Silla — senā Korejas karaļvalsts un tās vēsture (57 p.m.ē.–935 g.)

Silla — senā Korejas karaļvalsts (57 p.m.ē.–935): dibināšana, budisms, Hanas reģions, 7. gs. iekarošanas, uzplaukums un krišana — aizraujošs ieskats trešo karaļvalstu laikmetā.

Silla bija viena no senās Korejas karaļvalstīm, kas pastāvēja no 57. g. p. m. ē. līdz 935. gadam. Tā ir slavena kā viena no visilgāk pastāvējušajām politiskajām vienībām Korejas vēsturē. Nosaukums Silla tradicionāli tiek saprasts kā norāde uz karaļa tikumiskajiem sasniegumiem, kas it kā "katru dienu atjaunojas un izplatās visā pasaulē". Sillas politiskā un kultūras attīstība, tās reliģiskā loma un militārās darbības būtiski ietekmēja Korejas pussalas tālāko vēsturi.

Silla tika dibināta 57. gadā p.m.ē., kad karalis Park Hjokgeose nostiprināja savu varu ap Gjondžu Korejas pussalas dienvidaustrumu daļā. Lai gan Silla parādījās agrāk nekā Gogurjeo un Bekje, kas tajā laikā līdzās pastāvēja kopā ar Silla, tās valsts iekārta sākotnēji bija mazāk centralizēta. Silla ilgāk attīstīja stingrāku centrālās varas struktūru un sabiedrisko kārtību, un tas norobežoja to no pārējām divām lielajām karaļvaldēm. Ap 6. gadsimtu Silla sāka ātrāk konsolidēties; īpaši nozīmīga bija budisma pieņemšana kā valsts ideoloģijas elements, kas palīdzēja stiprināt karalisko autoritāti.

Politiskā iekārta un sabiedrība

Sillas pārvaldībā īpašu lomu spēlēja tā dēvētā "kaulu" (bone‑rank) sistēma — ranga un amatu piešķiršanas kārtība, kas saistīja privilēģijas ar dzimtas izcelsmi. Šī sistēma, kopā ar centralizētu karaļu varu, noteica augstmaņu un muižnieku stāvokli un ierobežoja sociālo mobilitāti. Sillas armijā un elitē ievērojamu lomu spēlēja arī Hwarang — jaunu karavīru un aristokrātisku jauniešu apvienība, kas popularizēja kara un morāles ideālus un veicināja vienotību starp augstākajām šķirām.

Kultūra, reliģija un ekonomika

Budisms (apstiprināts un plaši izplatīts 6. gadsimtā) kļuva par svarīgu Sillas kultūras un mākslas veicēju; tempļu celtniecība, mākslas darbi un filozofiska doma viņā attīstījās strauji. Valstī tika izmantotas ķīniešu rakstības sistēmas (hanja) elementi administrācijā un literatūrā, taču saglabājās arī vietējās tradīcijas. Gyeongju (mūsdienu Gjondžu) bija politiskais un kultūras centrs: tur veidojās tempļi, kapenes, templu kompleksi un mākslas pieminekļi, no kuriem daļa ir saglabājušies līdz mūsdienām kā nozīmīgas arheoloģiskas vietas.

Ekonomiski Silla balstījās uz lauksaimniecību, ražošanu un tirdzniecību; jūras ceļi savienoja to ar Japānu un ķīniešu galvenajiem tirdzniecības centriem, kā arī veicināja tehnoloģiju un kultūras ideju apmaiņu. Metālapstrāde, keramikas ražošana un amatniecība bija labi attīstītas.

Sillas paplašināšanās un "apvienošana"

6. un 7. gadsimtā Silla nostiprināja savu varu un paplašināja ietekmes teritoriju. Sabiedrotībai ar Ķīnas Tang dinastiju bija izšķiroša nozīme Sillas militārajos panākumos — 660. gadā Silla kopā ar Tang iekaroja Bekje, un 668. gadā krita Gogurjeo. Šie soļi ļāva Sillai kontrolēt lielāko daļu Korejas pussalas centrālajā un dienvidu daļā, un šis periods dažkārt tiek dēvēts par Apvienotās (Unified) Sillas laikmetu. Pēc kaujām ar Tang spēkiem Silla arī spēja izstumt daļēju ārvalstu kontroles mehānismu, nostiprinot savu suverenitāti līdzākajos gados.

Rūpes par valsti un klusais sabrukums

Pēc ilgstošas stabilitātes un kultūras uzplaukuma Sillas politiskā un ekonomiskā vara sāka vājināties. Pēdējos gadsimtos karalis un augstmaņi dažviet ļāvās pārmērīgai izšķērdībai un iekšējām nesaskaņām, kas vājināja centrālo varu. Šī vājuma rezultātā 9.–10. gadsimtā sāka pieaugt reģionālas varas centri un vietējie bruņinieki, kas izraisīja sacelšanās un valsts atdalīšanos procesus.

Rezultātā radās tā sauktais Vēlāko triju karaļvalstu periods: Gyeon Hwon izveidoja jaunu valsti — vēlāk sauktu par Baekje, kas nomainīja seno Baekje, bet Gung Ye nodibināja Taebongu, kas pārņēma seno Goguryeo teritorijas. Silla nespēja efektīvi pretoties šo jauno spēku pieaugumam un, pakāpeniski zaudējot kontroli, beidzot 935. gadā padevās Gorjeo, kas apvienoja lielāko daļu Korejas pussalas zem jaunas dinastijas.

Mantojums

Sillas mantojums ir ievērojams: tā veicināja korejiešu valodas un rakstības attīstību, budisma rituālu un mākslas izplatību, kā arī uzstādīja politiskās tradīcijas, kas ietekmēja vēlākās Korejas valstis. Gyeongju (mūsdienu Gjondžu) ar saviem tempļiem, kapenēm un arhitektūras pieminekļiem ir viena no galvenajām vietām, kur meklēt liecības par Sillas laikmetu. Arhitektūra, māksla un reliģiskie centri, kas radās Sillas valdīšanas laikā, turpina būt svarīga Korejas kultūras vēsturē un piesaista gan pētniekus, gan tūristus.

Svarīgākie punkti:

• Silla pastāvēja no 57. g. p. m. ē. līdz 935. gadam un attīstīja centralizētu valsts iekārtu.
• Būdams nozīmīgs budisma centrs, Silla veicināja mākslu, arhitektūru un reliģisko kultūru attīstību.
• Ap 7. gadsimtu, sadarbojoties ar Tang dinastiju, Silla iekaroja Bekje (660) un Gogurjeo (668), izveidojot plašāku varu pār pussalu.
• 9.–10. gadsimtā iekšējie konflikti un jaunu varas centru rašanās izraisīja Sillas krišanu; 935. gadā tā tika iekļauta Gorjeo.

Jautājumi un atbildes

J: Kad Korejas vēsturē pastāvēja Silla?

J: Kas dibināja Silla 57. gadā pirms mūsu ēras?

J: Kā Silla nostiprināja savu karalisko varu 6. gadsimtā?

J: Kuru nozīmīgu jomu Korejas vēsturē Silla ieguva aptuveni 7. gadsimtā?

J: Kā Silla iekaroja Bekje un Gogurjeo?

J: Kāpēc Silla sabruka?

J: Kad Silla padevās Goryeo?

Meklēt pēc burta