Smogs (gaisa piesārņojums): cēloņi, veselības ietekme un risinājumi

Smogs — cēloņi, gaisa piesārņojuma ietekme uz veselību un praktiski risinājumi: politikas, tehnoloģijas un ikdienas padomi drošākai, tīrākai videi.

Smogs ir gaisa piesārņojuma veids; vārds "smogs" ir dūmu un miglas kombinācija. Klasiskais smogs rodas, sadegot lielam daudzumam akmeņogļu kādā teritorijā, un to izraisa dūmu un sēra dioksīda maisījums. Šāda veida smogs bija izplatīts industriālajās pilsētās, kur kurināšana ar ogļiem un rūpnieciskās emisijas radīja biezu, redzamu piesārņojuma slāni.

Smogu veidi un to rašanās mehānisms

Ir divi galvenie smogu tipi:

• Sērpestisks (klasiskais) smogs: saistīts ar ogļu dedzināšanu un lielu SO2 un daļiņu (PM) koncentrāciju. To raksturo dūmains, tumšs gaisa slānis.
• Fotoķīmiskais (fotohēmiskais) smogs: veidojas saulainā laikā, kad automašīnu izplūdes gāzes (NOx) un sveķvielas (VOCs) reaģē saules gaismā, veidojot ozonu (O3) un smalkas daļiņas. Šo veidu bieži novēro modernajās pilsētās, piemēram, Losandželosa.

Cēloņi

Smoga rašanās ir saistīta ar dažādiem cilvēka radītiem un dabīgiem faktoriem:

• Transportlīdzekļu izplūdes gāzes (NOx, CO, PM)
• Rūpnieciskās emisijas (ogļu dedzināšana, ražotnes)
• Kuras, siltumapgāde un sadzīves sadedzināšana (biomasas dedzināšana)
• Laikapstākļi — temperatūras inversija, vāja vēja plūsma un gaisa masas stagnācija var koncentrēt piesārņotājus pie zemes.
• Lauksaimniecības un atkritumu dedzināšana, putekļu emisijas no būvniecības

Pasaules piemēri

Londona ir vieta, kur smogs kļuva plaši pamanāms — slavens ir 1952. gada "Lielais smogs", kas izraisīja tūkstošiem saslimšanas gadījumu un daudzas nāves, un pēc kura ieviesa stingrākas gaisa kvalitātes vadlīnijas. Mūsdienās ogļu dedzināšana tajā ir samazināta un sabiedriskais transports ir pārgājis uz tīrākiem kurināmajiem.

Tādās pilsētās kā Losandželosa smogu galvenokārt rada automašīnu izplūdes gāzes un intensīva saules ietekme, kas veicina fotoķīmisko smogu.

Tiek uzskatīts, ka Deli ir viena no visvairāk piesārņotajām pilsētām pasaulē. Smoga avoti tur ietver transportu, rūpniecību, kurināšanu mājsaimniecībās un sezonālu lauksaimniecības dedzināšanu. Smogs izraisa plaušu slimības un palielina mirstību — saskaņā ar aplēsēm gaisa piesārņojums katru gadu izraisa aptuveni 10 500 cilvēku nāvi Deli.

Pekina (Pekina) ir vēl viena pilsēta, kur gaisa piesārņojums ir nopietns. Galvenie piesārņojuma iemesli ir automašīnu emisijas un ogļu dedzināšana. Gaisa kustības īpatnību dēļ piesārņojums tiek saņemts arī no dažiem kaimiņu reģioniem, tādēļ problēma bieži ir transnacionāla un prasa plašāku sadarbību.

Veselības ietekme

Smogs ietekmē veselību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Galvenie veselības riski:

• Īstermiņa simptomi: acu kairinājums, klepus, aizsmakums, elpas trūkums, astmas lēkmes.
• Ilgtermiņa sekas: hroniskas plaušu slimības (piem., hroniska obstruktīva plaušu slimība — HOPS), sirds asinsvadu saslimšanas, palielināts insults un priekšlaicīga nāve. Ir arī pierādījumi par negatīvu ietekmi uz bērnu attīstību un grūtniecības rezultātiem.
• Smalkās daļiņas (PM2.5) var iekļūt dziļi plaušās un asinīs, izraisot sistēmisku iekaisumu.
• Riska grupas: mazi bērni, vecāka gadagājuma cilvēki, elpošanas vai sirds slimības pacienti un grūtnieces.

Kā samazināt risku individuāli

• Sekojiet gaisa kvalitātes indeksam (AQI) un ierobežojiet laiku ārā, kad indekss ir slikts.
• Nodarbojieties ar fiziskajām aktivitātēm iekštelpās vai izvēlieties laiku ar zemāku piesārņojumu.
• Lietojiet kvalitatīvas maskas (N95/FFP2), ja jāuzturas ārā augsta piesārņojuma laikā.
• Izmantojiet gaisa attīrītājus iekštelpās un samaziniet iekšējo piesārņotāju avotus (piem., aizliegums dedzināt atkritumus mājās).
• Samaziniet privātā auto lietošanu — pārvietojieties ar sabiedrisko transportu, velosipēdu vai kopbraukšanu.

Kopienas un politiskie risinājumi

Ilgtermiņa risinājumi prasa politisku gribu un tehnoloģiskas pārmaiņas:

• Stingrāka transporta emisiju regulēšana un pāreja uz elektriskajiem vai zemu emisiju transportlīdzekļiem.
• Rūpniecisko iekārtu uzlabošana — filtrēšanas tehnoloģijas, piesārņojuma monitorings un soda sankcijas par pārsniegumiem.
• Pāreja uz atjaunojamajiem energoresursiem un efektīvāka enerģijas lietošana mājsaimniecībās.
• Urbanistiskie risinājumi — zaļo zonu izveide, labāka satiksmes plānošana un mazāka atkarība no individuālā transporta.
• Starpreģionāla un starptautiska sadarbība, lai risinātu transnacionālu piesārņojumu.

Ko var darīt valdības un uzņēmumi

• Ieviešot un ievērojot starptautiskos un nacionālos gaisa kvalitātes standartus.
• Finansiāli atbalstot tīras enerģijas projektus un sabiedriskā transporta modernizāciju.
• Veicinot tehnoloģiju pārnesi uz mazāk piesārņojošām ražošanas metodēm.
• Izglītojot sabiedrību par gaisa kvalitātes nozīmi un par to, kā rīkoties augsta piesārņojuma brīžos.

Kopsavilkums

Smogs ir nopietna veselības un vides problēma, kuru izraisa dažādi piesārņotāji un meteoroloģiskie apstākļi. Lai samazinātu smoga izplatību un ietekmi, nepieciešama gan individuāla rīcība (mazināt auto lietošanu, sekot AQI, lietot maskas), gan plašas politiskas un tehniskas reformas (tīrāka enerģija, stingrākas emisiju normas, rūpnieciskie filtri). Vietu pieredze rāda, ka uzlabojumi ir iespējami, ja tiek īstenotas mērķtiecīgas politikas un sabiedrības izpratne.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir dūmi un migla?

J: Kas ir klasiskais smogs?

J: Kur smogs radās vispirms?

Jautājums: Kāpēc Londonā ogļu dedzināšana ir aizliegta?

J: Kas izraisa smogu tādās pilsētās kā Losandželosa?

J: Kāpēc Deli tiek uzskatīta par visvairāk piesārņoto pilsētu uz Zemes?

J: Kāds ir aplēstais ar gaisa piesārņojumu saistīto nāves gadījumu skaits Deli katru gadu?

Meklēt pēc burta