SAS (Serial Attached SCSI) ir tehnoloģija, kas paredzēta datu pārnesei uz un no datoru datu glabāšanas ierīcēm, piemēram, cietajiem diskiem un lentes diskdziņiem. Tas ir sērijveida protokols no punkta līdz punktam, kas aizstāj paralēlo SCSI. SAS izmanto standarta SCSI komandu kopumu, tāpēc operētājsistēmas redz SAS ierīces kā SCSI ierīces. Protokolu izstrādā un uztur Starptautiskās informācijas tehnoloģiju standartu komitejas (INCITS) T10 tehniskā komiteja, un to popularizē SCSI tirdzniecības asociācija (SCSITA).
Kas ir SAS un kam to izmanto?
SAS ir tipiski paredzēts uzņēmumu līmeņa uzglabāšanas risinājumiem — serveriem, datu centriem un RAID masīviem. Tas nodrošina augstu pieejamību, uzticamību un mērogojamību, atbalstot vairākas paplašināšanas iespējas un redundances mehānismus (piem., dual‑port diski un multipath I/O).
Kā SAS darbojas?
- Punkts‑uz‑punktu savienojums: katra pieslēguma līnija ir tieša starp iniciatoru (parasti HBA — host bus adapter) un mērķi (disks). Tas atšķiras no paralēā SCSI, kur ierīces dalījās vienā kopējā busā.
- SCSI komandu kopa: uzglabāšanas operācijas tiek veiktas, izmantojot standarta SCSI komandas, tāpēc programmatūras līmenī nav nepieciešamas īpašas izmaiņas.
- Paplašinātāji (expanders): lai pieslēgtu lielu skaitu ierīču, izmanto SAS expanderus, kas ļauj no viena kontroliera sasniegt daudzas diskierīces.
- Dual‑port: daudzi SAS diski atbalsta divus portus, ļaujot izveidot redundantus ceļus datu piekļuvei (tā sauktais multipathing).
Ātrumi un paaudzes
SAS attīstījās vairākās paaudzēs:
- SAS‑1 — 3,0 Gbit/s (iespēja ieviest sērijveida SCSI priekšrocības salīdzinājumā ar paralēo SCSI).
- SAS‑2 — 6,0 Gbit/s (oficiāli ap 2009. gadu; šī paaudze ieviesa plašāku adopciju un augstāku veiktspēju).
- SAS‑3 — 12,0 Gbit/s (ap 2013. gadu), vēl straujāka datu caurlaidspēja.
- SAS‑4 — 22,5 Gbit/s (vēlīnas paaudzes, paredzēta augstākām prasībām datu centros).
Praktiskā veiktspēja atkarīga no disku tipa (HDD vs SSD), kontroliera arhitektūras un konfigurācijas (piem., RAID, multipath). SAS tehnoloģija nodrošina arī labāku kļūdu pārvaldību un atjaunošanu salīdzinājumā ar tradicionāliem paralēlajiem risinājumiem.
SATA savietojamība
SAS protokols ir lejupēji savietojams ar otrās paaudzes SATA diskiem. Tas nozīmē:
- SAS kontrolieri uzrauga SATA diskus: SATA diskus parasti var pieslēgt SAS kontrolieriem vai SAS backplane — tie strādās, izmantojot SATA protokolu. Tas ļauj datu centros izmantot lētākus SATA diskus mazāk kritiskām vajadzībām.
- SAS diski nav saderīgi ar SATA kontrolieriem: SAS ierīces izmanto SCSI komandu paplašinājumus un bieži arī dual‑port funkcionalitāti, ko SATA kontrolieri neatbalsta. Tātad SAS diskus nevar pieslēgt parastam SATA portam un sagaidīt pilnu funkcionalitāti.
- Savienotāji: daudzi 3,5" SAS disku savienotāji (piem., SFF‑8482) ir paredzēti tā, lai tajos varētu ievietot gan SAS, gan SATA diskus, taču nepieciešama atbilstoša pamatplates/backplane atbalsta un kabeļu sistēma.
Fiziskie savienojumi un paplašināšana
SAS izmanto dažādus SFF savienotājus un speciālus kabeļus, kā arī atbalsta expanderus, kas ļauj vienam kontrolierim pieslēgt desmitiem vai simtiem diskus. Daudzi serveru un uzglabāšanas skapju backplane risinājumi nodrošina kombinētu SAS/SATA atbalstu, tomēr jāpārliecinās par backplane un kontroliera saderību pirms uzstādīšanas.
Priekšrocības un trūkumi
- Priekšrocības: augsta veiktspēja un uzticamība, dual‑port un multipath atbalsts, laba mērogojamība (expanders), enterprise līmeņa funkcijas un spēja strādāt ar SCSI komandu kopu.
- Trūkumi: parasti augstākas izmaksas nekā SATA, sarežģītāka infrastruktūra (serveru backplane, kontrolieri) un nepieciešamība rūpīgai saderības pārbaudei.
Kur izmanto SAS?
SAS galvenokārt izmanto uzņēmumu vidē — serveros, datu centros, SAN/NAS risinājumos un profesionālos backup risinājumos. Tajā pašā laikā, mazāk kritiskos scenārijos sistēmu būvētāji bieži kombinē SATA diskus (lētāku uzglabāšanas jaudu) ar SAS infrastruktūru, lai optimizētu izmaksas un veiktspēju.
Ja plānojat modernizēt vai būvēt uzglabāšanas sistēmu, ņemiet vērā kontroliera tipu, backplane atbalstu, disku portu veidus un nepieciešamo redundanci (multipath, dual‑port), lai nodrošinātu vajadzīgo veiktspēju un pieejamību.



