Polimialģija reimatiskā (PMR): simptomi, diagnoze un ārstēšana

Polimialģija reimatiskā (PMR): atpazīstiet simptomus, diagnostiku un efektīvu ārstēšanu — no ESR asins testiem līdz prednizona terapijai un temporālā arterīta riska novēršanai.

Reimatiskā polimialģija ("PMR", dažkārt saukta vienkārši par polimialģiju) ir sindroms vai stāvoklis. Tā izraisa sāpes ķermeņa augšdaļas locītavās un muskuļos. Lielākajai daļai cilvēku ar PMR sāpes rodas no rīta. Dažreiz sāpes ir vēlu pēcpusdienā vai vakarā. Aptuveni 15 % cilvēku ar PMR var būt arī temporālais arterīts.

PMR vairāk skar sievietes nekā vīriešus. PMR parasti rodas piecdesmitgadniekiem un vecākiem cilvēkiem. Var saslimt arī cilvēki, kas jaunāki par 50 gadiem, tomēr reti.

Simptomi

Tipiskie PMR simptomi var ietvert:

• Simetriskas sāpes un stīvums plecu joslā un/vai iegurņa/augšstilbu apvidū, īpaši no rīta vai pēc ilgāka atpūtas;
• Sāpes, kas ierobežo ikdienas aktivitātes — grūtības ģērbties, pacelt rokas, kāpt pa kāpnēm;
• Vispārējs nespēks, nogurums un neliela drudzaina sajūta;
• Vēlreiz jāuzsver: aptuveni 15 % pacientu var attīstīties temporālais arterīts (milzgaļu arterīts), kam var būt galvassāpes, jutīgums temporālajā apvidū, žokļa sāpīgums košļājot un redzes traucējumi — tas ir medicīniski nopietns stāvoklis.

Diagnoze

Nav vienas, specifiskas PMR analīzes, tāpēc diagnoze balstās uz klīniskajiem simptomiem un laboratoriskiem rādītājiem. Viens no parasti veicamajiem asins testiem ir eritrocītu sedimentācijas ātruma noteikšana (ESR), ar kuru mēra, cik ātri pacienta eritrocīti nosēžas mēģenē. Jo ātrāk nosēžas asins šūnas, jo augstāka ir ESR vērtība, kas nozīmē, ka ir iekaisums.

Bieži lieto arī C — reaktīvo proteīnu (CRP) kā iekaisuma marķieri; abi rādītāji parasti ir paaugstināti PMR gadījumā. Reimatoīdais faktors un anti-CCP parasti ir negatīvi, kas palīdz atšķirt no reimatiskā artrīta. Ārstam var būt nepieciešama arī asinsanalīzes, lai izslēgtu citus iemeslus (piem., infekcijas, vairogdziedzera darbības traucējumus, polymiosītu).

Attēldiagnostika (ultrasonogrāfija vai magnētiskā rezonanse) var atklāt iekaisumu plecu sinovijā vai bicepsa cīpslā, un ultraskaņa var palīdzēt atbalstīt diagnozi. Ja ir aizdomas par temporālo arterītu, var apsvērt temporālās artērijas biopsiju vai angiogrāfiju, lai apstiprinātu diagnozi.

Ārstēšana

Prednizons (kortikosteroīds) ir visizplatītākais medikaments PMR ārstēšanai. Ārstēšanas ilgums bieži ir ilgāks par gadu. Parasti ārstēšanu sāk ar mērens devu — piemēram, 10–20 mg dienā —, lai gan individuāla deva var atšķirties atkarībā no simptomu smaguma un ārsta novērtējuma. Ja pacientam pēc trīs dienu ilgas 10-20 mg perorālas prednizonas lietošanas dienā nenotiek krasa uzlabošanās, diagnoze jāpārskata. Dažreiz simptomu atvieglošanās iestājas tikai dažu stundu laikā.

Ja ir aizdomas vai pierādījumi par temporālo arterītu (Giant cell arteritis), sākotnējā steroīdu deva parasti ir daudz augstāka, lai novērstu redzes zudumu — šādos gadījumos jāreaģē nekavējoties.

Lai samazinātu kortikosteroīdu blakusparādības, bieži apsver:

• Pakāpenisku devas samazināšanu (taper) pēc simptomu kontroles un iekaisuma rādītāju normalizācijas; ārstēšana var ilgt mēnešus vai gadus;
• Steroidu aizvietojošas vai taupīšanas zāles gadījumos ar atkārtojošiem recidīviem vai blakusparādībām — piemēram, metotreksāts vai mērķterapija (piem., tocilizumabs) pēc speciālista apspriešanas;
• Osteoporozes profilaksi — kalcija un D vitamīna papildināšana, kā arī, ja nepieciešams, bisfosfonāti;
• Asinscukura, asinsspiediena un kuņģa-zarnu sargājošas ārstēšanas uzraudzību, ja steroīdi tiek lietoti ilgstoši.

Sekas, recidīvi un prognoze

Daudziem pacientiem simptomi mazinās pirmajās dienās līdz nedēļās pēc kortikosteroīdu uzsākšanas, tomēr pilnīga atveseļošanās un devas samazināšana parasti prasa ilgāku laiku. Relapsu risks pastāv — aptuveni 30–50 % pacientu var piedzīvot atkārtotas uzliesmojuma epizodes, prasot devas palielināšanu vai ilgāku ārstēšanu.

Temporālais arterīts, kas var būt saistīts ar PMR, ir potenciāli bīstams, jo var novest pie neatgriezeniska redzes zuduma; tāpēc jebkuras redzes izmaiņas, spēcīgas galvassāpes vai žokļa sāpīgums prasa tūlītēju medicīnisku pārbaudi.

Padomi un dzīvesveids

• Regulāri apmeklējiet ārstu uzraudzībai — gan simptomu, gan laboratorisko rādītāju (ESR, CRP) kontrolēšanai;
• Veiciet osteoporozes profilaksi, ja paredzama ilgstoša steroidu lietošana;
• Saglabājiet fizisku aktivitāti un vieglus stiepšanās vingrinājumus, lai uzlabotu kustību diapazonu un mazinātu stīvumu;
• Apspriediet vakcinācijas statusu un infekciju riska mazināšanas pasākumus ar savu ārstu pirms imūnsupresīvas terapijas iesākšanas.

Kad meklēt palīdzību nekavējoties

Meklējiet neatliekamo medicīnisko palīdzību, ja parādās:

• Straujas redzes pasliktināšanās vai redzes zudums;
• Smagas, nepārejošas galvassāpes vai jaunas, stipras galvassāpes;
• Acu sāpes, dzirdes zudums vai pēkšņs stiprs nogurums un drudzis, kas var liecināt par nopietnām komplikācijām.

PMR ir ārstējams stāvoklis, ja to pareizi diagnosticē un uzrauga. Svarīgi ir savlaicīgi atpazīt simptomus, uzsākt piemērotu ārstēšanu un regulāri sazināties ar ārstējošo ārstu, lai izvērtētu devas, blakusparādības un ilgtermiņa ārstēšanas plānu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir polimialgia rheumatica?

J: Kad lielākā daļa cilvēku ar PMR izjūt sāpes?

J: Kas ir temporālais arterīts?

J: Kurus visvairāk skar PMR?

J: Kas ir eritrocītu sedimentācijas ātruma (ESR) asinsanalīze?

J: Kādas ir izvēlētās zāles PMR ārstēšanai?

J: Cik ilgi pacientiem parasti nepieciešams lietot prednizonu PMR ārstēšanai?

Meklēt pēc burta