Svētā Edvarda kronis
Svētā Edvarda kronis ir daļa no kronēšanas regālijām. Kronis tika pasūtīts Kārļa II kronēšanai 1661. gada 23. aprīlī pie kroņa juveliera Roberta Vinera. Pēc Vilhelma III kronēšanas 1689. gadā tā nozīme mazinājās. To bieži nesa procesijā un uzlika uz altāra, nevis uz monarha galvas. Faktiskajai kronēšanai izmantoja impērijas valsts kroni. Tikai pēc Džordža V kronēšanas 1911. gadā kronis atkal ieņēma savu tradicionālo vietu.
Pašreizējā Svētā Edvarda kronī ir liela daļa no kronīša, kas tika izgatavots 1661. gadā karaļa Čārlza II kronēšanai. Kronis ir izgatavots no zelta. Tas sver 71 unci un 14 dwt. To kronēšanai apdarināja ar algotiem akmeņiem un pēc tam eksponēšanas nolūkos atdarināja ar imitācijām. gadā tai tika iestrādāti 444 pusdārgakmeņi. 1911. gadā tā tika papildināta ar 444 pusdārgakmeņiem. Kroņa karkass datēts ar 1661. gadu, bet iespējams, ka tas (vai tā daļas) ir izgatavots no pirms restaurācijas perioda kroņa. Izmantotie materiāli ir zelts, sudrabs, platīns, emalja, turmalīni, topazi, rubīni, ametisti, safīri, granāti, peridots, cirkoni, spineļi, akvamarīni, samts un ermīns.
Kronēšanas laikā Kenterberijas arhibīskaps paņem kroni no altāra un ar cieņu uzliek to monarham uz galvas. Tad atskan "Dievs, sargā karali/ karalieni". Prinči un princeses, peeri un peereses uzliek vainagus un cepures. Izskan trompetes, un Londonas tornī tiek raidīts karaliskais salūts. Pēc kronēšanas monarhs tiek intronizēts un saņem garīdzniecības, princešu un peeru cieņu.
Svētā Edvarda kroņa kopija.
Svētā Edvarda kroņa divdimensiju attēlojums, kas izmantots karaļa simbolos.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Svētā Edvarda kronis?
A: Svētā Edvarda kronis ir daļa no kronēšanas regālijām, ko 1661. gada 23. aprīlī Čārlza II kronēšanai pasūtīja kroņkaldniekam Robertam Vineram.
J: Kad tās nozīme mazinājās?
A: Tās nozīme samazinājās pēc Vilhelma III kronēšanas 1689. gadā.
J: Ko izmantoja faktiskajai kronēšanai?
A: Faktiskajai kronēšanai izmantoja impērijas valsts kroni.
J: Kad tas atkal ieņēma savu tradicionālo vietu?
A: Tā ieņēma savu tradicionālo vietu pēc Džordža V kronēšanas 1911. gadā.
J: No kādiem materiāliem izgatavo Svētā Edvarda kroni?
A: Svētā Edvarda kroņa izgatavošanā izmanto zeltu, sudrabu, platīnu, emalju, turmalīnus, topāzus, rubīnus, ametistus, safīrus, granātus, peridotu, cirkonus, spineļus, akvamarīnus, samtu un ermīnu.
J: Kas kronē monarha galvu kronēšanas laikā?
A: Kronēšanas ceremonijas laikā Kenterberijas arhibīskaps paņem kroni no altāra un ar cieņu uzliek to monarham uz galvas.
J: Kas notiek pēc monarha kronēšanas?
A: Pēc kronēšanas ar Svētā Edvarda kroni kronēšanas ceremonijas laikā izskan "God save the King/Queen", un tad prinči un princeses, kā arī peeri un peereses uzvelk kronas un cepures, bet Londonas Tauerī skan trompetes un tiek raidīts karaliskais salūts. Pēc tam monarhs tiek intronizēts un saņem garīdznieku, princešu un vienaudžu cieņu.
