Romas pilsonība
Romas klientu valsts pilsoņi un sabiedrotie (socii) varēja saņemt ierobežotu Romas pilsonības formu, piemēram, latīņu tiesības. Šādi pilsoņi nevarēja balsot vai tikt ievēlēti Romas vēlēšanās. Vergus uzskatīja par īpašumu, un viņiem nebija juridiskas personas statusa. Laika gaitā viņi ieguva dažas Romas tiesību aktos paredzētās aizsardzības iespējas.Tiesības, kas bija pieejamas atsevišķiem Romas pilsoņiem, laika gaitā atšķīrās atkarībā no viņu izcelsmes vietas un dienesta valstij. Romas tiesībās tās atšķīrās arī atkarībā no indivīda klasifikācijas valstī. Dažādas juridiskās klases tika definētas ar dažādām juridisko tiesību kombinācijām, kas katrai klasei bija pieejamas. Tomēr iespējamās tiesības, kas bija pieejamas pilsoņiem, uz kuriem attiecās romiešu tiesības, bija šādas:
Toga bija romiešu vīriešu kārtas pilsoņiem raksturīgs apģērbs, un imperatoru (šeit Antonīns Pijs) statujas bieži attēloja viņus togatos (togatus). Ius suffragiorum: Tiesības balsot Romas sapulcēs.
Ius gentium: gadsimtā p.m.ē. izstrādātā juridiskā atziņa par to, ka Romas starptautiskie jautājumi kļūst aizvien plašāki un ka Romas tiesību aktos ir jārisina situācijas starp Romas pilsoņiem un ārzemniekiem. Tādējādi ius gentium bija romiešu juridiskā kodifikācija tā laika plaši pieņemtajām starptautiskajām tiesībām, un tās pamatā bija grieķu pilsētu-valstu un citu jūras lielvalstu augsti attīstītās komerctiesības. ius gentium piešķirtās tiesības tika uzskatītas par visām personām; tādējādi tā ir nevis ar pilsonību saistītu tiesību, bet gan cilvēktiesību koncepcija. Ius conubii: Tiesības uz likumīgu laulību ar Romas pilsoni saskaņā ar Romas principiem,[5] uz paterfamilias juridiskajām tiesībām attiecībā uz ģimeni, kā arī uz to, ka šādas laulības bērni tiek uzskatīti par Romas pilsoņiem. Ius migrationis: Tiesības saglabāt savu pilsonības līmeni pēc pārcelšanās uz līdzīga statusa polis. Piemēram, cives Romani (sk. turpmāk) locekļi saglabāja pilnu civitas, kad viņi pārcēlās uz romiešu koloniju ar pilnām tiesībām saskaņā ar likumu: colonia civium Romanorum. Šādas tiesības bija arī latīņiem, un viņi saglabāja ius Latii, ja pārcēlās uz citu latīņu valsti vai latīņu koloniju (Latina colonia). Šīs tiesības nesaglabāja pilsonības līmeni, ja cilvēks pārcēlās uz koloniju ar zemāku juridisko statusu; pilntiesīgi Romas pilsoņi, kas pārcēlās uz Latina colonia, tika pazemināti līdz ius Latii līmenim, un šādai migrācijai un statusa pazemināšanai bija jābūt brīvprātīgai rīcībai. Tiesības uz imunitāti pret dažiem nodokļiem un citiem juridiskiem pienākumiem, īpaši vietējiem noteikumiem un regulām[6], tiesības celt prasību tiesā un tiesības tikt iesūdzētam tiesā. Tiesības uz tiesas procesu (ierasties atbilstošā tiesā un aizstāvēt sevi). auxilia un iegūtā pilsonība ar dienesta palīdzību.
Jautājumi un atbildes
J: Kādas tiesības bija pieejamas Senās Romas pilsoņiem?
A: Senās Romas pilsoņiem bija dažādas juridiskas tiesības, tostarp tiesības balsot Romas sapulcēs (ius suffragiorum), tiesības noslēgt likumīgu laulību ar Romas pilsoni saskaņā ar Romas principiem (ius conubii), tiesības saglabāt savu pilsonības līmeni pēc pārcelšanās (ius migrationis) un atbrīvojums no dažiem nodokļiem un citiem juridiskiem pienākumiem (imunitātes tiesības). Viņiem bija arī tiesības iesniegt prasību tiesā, tiesības tikt tiesātiem atbilstošā tiesā un tiesības aizstāvēties.
J: Kā šīs tiesības laika gaitā mainījās?
Atbilde: Tiesības, kas bija pieejamas atsevišķiem Romas pilsoņiem, laika gaitā mainījās atkarībā no viņu izcelsmes vietas un dienesta valstij. Romas tiesību aktos tās atšķīrās arī atkarībā no indivīda klasifikācijas valstī. Dažādas juridiskās klases tika definētas ar dažādām tiesību kombinācijām, kas katrai klasei bija pieejamas.
Jautājums: Kam Senajā Romā nebija tiesību uz pilsonību?
A: Senajā Romā pilsonību nevarēja iegūt vergi, jo saskaņā ar romiešu tiesībām viņus uzskatīja par īpašumu, nevis par personām. Klientu valsts pilsoņi un sabiedrotie (socii) varēja saņemt ierobežotas Romas pilsonības formas, piemēram, latīņu tiesības, bet viņi nevarēja balsot vai tikt ievēlēti Romas vēlēšanās.
J: Kas ir ius gentium?
A: Ius gentium ir koncepcija, kas tika izstrādāta 3. gadsimtā p. m. ē. un kas atzina romiešu starptautisko darbības jomu un nepieciešamību pēc romiešu tiesībām, risinot situācijas starp romiešiem un ārzemju personām. Tā pamatā bija grieķu pilsētu-valstu un citu jūras lielvalstu augsti attīstītie tirdzniecības likumi, kas paredzēja cilvēktiesības, nevis saistīja tikai ar pilsonības statusu.
J: Kāds apģērbs bija raksturīgs bagātajiem pilsoņiem vīriešiem?
A: Bagāti vīriešu kārtas pilsoņi valkāja apģērbu, ko sauca par togu un kas tiem bija raksturīgs tajā laikā. Uz statujām, kurās attēloti imperatori, viņi bieži bija tērpušies šajā apģērbā, ko dēvēja par "togatu".
J: Kas ir ius Latii?
A: Ius Latii ir ierobežota Romas pilsonības forma, ko piešķīra klientu valstis vai sabiedrotie (socii), kuri to saņēma pilntiesīgas pilsonības statusa vietā. Tie, kas no pilntiesīga pilsoņa statusa pārgāja uz šo formu, zaudēja savu sākotnējo līmeni, ja viņi pārcēlās uz koloniju ar zemāku juridisko statusu nekā iepriekš; tomēr, ja viņi pārcēlās uz citu latīņu valsti vai latīņu koloniju, tad viņu ius Latii palika neskarts.
