteiktu skaņas pamatfrekvenci (F0),
- salīdzinātu to ar izvēlēto toņu sistēmu (atslēgu un/vai skalu),
- aprēķinātu nepieciešamo frekvences pārbīdi un piemērotu korekciju.
Programmai ir vairāki darbības režīmi: automātiskais režīms, kas ātri un nemanāmi salabo nelielas intonācijas kļūdas, un grafiskais režīms (Graph Mode), kurā inženieris vai producents var manuāli rediģēt un precizēt atsevišķas frāzes vai notis. Nozares terminoloģijā svarīgi parametri ir:
- Retune Speed — cik ātri programma pieskaņo noti; īss laiks rada stīvu, "robotisku" efektu, garāks saglabā dabiskāku vibrato;
- Humanize — palīdz saglabāt dabisku intonācijas variāciju ilgākām notīm;
- Scale/Key — nosaka, uz kurām notīm tiks pieskaņots signāls;
- Formant (ja pieejams) — saglabā balss timbru, mainot tonusa augstumu, lai nerastos "čipmanka" efekts;
- Graphical editing — precīza pitch līkņu korekcija un rediģēšana rokām.
Lietojums studijā un uz skatuves
Auto-Tune ir pieejams gan kā spraudnis (VST/AU/AAX) populārākajām ierakstu programmām, gan kā atsevišķi stacionāri vai dzīvajai izmantošanai paredzēti risinājumi. Studijā to izmanto, lai:
- mazinātu pieskaņošanas kļūdas un saīsinātu ierakstu laiku,
- izlīdzinātu grupu partijas un koru balsis,
- radītu mākslinieciskus vokālos efektus.
Daudzi mūzikas producenti izvēlas minimālu, nemanāmu koriģēšanu, bet populārajā mūzikā Auto-Tune bieži tiek izmantots arī kā skaidrs stilistisks elements (piemēram, slavenais efekts dziesmā "Believe" un vēlāk T‑Pain izteiktiem vokāliem), kas kļuva par atpazīstamu skanējumu.
Vēsture un izcelsme
Auto-Tune radīja Endijs Hildebrands, inženieris un ģeofiziķis, kurš strādāja ar seismisko datu analīzi un algoritmiem. Pielietojot šo zināšanas par signālu analīzi, viņš pielāgoja metodes balss augstuma noteikšanai un korekcijai. Antares Auto-Tune pirmo reizi tika izlaists 1997. gadā un ātri kļuva par plaši izmantotu rīku ierakstu industrijā.
Kritika un ētiskais aspekts
Auto-Tune radījis diskusijas par autentiskumu mūzikā: kritiķi norāda, ka pārmērīga automātiskā labošanas izmantošana var noslāpēt izpildītāja individuālismu un emocionālo tiešumu. Savukārt aizstāvji uzsver, ka Auto-Tune ir rīks — tāpat kā mikrofons vai kompresors — un atkarīgs no tā, kā to izmanto producents vai mākslinieks.
Piezīmes un atšķirības
Svarīgi atcerēties, ka Auto-Tune nav vokoders (vokoders savieno balsi ar sintezatoru, radot specifisku modulācijas efektu). Auto-Tune primāri fokusējas uz augstuma noteikšanu un korekciju, lai panāktu pareizu intonāciju vai radītu stilistiskus efektus.
Auto-Tune ir kļuvusi par standarta aprīkojumu daudzās profesionālās ierakstu studijās un tiek plaši izmantota gan komerciālajā, gan neatkarīgajā mūzikā, kā arī dzīvajos priekšnesumos.
Antares vokālais procesors AVP-1 (mid)
Populārajā mūzikā
Auto-Tune tika izmantots vokālajiem efektiem Šēras 1998. gadā ierakstītajā dziesmā "Believe". Tā bija pirmā lielā hita dziesma, kurā šim nolūkam tika izmantota šī programmatūra. Sākotnēji skaņu inženieri apgalvoja, ka viņi ir izmantojuši vokoderi, kas, pēc Sound on Sound teiktā, bija mēģinājums saglabāt komercnoslēpumu. Pēc "Believe" milzīgajiem panākumiem daudzi mākslinieki kopēja šo metodi, kas kļuva pazīstama kā "Šēr efekts". To var dzirdēt 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā tapušajās dziesmās. Daži ievērojami piemēri ir Džidži D'Agostino dziesma "La Passion" un Džanetas Džeksones ASV 1. numurā iekļautais hits "All For You". Auto-Tune atkal kļuva slavens 2000. gadu vidū, kad R&B dziedātājs T-Pain to aktīvi izmantoja savās dziesmās. Šo tehniku kopēja daudzi citi mūsdienu R&B un popmūzikas mākslinieki, tostarp Usher, Beyoncé, Rihanna un Justin Bieber. T-Pain ir pat izveidojis iPhone lietotni ar nosaukumu "I Am T-Pain", kas kopē šo efektu.
Laikraksts The Boston Herald atklāja, ka kantrimūzikas zvaigznes Faith Hill un Tims Makgrovs ir paziņojuši, ka uzstāšanās laikā viņi izmanto automātisko melodiju. Viņi teica, ka tas ir drošības līdzeklis, kas garantē labu sniegumu. Arī Sāra Evans, Džons Maikls Montgomerijs un Garijs LeVokss no grupas Rascal Flatts izmanto Auto-Tune, lai novērstu augstuma problēmas. Tomēr citi kantrimūzikas dziedātāji, piemēram, Loretta Lynn, Allison Moorer, Trisha Yearwood, Vince Gill, Garth Brooks, Martina McBride un Patty Loveless, ir atteikušies izmantot Auto-Tune.
YouTube muzikālā grupa The Gregory Brothers ir apvienojusi savus oriģinālmūzikas skaņdarbus ar ikdienišķu vakara ziņu videoklipu autotuningētām versijām, izsmejot ikvienu, sākot ar prezidentu Baraku Obamu un beidzot ar Antuānu Dodonu. YouTube kanāla popularitāte lika Gregory Brothers daudzas no savām dziesmām laist klajā iTunes.
Mākslinieku pretreakcija
2002. gadā tika izdots dziedātājas un dziesmu autores Allison Moorer kompaktdisks Miss Fortune ar uzlīmi, kurā bija norādīts, ka "šī ieraksta tapšanā netika izmantota nekāda vokāla regulēšana vai augstuma korekcija". 51. Grammy balvas pasniegšanas ceremonijā 2009. gada sākumā grupa Death Cab for Cutie nēsāja zilas lentītes, lai protestētu pret automātiskās tunelēšanas izmantošanu mūzikas industrijā. Vēlāk tajā pašā pavasarī Jay-Z sava albuma The Blueprint 3 galveno singlu nosauca par "D.O.A. (Death of Auto-Tune)". Jay-Z teica, ka pārāk daudz cilvēku ir uzlēkuši uz Auto-Tune lentes un ka šī tendence ir kļuvusi par triku. Kristīna Agilera 2009. gada 10. augustā Losandželosā publiski parādījās krekliņā ar uzrakstu "Auto Tune is for Pussies". Tomēr, dodot interviju Sirius/XM, viņa teica, ka Auto-Tune nav slikts, ja to izmanto "...radošā veidā". Viņa teica, ka viņas albumā Bionic ir izmantota šī tehnoloģija, un uzsvēra, ka dziesma Elastic Love ir tās produkts.
Kritika
Spraudņa pretinieki apgalvo, ka Auto-Tune lietotāji pret mūziķiem neizturēsies ar cieņu, ja viņiem būs nepieciešama palīdzība, lai noturētu melodiju. Laikraksta Chicago Tribune 2003. gada ziņojumā teikts, ka "daudzi veiksmīgi populārākie mākslinieki lielākajā daļā mūzikas žanru - iespējams, vairums mākslinieku - izmanto augstuma korekciju".
2004. gadā The Daily Telegraph mūzikas kritiķis Nīls Makormiks (Neil McCormick) Auto-Tune nosauca par "īpaši draudīgu izgudrojumu, kas kopš 90. gadiem piešķir papildu spīdumu popmūzikas vokālam", ņemot "slikti izdziedātu noti un transponējot to, novietojot to nevietā, kur tai bija jābūt".
2009. gadā žurnāls Time citēja vārdā nenosauktu Grammy balvu ieguvušu ierakstu inženieri, kurš teica: "Teiksim tā: "Es esmu licis Auto-Tune glābt vokālu visur, sākot no Britnijas Spīrsas un beidzot ar Bollywood cast albumiem. Un katrs dziedātājs tagad pieņem, ka jūs vienkārši palaidīsiet viņa balsi cauri šai ierīcei." Tajā pašā rakstā pausta cerība, "ka popmūzikas fetišs attiecībā uz vienveidīgu perfektu skaņu augstumu izzudīs", komentējot, ka popmūzikas dziesmas skan vienādi, jo "dziesma pēc dziesmas ir ar perfektu skaņu augstumu". Producents/inženieris Timotijs Pauels 2003. gadā paziņoja, ka viņš "pat sāk redzēt, ka vokāla regulēšanas ierīces parādās koncertos"; viņš apgalvo, ka "tā drīzāk ir ētiska dilemma - cilvēki maksā augstāku cenu, lai redzētu māksliniekus, un mākslinieki vēlas, lai cilvēki viņus redz vislabākajā formā. "
Amerikāņu televīzijas seriālā Glee dziesmās tiek izmantota automātiskā melodija. E! Online žurnālists Džoals Raiens (Joal Ryan) kritizēja seriālu par tā "pārproducēto skaņu celiņu", jo īpaši sūdzoties, ka daudzās dziesmās pārāk lielā mērā tiek izmantota šī programmatūra.
2010. gadā britu televīzijas realitātes šovā X Faktors tika pārmests, ka dalībnieku, īpaši Gamu Nhengu, balss uzlabošanai tiek izmantota automātiskā melodija. Saimons Kauels (Simon Cowell) lika aizliegt izmantot Auto-Tune turpmākajās sērijās.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Auto-Tune?
A: Auto-Tune ir patentēts audio procesors, ko ražo Antares Audio Technologies un ko izmanto, lai noteiktu skaņu augstumu vokālajos un instrumentālajos izpildījumos.
J: Kā darbojas Auto-Tune?
A: Auto-Tune izmanto ph vokoderu, lai nedaudz izliektu dziedāto skaņu augstumus līdz tuvākajam īstajam pustonim. To var izmantot arī kā efektu, lai izkropļotu cilvēka balsi, ja augstums ir ļoti paaugstināts/pazemināts.
J: Kāds ir automātiskās melodijas galvenais mērķis?
A: Galvenais Auto-Tune mērķis ir paslēpt nesaskaņotu dziedāšanu un kļūdas, ļaujot dziedātājiem izpildīt perfekti saskaņotus vokālos skaņdarbus bez nepieciešamības dziedāt saskaņoti.
J: Vai Auto-Tune var izmantot studijā?
A: Jā, Auto-Tune var izmantot kā spraudni profesionāliem audio ierakstu komplektiem, ko izmanto studijā.
J: Vai Auto-Tune var izmantot dzīvās uzstāšanās?
A: Jā, Auto-Tune var izmantot kā autonomu, statīvā uzstādāmu ierīci dzīvās uzstāšanās apstrādei.
J: Kas radīja Auto-Tune?
A: Auto-Tune pirmo reizi izveidoja Endijs Hildebrands, inženieris, kas strādāja uzņēmumā Exxon.
J: Kāds bija Endija Hildebranda sākotnējais darbs pirms Auto-Tune izveides?
A: Endijs Hildebrands izstrādāja metodes seismisko datu interpretēšanai, pirms saprata, ka šo tehnoloģiju var izmantot, lai noteiktu, analizētu un mainītu augstumu.
