Annas Frankas dienasgrāmata: slepeni pieraksti 1942–1944

Annas Frankas dienasgrāmata 1942–1944 — spēcīgi, patiesi slepenie pieraksti par slepeno dzīvi okupētajā Nīderlandē; būtisks holokausta memoārs un cilvēka gara stāsts.

Jaunas meitenes dienasgrāmata ir Annas Frankas holandiešu valodā rakstīta dienasgrāmata, ko viņa sāka pildīt 1942. gada 12. jūnijā, slepus rakstot iedomātajam draugam „Kīti”. Dienasgrāmatā Annē atklāj savu iekšējo pasauli, ikdienas bažas un cerības, kamēr viņa kopā ar ģimeni divus gadus slēpās nacistu okupācijas laikā Amsterdamā, slēptuvē, ko viņa dēvēja par „Achterhuis” (Papildmāja). Ģimene tika arestēta 1944. gada 4. augustā; Anne un viņas jaunākā māsa Margot nomira no tīfa Bergenas-Belzenes koncentrācijas nometnē 1945. gada pavasarī. Pēc kara dienasgrāmatu izglāba un nodeva Annas tēvam OttoFranks, kurš bija vienīgais ģimenes loceklis, kas izdzīvoja. Dienasgrāmata kopš tā laika ir publicēta vairāk nekā 60 valodās un tiek uzskatīta par kara un holokausta literatūras klasiku. Par grāmatas saglabāšanu un izdošanu vēstures gaitā minamas vairākas personas; arī pavārgrāmatu izdevēja Džūdita Džounsa tiek pieminēta saistībā ar angļu valodas izdevuma radīšanu.

Satura un izdošanas vēsture

Pirmā publicēšana notika Nīderlandē 1947. gadā ar nosaukumu Het Achterhuis. Dagboekbrieven 12 juni 1942 - 1 augustus 1944, ko izdeva Contact Publishing Amsterdamā. Dienasgrāmatas teksta rediģēšanā pēc kara lielu lomu spēlēja cilvēki, kas palīdzēja Annai un viņas ģimenei slēptuvē, kā arī Otto, kurš rūpējās par atstāto pierakstu saglabāšanu un sagatavošanu publicēšanai. 1952. gadā parādījās plaši izplatītā angļu valodas versija Anne Frank: The Diary of a Young Girl, kas ļāva grāmatai sasniegt globālu auditoriju.

Nozīme, ietekme un adaptācijas

Dienasgrāmata kļuva par literāru fenomenu: 1950. gados pēc tās motīviem veidoja teātra lugu un vēlāk arī filmu. Luga The Diary of Anne Frank pirmizrādi piedzīvoja Ņujorkā 1955. gadā, un 1956. gadā par šo darbu tika piešķirta Pulicera balva dramaturģijā. Filmas adaptācija iznāca vēlāk un paplašināja stāsta ietekmi plašākā publiskajā telpā. Grāmata tiek iekļauta daudzos 20. gadsimta labāko un ietekmīgāko darbu sarakstos un ir plaši izmantota izglītībā, lai runātu par holokaustu, cilvēktiesībām un ētiskajām izvēlēm grūtos apstākļos.

Tēmas un literārais raksturs

Annas dienasgrāmata nav tikai liecība par vajāšanām un slēptuvi; tajā iekļauti dziļi personiski novērojumi par identitāti, attiecībām ģimenē, savstarpējo sadarbību un konfliktiem, vientulību un cerību. Grāmatā apskatītās tēmas ietver:

• sadali un savtīgumu kara apstākļos;
• cilvēka iekšējās un ārējās atšķirības, jauniešu meklējumus identitātei;
• pieaugšanu un morāles izvēles krīzes brīžos;
• ticību cilvēcībai un cerība pat visgrūtākajos apstākļos.

Strīdi, autentiskums un saglabāšana

Lai gan darbs ir plaši atzīts, publicēšana un satura rediģēšana izraisīja diskusijas — par rediģētajām versijām, par to, kas tika publiskots un kas atstāts ārpusē, kā arī par autentiskuma apšaubīšanu. Tomēr neatkarīgas ekspertīzes un dokumenti kopumā apstiprina dienasgrāmatas autentiskumu kā Annas Frankas pierakstus. Daudzas personas, kas palīdzēja un saglabāja šo materiālu, tiek pieminētas ar pateicību — tie ir cilvēki, kas risināja praktiskus un morālus jautājumus pēc kara, lai nodrošinātu, ka Annas stāsts netiktu aizmirsts.

Mūsdienu nozīme

Šodien Annas Frankas dienasgrāmata kalpo gan kā literārs darbs, gan kā izglītības resurss par holokaustu, ētiku un toleranci. Tā aicina lasītājus domāt par cilvēka cieņu, brīvību un par atbildību pret citādi domājošiem. Daudzas izdevuma versijas ietver papildinājumus — vēsturisku dokumentāciju, komentārus un fotogrāfijas, kas palīdz lasītājam labāk izprast laika kontekstu un notikumu sekas.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir "Jaunas meitenes dienasgrāmata"?

J: Kas atrada šo dienasgrāmatu pēc kara?

J: Cik valodās tā ir publicēta?

J: Kad tā tika publicēta pirmo reizi?

J: Kas to tulkoja angļu valodā?

J: Kādus apbalvojumus tā ieguva?

J:Kādas tēmas tiek aplūkotas šajā grāmatā?

Meklēt pēc burta