Tēbu svētais pulks — senās Tēbas elites kaujas vienība ar 150 mīlniekiem
Tēbu svētais pulks bija elites kaujas vienība senajā Tēbu armijā 4. gadsimtā pirms mūsu ēras. Agrākais saglabājies ieraksts par Svēto pulku ar nosaukumu ir 324. gadā p. m. ē., taču vienības izveidei parasti tiek norādīts ap 378. gadu p. m. ē. To iekaroja un iemantoja slavu kā īpašu, disciplinētu un morāli motivētu kaujas spēku.
Izveide un organizācija
Vienību pēc mūsdienu izpratnes veidoja 150 pāru vīriešu — kopā 300 karavīru. Šie pāri bija romantiskās vai citādas tuvas attiecībās esoši vīrieši, un uzskatīja, ka šāda saikne nostiprina drosmi un pretimnākšanu kaujas brīdī: viens vīrs nevēlēsies pazemot vai bēgt no sava mīļotā priekšā. Vairāki vēstures avoti, tostarp Plutarhs, apgalvo, ka mīlestība starp karavīriem padarīja viņus uzticamākus un gatavākus ziedot dzīvību viens otra labā. Plutarhs savā Pelopidas dzīvesstāstā rakstīja: "Tā kā mīlnieki, kaunēdamies būt zemiski savas mīļotās priekšā, un mīļotās savu mīļoto priekšā, labprāt metas briesmās, lai palīdzētu viens otram."
Taktika un aprīkojums
Svētais pulks bija smagā infanterija — hoplīti, kas kaujā darbojās kā daļa no falangas. Tā kā vienība bija rūpīgi atlasīta un stingri disciplinēta, to izmantoja kā iekšējo izšķirošo spēku vai "kāju" pret ienaidnieka spēcīgākajām daļām. Šī elite bieži tika pozicionēta kaujas laukā tā, lai tās iesaiste varētu sabojāt pretinieka morāli un izdrupušo vietu sagrābt.
Rola kaujās un nozīme
Nodaļai bija izšķiroša loma vairākās nozīmīgās cīņās. Vispazīstamākā ir Leikras kauja (Leuctra) 371. gadā p. m. ē., kur Tēbas armija, izmantojot jaunas taktikas un stingru vienību sadalījumu, sagrāva spartiātus un izmainīja Grieķijas varas līdzsvaru. Svētais pulks bija centrālais elements, kas deva morālu un taktisks pārsvaru pretinieka rindās.
Nogalējs liktenis un mantojums
Svētais pulks tika pilnībā iznīcināts 338. gadā p. m. ē. Filips II Maķedonijas armijas uzbrukumā kaujā pie Čaeronejas. Šis notikums nozīmēja Tēbu militārās neatkarības beigas un iezīmēja Maķedonijas uzvaru pār Grieķiju. Tomēr Svētais pulks palicis kā spilgts piemērs tam, kā sociālās saites un personiskās attiecības var tikt izmantotas kā karaspēka morāles un kaujas spējas pastiprinātājs.
Vēsturiskā nozīme
Vēsturnieki Svēto pulku uzskata par vienu no agrākajiem un labi dokumentētajiem piemēriem, kur personiskās attiecības tika apzināti izmantotas karaspēka organizācijā. Avotos, īpaši Plutarha darbos, šī vienība bieži tiek minēta kā simbols gan drosmei, gan traģēdijai — cieņu pelnošs un vienlaikus iznīcinošs spēks grieķu pasaulē.
Čaeronejas lauvas fotogrāfija . To uzcēla tēbieši savu bojāgājušo piemiņai pēc kaujas pie Hēronejas. Kapa izrakumos tika atklāti 254 skeleti, kas izkārtoti septiņās rindās.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas bija Tēbu svētā grupa?
A: Tēbu svētā grupa bija īpaša vienība senās Tēbu armijas sastāvā 4. gadsimtā pirms mūsu ēras.
J: Cik daudz vīru bija Svētajā pulkā?
A: Tajā bija 150 vīriešu mīlētāji.
J: Kāpēc tika uzskatīts, ka vīrieši Svētajā pulkā būs labāki karotāji?
A: Tika uzskatīts, ka spēcīgā mīlestības saikne starp vīriešiem padarīs viņus drosmīgākus kaujās.
Jautājums: Kas ir sarakstījis būtiskāko saglabājušos stāstu par Svēto pulku?
A: Plitarhs (46.-120. g. m. ē.) ir avots, no kura ir saglabājies būtiskākais stāsts par Svēto pulku.
J: Ko Plutarhs rakstīja par Svēto pulku?
A: Plutarhs savā Pelopidas dzīvesstāstā rakstīja, ka Svētā pulka mīlnieki bija gatavi mesties briesmās, lai palīdzētu viens otram, jo kaunējās, ka viņu mīļotā priekšā ir zems.
J: Kas 378. gadā p. m. ē. organizēja Svēto grupu?
A: Kā ziņots, tebiešu komandieris Gorgidas 378. gadā p. m. ē. organizēja Svēto grupu.
Jautājums: Kad un kā tika iznīcināts Svētais pulks?
A.: Svēto orķestri pilnībā iznīcināja Maķedonijas Filips II Cēronejas kaujā 338. gadā p.m.ē.
