Špicbergena — Svalbāras lielākā sala: ģeogrāfija, apdzīvotība un fakti
Špicbergena (latviski bieži lieto arī nosaukumu Spitsbergen) ir lielākā Svalbāras arhipelāga sala. Tā ieguva mūsdienu nosaukumu 1965. gadā (pirms tam mēdza lietot nosaukumu Rietumu Špicbergena); trešajai lielākajai grupas salai Edgeøya tika paredzēts nosaukums Austrumšpicbergena. Sala aptver lielu daļu Svalbardas kopējās zemes platības — tās platība ir aptuveni 39 000 km², un tās garums un platums ir aptuveni 380 km × 220 km. Apmēram 60–65% salas virsmas klāj ledāji.
Ģeogrāfija un reljefs
Špicbergenas reljefs ir kalnains ar stāvām kalnu grēdām, plašām ielejām un daudziem fjordiem (piem., Isfjorden, Adventfjorden, Van Mijenfjorden). Augstākais punkts ir Newtontoppen — apmēram 1 713 m virs jūras līmeņa. Sala atrodas Arktikā un tai ir daudz ledāju, morēnu laukumu un piekrastes klintis, kas veido unikālu arktisko ainavu.
Klimats un gadalaiki
Špicbergenas klimats ir auksts arktisks, bet ar jūras ietekmi — Ziemeļu Atlantijas siltā Golfa straume mēreni ietekmē rietumu piekrasti, padarot to salīdzinoši maigāku nekā citviet Arktikā. Ir raksturīgas ilgstošas ziemas, polārais nakts periods (aptuveni no novembra līdz februārim) un polārais diennakts (vasaras vidū). Temperatūras ziemā var nokrist zem -20 °C, bet piekrastē tās bieži ir siltākas.
Iedzīvotāji un apdzīvotība
Mūsdienās Špicbergena ir vienīgā Svalbarda sala ar pastāvīgu civiliedzīvotāju apmetni. Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo Longijērbjēnā, kas ir administratīvais un ekonomiskais centrs. Kopējais Svalbardas iedzīvotāju skaits ir tikai daži tūkstoši, un liela daļa no tiem dzīvo tieši uz Špicbergenas.
Galvenās apdzīvotās vietas uz Špicbergenas
- Barentsburg — krievu / ukraiņu ogļraču apmetne ar dažu simtu iedzīvotāju (apmēram 400–500). Barentsburg ir otrā lielākā pastāvīgā apdzīvotā vieta uz salas un saglabā industriālu / kultūras raksturu.
- Longijērbjēna — galvenā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs, aptuveni 2 400–2 600 iedzīvotāju. Šeit atrodas Svalbardas universitātes centrs, Svalbardas muzejs, lidosta (Svalbard Lufthavn, Longyear) un lielākā daļa pakalpojumu, kas apkalpo arhipelāgu.
- Ny-Ålesund — zinātniskā stacija un pētījumu centrs, ziemā ap 30–40 pastāvīgu iedzīvotāju, vasarā pētnieku skaits var pieaugt līdz 100–150. Ny-Ålesund ir viens no pasaules ziemeļākajiem pastāvīgajiem pētniecības centriem.
- Sveagruva (Svea) — agrāk nozīmīga ogļu raktuvju pilsēta; kopš 2016.–2017. gada ogļraktuves tika būtiski samazinātas vai slēgtas, un vieta vairs nav nozīmīgs pastāvīgas apdzīvotības centrs. Lielākā daļa darbaspēka tagad brauc no Longijērbjønas vai vieta tiek apkalpota sezonāli.
Ir vairāki pamesti un daļēji pamesti ciemati (skat. zemāk).
Pamestās un bijušās apmetnes
- Pyramiden — bijusī Padomju Savienības ogļraktuvju pilsēta, tagad praktiski pamesta un saglabāta kā tūrisma un vēsturiska vieta, ar dažiem sezonāliem apkalpojošajiem darbiniekiem.
- Grumant — vēl viena bijusi padomju ogļu apmetne, tagad pamesta.
- Vairākas nelielas raktuves un dzīvojamās vietas, kuras tika izmantotas 20. gadsimta vidū, tagad ir atstātas vai tiek uzturētas tikai tehniskām vajadzībām.
Vēsture un tiesiska situācija
Špicbergena tika atklāta 16. gadsimtā (vairākas avotu versijas, tostarp Nīderlandes jūrasbraucēju atklājumi). Nosaukums „Spitsbergen” nīderlandiešu valodā nozīmē „ass kalni”, norādot uz salas punktainajiem kalniem. Pēc Pirmā pasaules kara 1920. gadā tika pieņemts Svalbardas līgums, kas nosaka Norvēģijas suverenitāti pār arhipelāgu, bet arī piešķir pilsoņiem no līguma dalībvalstīm ekonomiskas tiesības (piem., ogļraču darbības) ar noteikumiem. Norvēģija administrē Svalbardu caur Svalbardas gubernatora institūciju (Sysselmesteren).
Ekonomika, pētījumi un tūrisms
Vēsturiski ekonomika balstījās uz ogļraktuvēm. Mūsdienās nozīmīgas ir arī pētniecība un tūrisms. Longijērbēnā un Ny-Ålesundā atrodas vairāku valstu pētījumu bāzes, kas koncentrējas klimatoloģijai, ledāju izpētei, bioloģijai un atmosfēras zinātnēm. Tūrisms piesaista kruīzus, leduslūzēju ekskursijas, ledāju pārgājienus, snovborda un sniega motociklu aktivitātes, kā arī iespēju vērot polārdabā dzīvojošos dzīvniekus.
Daba un dzīvnieki
Špicbergena ir mājvieta daudzām Arktikas sugām: leduslāči, Arktikas brieži (reindžeri), polārlapsas, roņi, jūras putni (piem., alkas un kormorāni). Dzīvības saglabāšanai tiek piemēroti stingri aizsardzības pasākumi; lielas platības ir iekļautas nacionālajos parkos un dabas rezervātos.
Drošība un pārvietošanās
Ceļošana ārpus apdzīvotām vietām prasa atbilstošu sagatavotību: zināšanas par polārajiem apstākļiem, aprīkojumu un drošības procedūrām pret leduslāčiem. Ieteicams doties ar pieredzējušu gidu vai iemācīties drošības noteikumus; ieroču lietošana un nēsāšana ārpus apdzīvotām vietām ir reglamentēta un jāveic ar atbilstošiem atļauju nosacījumiem.
Interesanti fakti
- Špicbergena ir viena no pasaules vietām, kur var piedzīvot gan polāro nakti, gan polāro diennakti.
- Pirms 20. gadsimta ogļu ieguves sala bija izmantota parišķiem mērķiem, piemēram, vaļu medībām un pētījumiem.
- Arktiskās vides aizsardzība šeit ir ļoti svarīga — aptuveni lielu daļu teritorijas aizsargā nacionālie parki un rezervāti.
Špicbergena ir unikāla vieta, kuras kombinācija — dabas skaistums, zinātniskā nozīme un senā rūpnieciskā vēsture — padara to par pievilcīgu gan pētniekiem, gan ceļotājiem. Tomēr apmeklējumiem jāpieiet ar cieņu pret vietējo vidi un skaidru izpratni par drošības prasībām.
