Reino (Raynauda) sindroms: cēloņi, simptomi, ārstēšana
Uzziniet par Reino (Raynauda) sindromu: cēloņi, atpazīšana, aukstu pirkstu simptomi un efektīvas ārstēšanas un pašaprūpes stratēģijas, kad meklēt ārsta palīdzību.
Reino (Raynauda) sindroms ir stāvoklis, kurā nelielas asinsvadu (arteriolu) spazmas dēļ samazinās asins plūsma galvenokārt rokām un pirkstiem, retāk — kājām, degunam vai ausīm. Parasti tie izpaužas kā īslaicīgas krāsu izmaiņas — vispirms pirksti kļūst bāli (asinsspiediens samazinās), pēc tam zili (skābekļa trūkums, cianoze) un pēc atjaunošanās sarkanīgi dzelteni. Visbiežāk tas ir neķermeniska rakstura un sastopams biežāk sievietēm.
Cēloņi un veidi
Ir divas galvenās formas:
- Primārais Raynauda sindroms (Reino sindroms) — biežāk, parasti sākas jaunībā, nav saistīts ar citām slimībām un parasti ir mazāk smags. Var būt ģimeniska nosliece.
- Sekundārais Raynauda sindroms — saistīts ar citām slimībām vai faktoriem, piemēram, autoimūnām slimībām (piem., sistēmiskā skleroze, vilkēde), asinsvadu bojājumiem, medikamentu blaknēm (daži beta blokatori, migrenes medikamenti, vazokonstriktori), toksīniem vai profesionālām iedarbībām (vibrācijas, aukstums). Sekundārais veids var būt smagāks un radīt audu bojājumus.
Iespējamie izraisītāji (trigeri)
- aukstums (piem., noņemot cimdus vai nonākot aukstā vidē);
- stresa vai emocionālas spriedzes epizodes;
- smēķēšana un nikotīns;
- daži medikamenti un vielas (piem., kokains, ergotamīns, dažas ķīmijterapijas zāles);
- vibrācijas (darbs ar vibrējošiem instrumentiem).
Simptomi
Galvenās pazīmes ir atkārtotas, pārejošas pirkstu vai citu ķermeņa daļu krāsas izmaiņas, aukstums, nejutīgums, tirpoņa sajūta un sāpīgums uzreiz vai pēc spazmas. Smagākos gadījumos var attīstīties čūlas uz pirkstiem vai audu atmiršana (gangrēna), īpaši sekundārajā formā.
Diagnoze
Diagnoze parasti balstās uz simptomu aprakstu un klīnisko izmeklēšanu. Lai izslēgtu sekundāru cēloni, ārsts var ieteikt:
- asinīm/serumam — ANA (antikorpus), iekaisuma rādītājus;
- nagu dobuma kapilāros skatus (nailfold capillaroscopy) — lieto, lai meklētu raksturīgas izmaiņas sistēmiskām autoimūnām slimībām;
- dopleru vai asins plūsmas izmeklējumus;
- aukstā testa vai fotopletizmogrāfiju retos gadījumos.
Ārstēšana
Ārstēšanas mērķis ir samazināt mezglu epizožu biežumu un smagumu, aizsargāt pirkstus no bojājumiem un, ja nepieciešams, ārstēt pamatslimību.
Dzīvesveida un pašaprūpes pasākumi
- siltuma uzturēšana — valkāt cimdus, silti apavi, izolēt rokas aukstumā;
- izvairīšanās no pēkšņām temperatūras svārstībām (piem., lēnām pielāgoties aukstumam);
- atsakīšanās no smēķēšanas un ierobežot kafiju/kofeīnu;
- maiga vingrošana, lai uzlabotu asinsriti;
- stresa vadība (relaksācijas tehnikas, biofeedback).
Medikamentoza ārstēšana
- kalcija kanālu blokatori (piem., nifedipīns) — bieži pirmās rindas medikamenti, palīdz samazināt spazmu intensitāti;
- topiski nitrāti (piem., nitroglicerīna gēls) — var palīdzēt lokāli;
- fosfodiesterāzes 5 inhibitoriem (piem., sildenafil) ir bijuši izrādīti labvēlīgi efekti smagākos gadījumos;
- prostaciklīna analogi (piem., iloprost) intravenozi — izmanto smagiem akūtiem isēmiskiem gadījumiem;
- antikoagulanti vai asinsvadu paplašinātāji atkarībā no speciālista ieteikuma;
- botulīna toksīna injekcijas — dažkārt lieto rezistentos gadījumos;
Ķirurģiskas iespējas
Retos, smagi rezistentos gadījumos, kad pastāv nopietns audu bojājuma risks, var apsvērt simpatektomiju (perifēro simpātisko nervu šķelšana vai denervācija). Tā ir invazīva procedūra un to parasti izmanto tikai pēc citu iespēju izsmelšanas.
Kad jāvēršas pie ārsta
- ja pārejošas krāsas izmaiņas ir jaunas, smagas vai notiek bieži;
- ja simptomi ir asimetriski (skar vienu roku vairāk nekā otru) vai ja tie sākas vecākā vecumā;
- ja parādās ādas čūlas, nestrauji dziedējošas brūces vai audu bojājumi;
- ja ir iesaistīta cita sistēmiska slimība vai simptomi, kas liecina par autoimūnu procesu (locītavu sāpes, ādas izmaiņas u.c.).
Prognoze
Primārais Raynauda sindroms parasti ir labvēlīgs un neizraisa ilgtermiņa bojājumus. Sekundārais variants var būt nopietnāks un prasa rūpīgāku izmeklēšanu un mērķtiecīgu ārstēšanu, jo pastāv risks audu bojājumiem.
Ja jums vai kādam no ģimenes ir tipiskas pazīmes — ļoti auksti pirksti, krāsas izmaiņas aukstumā vai stresa laikā — aprunājieties ar ģimenes ārstu vai neirologu/ reimatologu, lai saņemtu atbilstošu novērtējumu un, ja nepieciešams, ārstēšanu.

Reino, kas skar divus sieviešu pirkstus
Meklēt