Pārejas rituāli

Pārejas rituāli ir rituāli, ko veic cilvēki individuāli vai kolektīvi kā sociāla grupa un kas simboliski apliecina iziešanu no viena dzīves posma un ieiešanu citā.

Ikvienā sabiedrībā un kultūrā visi cilvēki piedzīvo pārejas rituālus, taču tie bieži vien notiek atšķirīgi, dažādu iemeslu dēļ un īpašos laikos atkarībā no tā, no kādas sabiedrības vai kultūras cilvēks nāk. Pārejas rituāli svin un aizsargā personu vai cilvēkus, kas mainās. Tie pauž kopīgus priekšstatus par sociāli sagaidāmu uzvedību un atbildību, kā arī apzīmē pāreju no viena sociālā statusa (piemēram, pilngadības sasniegšana), vietas (piemēram, valsts robežas šķērsošana), stāvokļa (piemēram, atveseļošanās no slimības), laika (piemēram, jaunā gada svinēšana) uz citu.

Arnolds van Genneps

Franču sociologs Arnolds van Genēps (Arnold van Gennep, 1873. gada 23. aprīlis - 1957. gada 7. maijs) savā 1909. gadā pirmo reizi publicētajā grāmatā Les rites de passage ("Pārejas rituāli") vispazīstamāk definēja pārejas rituālu koncepciju. Van Genneps pētīja etnogrāfiskus ziņojumus no dažādām pasaules daļām, kuros aprakstīti pārejas rituāli. Viņš secināja, ka tie ir universāli strukturēti, lai gan paši pārejas rituāli dažādās sabiedrībās un kultūrās būtiski atšķiras.

Pārejas rituālu universālā struktūra

Pārejas rituālus iedala trīs posmos.

Atdalīšana (pirmskaušanas rituāli): Šajā fāzē persona vai cilvēku grupa, kas veic pārejas rituālu, tiek izņemta no savas sabiedrības un atkāpjas no esošā statusa, gatavojoties pāriet nākamajā.
Pāreja (Liminālie rituāli): Pārejas rituāla posms, kas ir starp cilvēku vai cilvēku grupas aiziešanu no iepriekšējā statusa un ieiešanu jaunajā. Šai fāzei bieži vien ir raksturīga bīstamība un nenoteiktība.
Inkorporācija (post-liminal Rites): Persona vai cilvēku grupa, kas pabeidz pārejas rituālu, pieņem savu jauno statusu un pienākumus un atgriežas sabiedrībā.