Pleca locītava: anatomija, skrimšļi (labrum) un biežākās problēmas

Uzzini pleca locītavas anatomiju, labrumu, skrimšļu bojājumus un biežākās problēmas — cēloņi, simptomi un mūsdienīgas ārstēšanas iespējas uzturēšanai un rehabilitācijai.

Cilvēka plecu locītavu veido trīs kauli: atslēgas kauls, lāpstiņa un pleca kauls (augšdelma kauls), kā arī muskuļi, saites un cīpslas. Šie elementi kopā nodrošina plašu roku kustību spektru, taču prasa arī sarežģītu līdzsvaru starp mobilitāti un stabilitāti.

Pleca locītavas anatomija — īsi un saprotami

Pleca locītavu veido pleca kaulu savienojums, kur pleca kaula galva saskaras ar lāpstiņas glenoidālo bedri. Šo savienojumu papildina labrum (glezda), vairākas saites un locītavas kapsula, kā arī apkārt esošie muskuļi. Papildus galvenajai locītavai ir arī akromioklavikulārā (AC) locītava un stārnidzese–krūškurvja (scapulothoracic) kustība, kas kopā ļauj rokai veikt celšanu, stiepšanu, griešanu un citas kustības.

Skrimšļu veidi plecā: locītavu skrimslis un labrum

Locītavā ir divu veidu skrimšļi:

• Locītavu skrimslis (hialīnais skrimslis) — gluda, slīdoša virsma, kas pārklāj kaulu galus un samazina berzi kustību laikā. Ja šis skrimslis nolietojas (artrīts), locītava kļūst sāpīga, stīva un ierobežota kustībā.
• Labrum — fibroelastīgs, šķiedrains skrimslis, kas apņem glenoīdo bedri un palielina kaula dziļumu, tādējādi palīdzot stabilizēt pleca galvu. Labrum ir cietāks un šķiedraināks nekā locītavu skrimslis un atrodas tikai ap glenoīdo bedri.

Labrum funkcija un bojājumi

Labrum darbojas kā “atslēga” — tas padziļina bedri un kalpo bumbu un ligzdu stabilizācijai. Biežāk sastopamie labrum bojājumi:

• Bankart bojājums — labruma atslāņojums apakšējā priekšējā daļā, bieži pēc pleca izmežas (luxācijas).
• SLAP bojājums (superior labrum anterior to posterior) — bojājums labruma augšējā daļā, kas var iesaistīt arī bicepsa cīpslas piekļaušanos.

Bojājuma simptomi var būt sāpes, klikšķi, nestabilitāte vai sajūta, ka plecs “slīd” vai “atslābst”.

Galvenie pleca muskuļi un to loma

Rotatoru manšete (rotator cuff) ir četru mazu muskuļu un to cīpslu komplekss, kas stabilizē pleca galvu pret glenoīdo bedri un ļauj veikt rotācijas kustības:

• supraspinatus
• infraspinatus
• teres minor
• subscapularis

Vēl būtisks muskulis ir deltoīds, kas paceļ roku uz sāniem. Rotatoru manšetes bojājumi (tendinopātija vai plīsums) ir viena no visbiežākajām pleca sāpju cēloņiem.

Biežākās pleca problēmas

• Rotatoru manšetes tendinopātija un plīsumi — sāpes pie roku paceļšanas, naktīs pastiprinātas; var būt pakāpeniskas vai pēkšņas.
• Pleca impingements sindroms — cīpslu vai bursas “saspiests” starp akromionu un pleca kaulu, izsauc sāpes pie pacelšanas.
• Adhezīva kapsulīts (sastingošais plecs) — lēni attīstās stīvums un kustību ierobežojums; var ilgt mēnešus līdz gadiem.
• Dislokācijas (izmešanās) un subluksācijas — var bojāt saites un labrum, izraisa nestabilitāti.
• Artrīts — locītavas skrimšļa nolietojums ar stīvumu un sāpēm, īpaši vecākiem pacientiem.
• Bursīts — sinoviālās somiņas iekaisums, kas pastiprina sāpes pie kustības.

Diagnoze un izmeklējumi

Ārsts veiks klīnisku izmeklēšanu (kustību tests, spēka pārbaude, provokācijas testi). Papildu izmeklējumi var būt:

• röntgens — kaulu bojājumu un artrīta novērtēšanai;
• ultrasonogrāfija — cīpslu un bursa izmeklēšanai;
• MRI vai MRI ar kontrastu (arthrogram) — labruma, rotatoru manšetes un dziļāku struktūru novērtēšanai.

Ārstēšana — no konservatīvās līdz ķirurģiskai

Ārstēšana atkarīga no bojājuma veida un smaguma pakāpes:

• Konservatīvā terapija — fizioterapija ar vingrinājumiem kustīguma un spēka atjaunošanai, pretiekaisuma medikamenti, aukstuma/karstuma terapija, korsetes vai īslaicīga imobilizācija.
• Injekcijas — lokālas kortikosteroīdu injekcijas vai sāpju mazināšanai, retāk PRP (trombocītu bagātināts plazmas) terapija.
• Ķirurģiskā ārstēšana — artroskopiska vai atklāta operācija labruma atjaunošanai (Bankart vai SLAP reanotācija), rotatoru manšetes plīsuma sūšana, bicepsa tenodesis vai debridements. Lēmums par operāciju tiek pieņemts, ja konservatīvā ārstēšana nav efektīva vai ir liela struktūru bojājuma risks.

Kad vērsties pie ārsta

• ja sāpes ir stipras vai neatkāpjas ar pašaprūpi vairākas dienas;
• ja ir redzama deformācija pēc traumas vai plecs “izmetas”;
• ja ir pastāvīga kustību ierobežojums vai nespēja lietot roku ikdienā;
• ja ir drudzis un apsārtums locītavas apvidū (var būt infekcija).

Profilakse un rehabilitācija

Lai samazinātu pleca traumu risku un atbalstītu atveseļošanos:

• veiciet regulārus pleca spēka un stabilitātes vingrinājumus (īpaši rotatoru manšetei);
• vērsiet uzmanību ergonomikai darbavietā un sportā (ārkārtīgi atkārtoti vai pārmērīgi kustību jāizvairās vai jākoriģē tehnika);
• pakāpeniski palieliniet slodzi treniņos;
• ārstējiet akūtas traumas laicīgi, lai novērstu hroniskas problēmas.

Pleca locītava ir sarežģīta struktūru grupa, kurā mazs bojājums var radīt ilgstošas sekas, jo īpaši, ja netiek savlaicīgi novērsts. Ja rodas sāpes vai funkcionālas problēmas, vērtējiet tās pie ģimenes ārsta vai ortopēda, kurš var ieteikt piemērotāko izmeklēšanu un ārstēšanas ceļu.

Jautājumi un atbildes

J: Kādi ir trīs kauli, kas veido cilvēka plecu?

J: Kāda ir locītava, kurā pleca kauls savienojas ar lāpstiņu?

J: Kāda veida skrimšļi atrodas uz pleca locītavas kaulu galiem?

J: Kā artrīts ietekmē pleca locītavu?

J: Kāda veida skrimšļi atšķiras no locītavu skrimšļiem, kas atrodas tikai ap locītavu ligzdām?

J: Kāpēc pleciem jābūt gan kustīgiem, gan stabiliem?

J: Kāpēc plecu locītavām ir vairāk problēmu nekā citām locītavām, piemēram, gūžas?

Meklēt pēc burta