Svētā Edvarda kronis ir galvenā Lielbritānijas kronēšanas regālija, kas tradicionāli tiek izmantota brīdī, kad monarham uzliek kronu pēc svētās eļļošanas. Nosaukums attiecas uz Svētā Edvarda Vēstnieku (Edward the Confessor) kroni — viduslaiku relikviju, kas tomēr netika saglabāta līdz mūsdienām.
Vēsture
Oriģinālais medievālais Svētā Edvarda kronis tika izmantots vairākās seno laiku kronēšanās ceremonijās, bet 1649. gadā, pēc karalim Čārlzam I izpildītās soda, Parlamenta varas gados tas tika samelts. Pašreizējais kronis lielā mērā ir aizvietotājs, ko 1661. gada 23. aprīlī pasūtīja karaļa Čārlza II kronēšanai pie kroņa juveliera Roberta Vinera. Lai gan kronis datēts ar 1661. gadu, iespējams, ka tā karkass vai daļas satur elementus, kas cēlušies no iepriekšējā kroņa.
Pēc Vilhelma III kronēšanas 1689. gadā Svētā Edvarda kroņa loma ceremonijā īslaicīgi mazinājās — faktiskajai kroņošanai tika lietots impērijas valsts kroni, un Svētā Edvarda kroni bieži vien nesa procesijās vai novietoja uz altāra, nevis lietoja tieši galvas apsedzē. Tikai 1911. gadā, Džordža V kronēšanas reizē, kronis atkal ieņēma savu tradicionālo vietu kā galvenā regālija, kas uzliekama monarham.
Izgatavošana un materiāli
Pašreizējais Svētā Edvarda kronis ir izgatavots galvenokārt no zelta un sver 71 unci un 14 dwt — aptuveni 2,23 kg. Karkass bija apzeltīts un sākotnēji apdarināts ar īstiem dārgakmeņiem, taču vēlāk daudzi akmeņi tika nomainīti pret imitācijām, lai samazinātu risku un izdevumus ekspozīcijās. 1911. gadā kroņa dekorācijās tika iekļauti 444 pusdārgakmeņiā (kopskaitā), un kronī izmantoti dažādi materiāli un akmeņi, tostarp zelts, sudrabs, platīns, emalja, turmalīni, topazi, rubīni, ametisti, safīri, granāti, peridots, cirkoni, spineļi, akvamarīni, kā arī samts un ermīns.
Loma kronēšanas ceremonijā
Kronēšanas laikā Kronēšanas rituālā galveno lomu spēlē garīgā svinība, kuras centrā ir monarha eļļošana un kroņa uzlikšana. Parasti Kenterberijas arhibīskaps paņem kroni no altāra un ar cieņu uzliek to monarham uz galvas. Tradicionāli pēc kroņa uzlikšanas skan lūgums "Dievs, sargā karali/karalieni", izskan trompetes signāli, un Londonas tornī tiek raidīts karaliskais salūts. Pēc kroņošanas monarhs tiek intronizēts un saņem reliģiskās un sekulārās cieņas apliecinājumus no prinčiem, princesēm, peeriem un peeresēm, kas piedalās ceremonijā.
Kur glabājas un kad izmanto
Ārpus kronēšanas momenta Svētā Edvarda kronis parasti netiek plaši lietots tās smaguma un simboliskās nozīmes dēļ; tas tiek glabāts valsts regālijās un izstādīts drošā vietā — parasti Juvelīru telpās Londonas Tornī un citās valsts kolekcijās, kad tas nav nepieciešams ceremonijā. Kroņa masīvais svars ir viens no iemesliem, kāpēc to uzliek tikai uz īsu brīdi ceremonijas laikā.
Nozīme un simbolika
Svētā Edvarda kronis simbolizē monarha dievišķo atzīšanu un tradīciju nepārtrauktību, kas saista mūsdienu britu monarhiju ar tās vēsturiskajām saknēm. Pat ja kroņa ārējais izskats ir mainījies un daļa dekorāciju ir aizvietota, tā rituālā funkcija — būt par centrālo elementu kroņošanas svinībās — saglabājas nemainīga.
