Šeherezāde — 'Tūkstoš un viena nakts' stāstniece

Šeherezāde — leģendārā "Tūkstoš un viena nakts" stāstniece: intrigas, mīlestība un 1001 nakts, kas izglāba dzīvības un iemūžināja brīnumainas pasakas.

Autors: Leandro Alegsa

Šeherezāde ir leģendārā persiešu karaliene, kas ir stāstniece "Tūkstoš un vienā naktī".

Stāsts

Galvenais sižets stāsta par kādu arābu karali, kuru tekstos parasti sauc par Šahrijaru (arī dažkārt minēts kā Šāhrs vai Šāhrijars). Pēc tam, kad viņu nodeva sieva, karalis kļuva nežēlīgs: katru nakti viņš apprecēja jaunu sievieti, un rītā lika viņai nocirst galvu. Šāds zvērests un atriebība noveda pie simtiem upuru — tekstos minēts, ka viņš bija nogalinājis jau aptuveni 3000 sieviešu.

Kādu dienu Šeherezāde uzzināja par šo verdzību un piedāvājās kļūt par karalienes sievu ar skaidru mērķi: izbeigt nežēlību caur stāstu spēku. Lai to panāktu, viņa pavadīja pie karalia visu nakti, stāstot aizraujošu stāstu. Nakts beigās, tieši strauji pārvēršoties par rītu, Šeherezāde pārtrauca stāstījumu visaizraujošākajā vietā. Karalis vēlējās zināt turpinājumu, taču Šeherezāde teica, ka viņam nāksies gaidīt līdz nākamajai naktij, ja viņš gribēs uzzināt beigas.

Nākamajā naktī viņa turpināja stāstu un atkal sāka nākamo, ko atkal pārtrauca, kad sāka aust rītausma. Šādā veidā — izmantojot īpašu paņēmienu, ko sauc par cliffhanger — viņa panāca, ka karalim bija jāatliek viņas sodīšana par nāvi vēl uz vienu nakti. Šeherezāde turpināja šādā ritmā 1001 nakti. Visā šajā laikā viņa izstāstīja ļoti daudz stāstu, kuros bija piedzīvojumi, mīlestība, pamācības, brīnumi un ļauni varoņi. Gala beigās karalis bija mainījies — viņš iemīlējās Šeherezādē, viņiem piedzima trīs bērni, un viņš atteicās no doma viņu sodīt ar nāvi, tā izbeidzot slepkavību sēriju.

Stāstu struktūra un varoņi

Rāmja stāsts par Šeherezādi ir tikai viena no daudziem līmeņiem: iekšā tajā ir neskaitāmi aizstāji — stāsti stāstā, kas reizēm savienojas, reizēm cits šķērso citu. Šeherezādes palīga lomā parasti parādās viņas māsa, Dunijazade, kura ierosina, lai Šeherezāde pastāsta stāstu katru nakti un tādējādi palīdz uzturēt karali pie klausīšanās.

Vēsture un izcelsme

"Tūkstoš un viena nakts" veidojies gadsimtu gaitā, apvienojot persiešu, arābu, indiešu un citu reģionu stāstu materiālu. Tekstu saišķi un manuskripti pazīstami kopš viduslaikiem; tie tika pārrakstīti un papildināti dažādās vietās un laikos, un nav vienas "oriģinālās" versijas. Bieži minētie stāsti, piemēram, "Aladins" un "Ali Baba", plašākai publikai kļuva pazīstami pēc franču tulkotāja Antoine Galland darbiem 18. gadsimtā — daļa no šiem stāstiem nāca no vēlākām pievienotām mutiskajām tradīcijām.

Par Šeherezādes vārda izcelsmi nav pilnīgas skaidrības, taču mēdz skaidrot to kā persiešu saknē tīri simbolisku nosaukumu (piemēram, saistītu ar vārdu "pilsēta" — šahr). Neatkarīgi no precīzas etimoloģijas, vārds simbolizē gudrību un stāstniecības mākslu.

Tēmas un nozīme

  • Stāstīšana kā izdzīvošanas stratēģija: Šeherezādes inteliģence un spēja veidot sižetus glābj viņas dzīvību un pārveido karali.
  • Morālas un ētiskas mācības: daudzi stāsti slēpj padziļinātas tēmas par godīgumu, laipnību, varu un sodu.
  • Daudzbalsība un kultūru sajaukšanās: kolekcija atspoguļo daudzveidīgas kultūras un žanru — no pasakām un piedzīvojumu stāstiem līdz satīrai un dzejai.

Ietekme uz kultūru

Šeherezādes tēls un "Tūkstoš un viena nakts" ir ietekmējis literatūru, mūziku, tēlotājspējas un kino visā pasaulē. Slavenākais mūzikas piemērs ir Rimskis-Korsakova orkestrālā poēma "Šeherezāde", kas iedvesmojusi neskaitāmus citus māksliniekus. Tāpat stāsti ir ekranizēti un pārstāstīti dažādos laikos un valodās, kas apliecina šo tekstu lielo pievilcību un universālo tēlu spēku.

Secinājums: Šeherezāde simbolizē stāstnieci, kuras stāsti izglābj, mācī un maina. Viņas varoņdarbs uzsver, ka vārdi un iztēle var būt spēcīgas pārveidošanas un dziedināšanas instrumenti.

Baksta veidotā aina baletam "ŠeherezādeZoom
Baksta veidotā aina baletam "Šeherezāde

Baksta veidotā aina baletam "ŠeherezādeZoom
Baksta veidotā aina baletam "Šeherezāde

Vēsturiskie prototipi

Šo stāstu galveno daļu veido sena persiešu grāmata Hezar-afsana jeb "Tūkstoš mītu" (persiešu: هزارافسانه).

Saistītās lapas

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Šeherezāde?


A: Šeherezāde ir leģendārā persiešu karaliene, kas ir stāstniece "Tūkstoš un vienā naktī".

J: Par ko ir stāsts "Tūkstoš un vienā naktī"?


A: Stāsts stāsta par arābu karali, kurš katru nakti apprecēja jaunu meiteni, bet nākamajā dienā viņai nocirta galvu. Šeherezāde stāsta stāstus karalim, lai noturētu viņa interesi un pagarinātu savu dzīvi.

Jautājums: Cik daudz sieviešu arābu karalis bija nogalinājis, pirms satika Šeherezādi?


A: Pirms tikšanās ar Šeherezādi arābu karalis jau bija nogalinājis 3000 sieviešu.

Jautājums: Kāpēc Šeherezāde arābu karalim stāstīja stāstus?


A: Šeherezāde stāstīja stāstus arābu karalim, lai ieinteresētu viņu un pagarinātu savu dzīvi.

Jautājums: Cik ilgi Šeherezāde stāstīja stāstus arābu karalim?


A: Šeherezāde stāstus arābu karalim stāstīja 1001 nakti.

Vai arābu karalis iemīlējās Šeherezādē?


A: Jā, arābu karalis iemīlējās Šeherezādē.

J: Kāds bija Šeherezādes iznākums?


A.: Arābu karalis nelika Šeherezādi sodīt ar nāvi, un viņiem kopā bija trīs bērni.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3