Pāriet uz saturu
Sākums

Ponzi shēma — definīcija, kā tā darbojas un kā to atpazīt

Uzzini, kas ir Ponzi shēma, kā tā darbojas, kā atpazīt krāpšanu un pasargāt savas investīcijas — pazīmes, piemēri un praktiski padomi.

Autors: Izveidots: Atjaunināts:

Ponzi shēma ir īpašs krāpšanas veids, kurā shēmotājs vai shēmotāju grupa piesaista cilvēkus dot naudu, solot lielu peļņu. Parasti tā tiek pasniegta kā ieguldījums, kuram ir stabila un augsta atdeve, taču patiesībā peļņa netiek radīta no reāliem ienākumiem — izmaksas pirmajiem ieguldītājiem tiek segtas no vēlāk saņemtajiem ieguldījumiem.

Attēlu galerija

2 Attēli
Charles Ponzi
simple.wikipedia.org · Public domain

Kā Ponzi shēma darbojas

Pamats ir vienkāršs: krāpnieks solīs augstu atdevi bez vai ar ļoti zemu risku. Lai izmaksātu solītās summas, viņš izmanto naudu, ko iedevuši jaunie ieguldītāji. Šī sistēma var ilgt, kamēr ienāk nauda no jauniem dalībniekiem, taču tai nav reālas, ilgtspējīgas peļņas avota.

Galvenie mehānismi:

  • Solījumi par netipiski augstu un garantētu atdevi;
  • izmaksas agrīnajiem investoriem no vēlāk saņemtajiem līdzekļiem;
  • spiediens piesaistīt vairāk cilvēku (rekrutēšana) vai pārliecināšana ieguldīt vēl vairāk;
  • necaurspīdīga finanšu pārskatatspēja un sarežģītā terminoloģija, lai noslēptu patieso darbības būtību.

Kāpēc shēma galu galā sabrūk

Ponzi shēma balstās uz nepārtrauktu jaunu līdzekļu plūsmu. Tā sabrūk, ja:

  1. Shēmotājs aizbēg ar naudu. Daži krāpnieki vienkārši pazūd, paņemot ieguldītāju līdzekļus.
  2. Noslīd likviditāte. Nav pietiekamu jaunu ieguldījumu, lai izmaksātu solīto peļņu, un krāpnieks nevar nekavējoties atmaksāt ieguldījumus, izraisot paniku.
  3. Ārējie faktori atklāj shēmu. Regulatori, žurnālisti vai iekšējie avoti var atklāt krāpšanu un apturēt darbību.

Kā atpazīt Ponzi shēmu — brīdinājuma pazīmes

  • Solījumi par garantētu vai neparasti augstu atdevi ar mazu risku;
  • sarežģīta vai noslēpumaina stratēģija, ko grūti izskaidrot vienkāršā valodā;
  • grūtības izņemt investīciju vai nelabvēlīgas atmaksas nosacījumi;
  • spiediens ātri ieguldīt vai iesaistīt citus;
  • nav neatkarīgu finanšu pārskatu vai reālu ienākumu avotu dokumentācijas;
  • personas vai uzņēmuma darbības nav reģistrētas pie attiecīgajām regulējošām institūcijām vai trūkst licences.

Atšķirība starp Ponzi un piramīdshēmu

Abi ir krāpšanas veidi, bet atšķiras:

  • Ponzi shēmā ieguldītāji parasti nesaņem ieņēmumus no sava ieguldījuma vai no jaunu dalībnieku rekrutēšanas — izmaksas nāk no citu ieguldītāju naudas; bieži tiek solīta “profesionāla” investīciju stratēģija.
  • Piramīdshēmā galvenā uzmanība ir uz dalībnieku rekrutēšanu — cilvēki saņem komisiju par jauniem dalībniekiem, un struktūra veido piramīdu, kas galu galā nokritīs, kad vairs nebūs, ko rekrutēt.

Ko darīt, ja šaubāties vai esat upuris

  • Pārtrauciet jebkādas turpmākas iemaksas un saglabājiet visu saraksti un dokumentāciju (līgumi, e‑pasti, čeki, bankas izdrukas).
  • Informējiet banku vai maksājumu pakalpojumu sniedzēju par iespējamu krāpšanu.
  • Ziņojiet par incidentu vietējai finanšu uzraudzības iestādei, patērētāju tiesību aizsardzības institūcijai vai policijai.
  • Ja iespējams, konsultējieties ar juristu, kas specializējas finanšu krāpšanas lietās.

Juridiskās sekas un pazīstami piemēri

Ponzi shēma ir noziedzīga darbība; vainīgos parasti sauc pie kriminālatbildības, un ieguldītājiem mēģina atgūt zaudējumus caur likvidācijas vai kriminālprocesiem. Latvijā un citviet pasaulē regulatori aktīvi darbojas, lai atklātu un apturētu šādas shēmas.

Vēsturē viens no plašāk atzītajiem piemēriem ir Bernie Madoff gadījums, kas bija milzīga Ponzi shēma un kuras atklāšana izraisīja plašas tiesvedības un zaudējumus investoriem.

Kā aizsargāt sevi

  • Pārbaudiet informāciju par uzņēmumu vai personu pie vietējā finanšu regulatora;
  • pieprasiet neatkarīgus finanšu pārskatus un auditoru atzinumus;
  • esiet skeptiski pret garantētām, pastāvīgi augstām atdeves likmēm;
  • nelietojiet tikai mutvārdus un spiedienu kā lēmumu pieņemšanas pamatu — pieprasiet laiku un dokumentāciju;
  • diversificējiet ieguldījumus un izvairieties no visu līdzekļu koncentrēšanas pie vienas personas vai “darījuma”.

Ponzi shēmas var darboties jebkur — arī tiešsaistē — un tās joprojām sastopamas. Informētība un piesardzība ir galvenais instruments, lai nesanāktu par upuriem.

Čārlzs Ponzi 1920. gadā, vēl strādājot par uzņēmēju Bostonā.
Čārlzs Ponzi 1920. gadā, vēl strādājot par uzņēmēju Bostonā.

Vairāk piemēru

Cilvēki, kas reklamē Ponzi shēmas, bieži lieto iespaidīgus vārdus, kas patiesībā ir ļoti neskaidri. Piemēri ir šādi:

  • Riska ierobežošanas nākotnes līgumu tirdzniecība (uzņemoties labu risku)
  • Augsta ienesīguma ieguldījumu programmas (dod jums atpakaļ daudz naudas).
  • Ārzonas investīcijas (viegli pelna naudu citās valstīs)

Mīklas bieži vien paļaujas uz to, ka investori patiesībā nezina par ekonomiku. Madoffa skandāls 2008. gadā parādīja, ka uz tiem var uzķerties pat tādi pieredzējuši cilvēki kā baņķieri. Cilvēkus maldina tas, ka krāpnieks šķietami apveltīts ar finanšu prasmēm vai reputāciju.

Dažkārt shēmas izstrādātāji apgalvo, ka naudu var nopelnīt tikai tad, ja ieguldījums tiek turēts slepenībā (prom no iestādēm vai sabiedrības). Piemēram, Bernards Madofs ļāva tikai sava svaka vadītai grāmatvedības firmai veikt sava "riska ieguldījumu fonda" revīziju, apgalvojot, ka tas ir jāglabā slepenībā, lai pelnītu naudu.

Tā kā investīcijas ir ļoti neskaidras, ne pārāk daudz investoru nāk ļoti ātri. Taču shēma bieži vien iegūst šādu ātrumu:

  1. Agrīnais ieguldītājs nopelna naudu un var to paturēt. Patiesībā tā ir vēlākā ieguldītāja nauda, bet agrīnais ieguldītājs to nezina.
  2. Šis ieguldītājs ir ļoti apmierināts un stāsta par "ieguldījumu" citiem cilvēkiem, jo vēlas, lai "ieguldījums" viņiem visiem dotu vairāk naudas.
  3. Jauni investori stāsta vairāk investoriem utt.

Mīklas īstenotāji bieži vien cenšas vilināt pirmos investorus "atkārtoti ieguldīt" "nopelnīto" naudu. Dažkārt shēmotāji nosūta ieguldītājiem "rēķinus", kuros norāda, cik daudz viņi ir "nopelnījuši" un cik daudz viņi turpinās "pelnīt", ja turpinās "ieguldīt".

Shēmotāji arī cenšas nodrošināt, lai jaunie investori nevarētu atgūt savu naudu, padarot noteikumus stingrākus. Šādā gadījumā shēmotājs bieži vien liek dažiem ieguldītājiem teikt, ka viņi ir paturējuši savu naudu, lai ieguldījums joprojām izskatītos pietiekami produktīvs un būtu labs.

Kas nav Ponzi shēma

  • Daudzlīmeņu piramīdas shēma ir kā Ponzi shēma. Abas balstās uz viltus finanšu solījumiem un ieguldījumiem, taču ir atšķirības:
    • Daudzlīmeņu shēmā otrais investoru "līmenis" atrod savus investorus, lai izveidotu trešo "līmeni", un katrs gūst peļņu tieši no nākamā līmeņa. Ponzi shēmas "koncentrējas" ap sākotnējo shēmotāju.
    • Daudzlīmeņu shēmas lepojas tikai ar naudu, ko investori iegūst no jaunu investoru piesaistīšanas. Tādējādi daudzlīmeņu shēmas nabadzīgajiem cilvēkiem izskatās labi. Ponzi shēmas lepojas ar īpašiem sakariem ar grūti pieejamiem avotiem. Tādējādi Ponzi shēmas izskatās labas bagātiem cilvēkiem.
    • Daudzlīmeņu shēmas "sabrūk" ātrāk. Tas ir tāpēc, ka daudzlīmeņu shēmas ir pilnībā atkarīgas no jaunu upuru atrašanas. Ponzi shēmu veidotāji var tikai kārdināt pirmos ieguldītājus atkārtoti ieguldīt iegūto naudu.
  • Burbulis: "Burbulis" ir saistīts ar tālākpārdošanu. "Burbulis" ir tad, kad cilvēki izpērk visu iespējamo produktu, lai to pārdotu tālāk par augstāku cenu tik daudz reižu, cik vien iespējams. Burbulis "plīst", kad pircēji pārstāj pirkt produktu, un tālākpārdevējiem paliek produkts, par kuru viņi ir samaksājuši pārāk daudz. (Produkts var būt jebkas.) Kamēr pircēji maksā vairāk, tālākpārdevēji var turpināt pelnīt. Burbuļiem pat nav vajadzīgi centrālie shēmotāji, jo cilvēki to var darīt nejauši. (Piemēram, zemes cenas var "burbuļot" šādā veidā. Cenas var pieaugt, ja vēlas būvēt tuvu lieliem rajoniem. Kad vairs nav jaunu zemes gabalu, pārdevējiem paliek zeme.) Bieži vien mēdz teikt, ka "burbuļu" pamatā ir "lielāka muļķa" teorija (atkarībā no cilvēkiem, kuri "muļķojas", lai maksātu "lielākas" cenas). Taču patiesībā saskaņā ar Austrijas biznesa cikla teoriju burbuļus izraisa aizdevumu izsniegšana pircējiem noteikta veida darījumiem, un šajā gadījumā to varētu kvalificēt kā Ponzi shēmu. Šajā gadījumā aizdevumu devēji ir shēmotāji, kas pelna naudu no zaudējumus cietušajiem pārdevējiem.
  • "Aplaupīt Pēteri, lai samaksātu Pāvilam": Tā ir situācija, kad cilvēki ar parādiem aizņemas naudu, lai samaksātu parādu, un aizņemas vēl vairāk naudas, lai atmaksātu šo parādu. Tā nav Ponzi shēma, jo parādu aizņēmējiem nav solīta liela peļņa vai kas cits. Turklāt aizdevēji ne vienmēr pelna naudu.
  • Daudzlīmeņu mārketings: Daudzlīmeņu mārketings (MLM) ir tad, kad uzņēmumi pārdod investoriem preces, lai tās tālāk pārdotu tieši klientiem. Tālākpārdevēji var arī nopelnīt naudu, iesūtot uzņēmumā jaunus tālākpārdevējus. Tas var šķist līdzīgi piramīdas shēmai, taču ne vienmēr tas ir viens un tas pats. Pastāv godīgi un likumīgi daudzlīmeņu tirgi, un daudzi no tiem vienkārši pelna naudu, iepērkot lielos apjomos, un..

Saistītās lapas

  • Balto apkaklīšu noziegumi

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Ponci shēma?

A: Ponzi shēma ir krāpšanas veids, kad viens krāpnieks (vai krāpnieku grupa) piespiež citus cilvēkus dot viņiem naudu viltus ieguldījumiem. Jo vairāk naudas ieguldītāji nodod, jo vairāk viņi sola nopelnīt. Tomēr visu naudu saņem no ieguldītājiem, nevis no reāliem ieguldījumiem.

J: Kā Ponzi shēma beidzas?

Atbilde: Ponzi shēma vienmēr sabrūk, kad tajā ir pārāk daudz ieguldītāju, jo viņi visi gaida vairāk naudas, nekā ieguldījuši, un kļūst nepacietīgi. Tā var beigties trīs dažādos veidos - vai nu shēmotājs aizbēg ar naudu, vai arī nauda beidzas likviditātes trūkuma dēļ, vai arī iestādes to atklāj un aptur.

J: Kas bija Čārlzs Ponzi?

A: Čārlzs Ponci bija itālis, kurš 1903. gadā pārcēlās uz Ameriku un pēc ierašanās izmantoja šo krāpšanas veidu. Viņš kļuva slavens ar šādu shēmu vadīšanu plašā mērogā, taču viņš tās neizgudroja, jo par līdzīgām shēmām jau pirms viņa rakstīja tādi autori kā Čārlzs Dikenss.

J: Kā darbojās Čārlza Ponzi sākotnējā shēma?

A: Viņa sākotnējā shēma ietvēra valstu valūtas maiņas kursu izmantošanu, lai pelnītu naudu, pamatojoties uz starptautiskām pastmarkām. Nauda tika ieguldīta kuponos, nevis reālos ieguldījumos, un daļa no tās nonāca atpakaļ pie pirmajiem investoriem, bet liela daļa - tieši viņa paša kabatā.

Vai Ponzi shēmas joprojām tiek izmantotas mūsdienās?

A: Jā, diemžēl vēl joprojām ir daudz cilvēku, kas nodarbojas ar šāda veida krāpšanu gan tiešsaistē, gan bezsaistē.

J: Kādu grāmatu uzrakstīja Čārlzs Dikenss, kurā bija aprakstīta līdzīga krāpšana?

A: 1857. gadā Čārlzs Dikenss uzrakstīja grāmatu "Mazā Dorita", kurā bija aprakstīta krāpšana, kas līdzinās tam, ko mēs šodien pazīstam kā Ponzi shēmu.

Autors

AlegsaOnline.com Ponzi shēma — definīcija, kā tā darbojas un kā to atpazīt

URL: https://lv.alegsaonline.com/art/78026

Kopīgot