Spektrometrs
Spektrometrs ir optiskais instruments, ko izmanto, lai mērītu gaismas īpašības noteiktā elektromagnētiskā spektra daļā.
Neatkarīgais mainīgais lielums parasti ir gaismas viļņa garums. Izmērītais mainīgais lielums visbiežāk ir gaismas intensitāte, bet var būt arī, piemēram, polarizācijas stāvoklis. Spektrometru izmanto spektroskopijā, lai radītu spektrālās līnijas un izmērītu to viļņu garumu un intensitāti. Spektrometrs ir termins, ko lieto attiecībā uz instrumentiem, kas darbojas ļoti plašā viļņu garumu diapazonā, sākot no gamma un rentgena stariem līdz pat tālajiem infrasarkanajiem stariem.
Kopumā jebkurš konkrēts instruments darbosies tikai nelielā daļā no šī kopējā diapazona, jo dažādu spektra daļu mērīšanai tiek izmantotas dažādas metodes. Zem optiskajām frekvencēm (tas ir, mikroviļņu, radio un audio frekvencēs) spektra analizators ir cieši saistīta elektroniska ierīce.
Dažādu uz difrakciju balstītu spektrometru salīdzinājums: Atstarošanas optika, refrakcijas optika, šķiedru optika.
Spektroskopi
Spektrometrus izmanto spektroskopiskajā analīzē, lai identificētu materiālus. Spektroskopus bieži izmanto astronomijā un dažās ķīmijas nozarēs. Agrīnie spektroskopi bija vienkārši prizma ar gaismas viļņu garumu atzīmēšanas zīmēm. Mūsdienu spektroskopos, piemēram, monohromatoros, parasti izmanto difrakcijas režģi, kustīgu spraugu un kādu fotodetektoru, kas visi ir automatizēti un kontrolēti ar datoru. Spektroskopu izgudroja Gustavs Roberts Georgs Kirhofs un Roberts Vilhelms Bunzens.
Atsauces darbi
- Kā strādāt ar spektroskopu : praktisku manipulāciju rokasgrāmata ar visu veidu spektroskopiem
1882; Browning, John (1835-1925) NOT_IN_COPYRIGHT - Lejupielādēt pilnu tekstu tiešsaistē
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir spektrometrs?
A: Spektrometrs ir optisks instruments, ko izmanto gaismas īpašību mērīšanai noteiktā elektromagnētiskā spektra daļā.
J: Kas spektrometrā ir neatkarīgais mainīgais?
A: Neatkarīgais mainīgais lielums spektrometrā parasti ir gaismas viļņa garums.
J: Kādu mainīgo lielumu mēra ar spektrometru?
A: Visbiežāk mēra gaismas intensitāti, bet var arī polarizācijas stāvokli.
J: Kāds ir spektrometra mērķis?
A: Spektrometru izmanto spektroskopijā, lai radītu spektrālās līnijas un mērītu to viļņu garumu un intensitāti.
J: Kādā viļņu garumu diapazonā var darboties spektrometrs?
A: Ar terminu spektrometrs apzīmē instrumentus, kas darbojas ļoti plašā viļņu garumu diapazonā, sākot no gamma un rentgena stariem līdz pat tālajiem infrasarkanajiem stariem.
J: Kāpēc kāds konkrēts instruments darbojas tikai nelielā daļā no kopējā viļņu garuma diapazona?
A: Jebkurš konkrēts instruments darbosies tikai nelielā kopējā diapazona daļā, jo dažādās spektra daļās tiek izmantotas dažādas mērīšanas metodes.
J: Kāda elektroniskā ierīce ir cieši saistīta ar spektrometru?
A: Zem optisko frekvenču līmeņa (tas ir, mikroviļņu, radio un skaņas frekvenču līmenī) spektrometrs ir cieši saistīta elektroniska ierīce.
