Atlantijas okeāna viesuļvētras pirms 1600. gada — vēsturiska rekonstrukcija
Rekonstrukcija: Atlantijas okeāna viesuļvētru aktivitāte pirms 1600. gada — paleotempestoloģija, vēsturiskie avoti un klimata modeļu atklājumi.
Pirms 1600. gada Atlantijas okeāna viesuļvētru sezonās tiek apkopoti visi zināmie Atlantijas tropiskie cikloni līdz 1600. gadam. Lai gan detalizētas ziņas par katru vētru nav pieejamas, dažās piekrastes vietās dzīvoja pietiekami daudz cilvēku un pastāvēja rakstītas liecības, kas ļāva reģistrēt nozīmīgākos notikumus. Katrā sezonā notiekošā aktivitāte bija daļa no plašāka tropisko ciklonu veidošanās cikla Atlantijas baseinā. Mūsdienās oficiāla viesuļvētru sezona tiek definēta no 1. jūnija līdz 30. novembrim, taču vēsturiskajos avotos redzama sezonas mainība un reģionālās atšķirības.
Informācija par novērojumiem pirms 1492. gada ir praktiski nepieejama, jo pirmskolumbu sabiedrībās nebija plašas rakstiskas uzskaites, un daudzi ar laiku zaudētie materiāli — mutvārdu stāsti, koka vai auduma ieraksti — nav saglabājušies. Pat pirmie Kolumbijas laikmeta rakstiskie avoti un jūrnieku ziņojumi ir fragmentāri un dažkārt maldinoši, jo renesanses zinātnieki un jūrnieki nebija pilnībā izpratuši atšķirību starp tropiskajām un ekstratropiskajām ciklonu klasēm, kā arī Eiropas izpēte un kolonizācija Atlantijas tropiskajās zonās sāka tikai 16. gadsimtā, tāpēc agrajiem datiem ir reģionālas nepilnības.
Tā kā tiešo vēsturisko reģistru trūkst, zinātnieki izmanto paleotempestoloģijas metodes, lai rekonstruētu aizvēsturisko viesuļvētru aktivitāti. Šīs metodes ietver:
- piegāžu un aļģu slāņu (overwash) analīzi ezeru un purvu sedimentu kodolos;
- dūņu un smilšu nogulumu salīdzināšanu piekrastes lagūnās un attālākos nogulumos;
- koraļu, speleotēmu un koku gredzenu ķīmisko izmaiņu (izotopu, soliālijas) analīzi, kas norāda uz īslaicīgu sāļuma vai nokrišņu izmaiņām;
- radiokarbona datēšanu, OSL (optiski atjaunojošas spuldzes) un citu hronoloģisku metožu kombinēšanu, lai noteiktu vētru notikumu laiku.
Paleotempestoloģijas pētījumi rāda, ka viesuļvētru aktivitāte mainās gan gadsimtu, gan tūkstošgažu mērogā, un šīs svārstības bieži tiek saistītas ar plašākām klimata un atmosfēras parādībām, piemēram, Ziemeļatlantijas oscilāciju (NAO) un Atlantijas daudzgadu oscilāciju (AMO). Viena no izvirzītajām teorijām ir pretfāzes modelis starp Meksikas līča piekrasti un Atlantijas okeāna austrumkrastu: ja Azoru augstuma centrs (Azoru augstums) atrodas vairāk ziemeļaustrumos, tas var novirzīt vairāk viesuļvētru uz Atlantijas austrumu piekrasti; kad Azoru augstums pārvietojas dienvidrietumos, vairāk ciklonu mēdz ieiet Meksikas līča baseinā.
Konkrētas reģionālas hronoloģijas variācijas atšķiras. Dažos reģionos ir konstatēti ilgāki "klusuma" periodi, kur gandrīz netika reģistrētas lielas sauszemes vētras, savukārt citos laika posmos — vairākus gadsimtus ilgi — novērojama hiperaktivitāte ar biežākiem un postošākiem piespiedieniem zemē. Pētījumi liecina, ka pēdējos 3–4 tūkstošos gadu ir bijušas vairākas šādas fāzes, un, piemēram, dažas ilgtermiņa rekonstrukcijas norāda uz hiperaktivitātes periodiem, kuri palielināja sauszemes triecienu varbūtību konkrētajos reģionos vairākas reizes salīdzinājumā ar klusākajiem posmiem.
Jāuzsver, ka paleorekonstrukcijas nesniedz precīzu ikgadēju pierakstu kā mūsdienu meteodati — datēšanas neskaidrības, lokālas ģeomorfoloģijas ietekme un dažādu proxy signālu interpretācijas ierobežojumi nozīmē, ka modeļi un secinājumi ir vislabāk uztverami kā iespējamās ilgtermiņa tendences, nevis kā precīzs vētru saraksts. Tomēr kombinējot ar agrīniem rakstiskajiem avotiem (no 16. gadsimta vidus) un ar mūsdienu meteoroloģiskajiem ierakstiem, paleotempestoloģija sniedz nozīmīgu ieskatu par to, kā viesuļvētru aktivitāte mainījusies gadsimtu gaitā un kā tā reaģē uz plašākām klimatiskām svārstībām.
Kopsavilkumā: pirms 1600. gada Atlantijas viesuļvētru vēsture lielā mērā tiek rekonstruēta, apvienojot ierobežotos rakstiskos avotus ar ģeoloģiskām un bioloģiskām proxy liecībām. Šīs rekonstrukcijas parāda, ka viesuļvētru aktivitāte ir bijusi mainīga ilgtermiņā, ka pastāv reģionālas atšķirības (piemēram, starp Meksikas līci un Atlantijas austrumu piekrasti) un ka šīs svārstības ir saistītas ar lielākām klimata parādībām, piemēram, NAO un AMO. Tajā pašā laikā datu ierobežojumi saglabā nenoteiktības līmeni, un turpmāki pētījumi — ar labāku hronoloģiju un plašāku proxy tīklu — palīdzēs precizēt šīs vēstures detaļas.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Atlantijas okeāna viesuļvētru sezona pirms 1600. gada?
A: Atlantijas okeāna viesuļvētru sezona pirms 1600. gada attiecas uz visiem zināmajiem Atlantijas okeāna tropiskajiem cikloniem, kas radušies pirms 1600. gada.
J: Kad veidojas lielākā daļa tropisko ciklonu?
A: Lielākā daļa tropisko ciklonu veidojas no 1. jūnija līdz 30. novembrim.
J: Vai ir saglabājušies dati par gadiem pirms 1492. gada?
A: Nē, nav saglabājušies nekādi dati par gadiem pirms 1492. gada, jo pirmskolumbu laikmetā nekādi dati netika saglabāti, un visi dati, kas kādreiz bija saglabājušies, jau sen ir zuduši.
J: Vai renesanses zinātnieki un jūrnieki saprata atšķirību starp viesuļvētru un ekstratropisko sistēmu?
A: Nē, renesanses zinātnieki un jūrnieki nesaprata atšķirību starp viesuļvētru un ekstratropu sistēmu.
J: Kas ir paleotempestoloģiskie pētījumi?
A: Paleotempestoloģiskie pētījumi ir pētījumu veids, kas ļauj rekonstruēt aizvēsturiskās viesuļvētru aktivitātes tendences gadsimtu līdz tūkstošgadu griezumā.
J: Vai starp Meksikas līča piekrasti un Atlantijas okeāna piekrasti pastāv antifāžu modelis?
A: Jā, ir izteikts pieņēmums, ka starp Meksikas līča piekrasti un Atlantijas okeāna piekrasti pastāv antifāzes modelis. Klusuma periodos vairāk viesuļvētru virzās uz Atlantijas okeāna piekrasti, savukārt hiperaktīvos periodos vairāk viesuļvētru virzās uz Meksikas līča piekrasti.
Jautājums: Vai pēdējā tūkstošgadē ir divkāršojusies uz sauszemes krītošo viesuļvētru iespējamība, salīdzinot ar pusotru tūkstošgadi iepriekš?
A: Jā, pēdējā tūkstošgadē, salīdzinot ar iepriekšējo pusotru tūkstošgadi, Atlantijas okeāna piekrastē ir divkāršojusies iespēja, ka viesuļvētras pietuvosies sauszemei.
Meklēt