Bišu ēdāji (Meropidae) — putnu dzimta: apraksts, sugas un uzvedība

Uzzini visu par bišu ēdājiem (Meropidae): sugas, krāsaino izskatu, lomu ekosistēmā, barošanās paradumus un ligzdošanas uzvedību.

Biškopji ir Meropidae dzimtas sauszemes putnu grupa.

Izskats

Tos raksturo slaids, aerodinamisks ķermenis ar bagātīgu, bieži ļoti košu apspalvojumu. Tiem ir garš, uz leju noliecats purniņas (knābis), smaili spārni un bieži pagarinātas centrālās asteņas spalvas, kas dod šķēpu līdzīgu formu un ļauj veikli manevrēt gaisā. Dažām sugām apspalvojums ir īpaši košs ar zaļām, zilām, dzeltenām un sarkanīgām toņu kombinācijām; tas palīdz atpazīt sugas un partnerus.

Izplatība un biotopi

Biškopji apdzīvo Veco pasauli un Austrāliju: Āfriku, Āziju, Eiropu, Austrāliju un Jaungvineju. Visbiežāk tie sastopami atklātās ainavās — stepēs, mēreni kokaudzēs, savannās, upju ielejās un mežu malās. Ligzdošanai būtiskas ir smilšainas vai mālainas nogāzes un upju krastu daļas, kurās tie izrok horizontālas alas.

Barošanās

Kā norāda nosaukums, bišēdāji galvenokārt barojas ar lidojošiem kukainiem. Tie ķer laupījumu gaisā, bieži sēžot uz redzamā perēkļa un izlekdami pēc pārlidojošā kukaiņa. Galvenā barība ir medus bites un citi Hymenoptera (skudras, bites un lapsenes) — šīs grupas var veidot no aptuveni 20 % līdz 96 % no uztura atkarībā no sugas un reģiona. Turklāt tie uzturas uz mušām, vaboles kā arī citiem lielākiem lidojošiem kukaiņiem.

Pirms kukaiņa apēšanas putns bieži noņem dzēlienu, vairākkārt triecot un berzējot laupījumu pie cieta perča (piemēram, zariņa). Šāda berzēšana parasti izspiež lielāko daļu indes, tāpēc kukainis kļūst drošāks putnam. Dažas sugas ir īpaši prasmīgas medībās — spēj izpildīt ātras pagriezienu manevrus, lai noķertu neliela izmēra laupījumu.

Ligzdošana, reprodukcija un sociālā uzvedība

Biškopji ligzdo kolonijās. Tie izrok kāpostveida alas (tuneles) smilšainās krasta malās vai erodētu upju kraujās; bieži vairākas ligzdošanas ailes atrodas viena pie otras. Šīs kolonijas var būt nelielas vai sastāvēt no daudziem desmitiem pāru. Lielākā daļa sugu ir monogāmas — pāris veido partnerattiecības sezonas vai ilgākā laika garumā — un abi vecāki piedalās mazuļu aprūpē.

Dažām sugām novērota kopgaitas (cooperative breeding) uzvedība: pieaugušie, kas nav tiešie vecāki, palīdz barot un aizsargāt mazuļus. Tas ir salīdzinoši neparasts starp putniem un norāda uz sarežģītām sociālajām attiecībām koloniālās populācijās. Oliņu skaits vienā ligzdā parasti svārstās no dažām līdz desmit olām; inkubācijas un izdošanās periods atšķiras pēc sugas, taču bieži vien mazuļi izšķiļas pēc dažām nedēļām un tiek aprūpēti abiem vecākiem līdz pat spārnošanai.

Uzvedība un migrācija

Biškopji ir dienas plēsīgi putni ar elegantu un tiešu lidojumu. Tie bieži veido nelielas līdz lielas grupas pie barības avotiem un ir skaļi ar melodiskiem un bieži atkārtotiem saucieniem. Daudzas Eiropas un Āzijas sugas ir migrējošas — tās ziemo Āfrikā vai citos siltākos reģionos un vasarā atgriežas ligzdotājreģionos, kamēr citas sugas reģionos ar pastāvīgu barību ir dzīvas.

Apdraudējumi un aizsardzība

Lai gan daudzas biškopju sugas nav tieši apdraudētas un tiek uzskatītas par mazāk apdraudētām, dažas populācijas cieš no barības zuduma, pesticīdu izmantošanas un ligzdošanas vietu iznīcināšanas (piemēram, upju krastu apbēršana vai erozijas samazināšana). Sadarbība ar vietējiem biteniekiem un dabas aizsardzības pasākumi, kas aizsargā ligzdošanas vietas, ir svarīgi šo putnu saglabāšanai.

Galvenās taksonomiskās grupas

• Nyctyornis — ģints galvenokārt Āzijā; to putni parasti ir lielāki un ar mazliet atšķirīgu knābja formu.
• Meropogon — mazāka ģints ar ierobežotu izplatību un specifiskām ekoloģiskām iezīmēm.
• Merops — lielākā ģints, kurā ietilpst vairums pazīstamo sugu, tostarp Eiropas bišu ēdājs un daudzas āfrikas sugas.

Piemēri un interesanti fakti

• Eiropas bišu ēdājs (Merops apiaster) ir labi pazīstama migrējoša suga ar skaistu daudzkrāsainu apspalvojumu.
• Biškopji parasti baro savus mazuļus ar kukaiņu gabaliņiem, kas vecāku žokļos tiek sagatavoti piemērotā izmērā.
• Dažkārt biškopji var tikt uzskatīti par kaitēkļu kontrolētājiem, jo tie samazina noteiktu kukaiņu skaitu dabā.

Pastāv aptuveni 26 dažādas biškopju sugas. Lai gan tās ir cieši saistītas un ārēji līdzīgas, sugu ekoloģija, migrācija un sociālā uzvedība var ievērojami atšķirties. Biškopji piesaista uzmanību gan ar savu krāšņumu, gan ar unikālo gaisa medību prasmēm — tie ir vieni no spilgtākajiem un interesantākajiem spārnotajiem kukaiņu plēsējiem pasaulē.

Jautājumi un atbildes

J: Kādai dzimtai pieder biškopji?

J: Kur dzīvo bišu dzērves?

J: Cik ir bišēdāju sugu?

J: Ar kādiem kukaiņiem barojas bišēdāji?

J: Kā tās ķer savu laupījumu?

J: Kā tās sagatavo barību pirms ēšanas?

J: Kur tās ligzdo?

Meklēt pēc burta