Traģēdija par kopīgo
"The tragedy of the commons" (koplietošanas traģēdija) bija Gareta Hārdina (Garrett Hardin) raksts, kas 1968. gadā tika publicēts žurnālā Science. Tajā aprakstīta problēma, kad daudzi cilvēki ar savām idejām var pasliktināt kaut ko kopīgu, pat ja neviens to nevēlas. Piemēram, pat ja neviens nevēlas piesārņot ūdeni, jo tas padara to neveselīgu, tas tomēr var beigties šādi, jo daudzi vēlas izmantot ūdeni saviem mērķiem, piemēram, mazgāties un izmest atkritumus. Katrs cilvēks domā, ka viņa nelielais ūdens piesārņojums ir pārāk mazs, lai ietekmētu ūdens kvalitāti, bet, tā kā cilvēku ir daudz, kopējais ūdens piesārņojums kļūst pārāk piesārņots, lai to varētu izmantot dzeršanai vai pat mazgāšanai. Tas var notikt graustu rajonos un citās pārpildītās vietās, piemēram, bēgļu nometnēs.
Šī ideja nebija Hardina ideja, bet gan kāda Viljama Forstera Loida (William Forster Lloyd) ideja, kurš par to rakstīja 1833. gadā. Tajos laikos lopkopji bieži ganīja govis uz koplietošanas zemes. Lloids norādīja, ka katra govs dod labumu savam īpašniekam, bet kopumā kaitē zemei visiem ganāmpulkiem, jo tā tiek ganīta pārmērīgi.
Mūsdienu diskusijās par ekoloģiju bieži tiek izmantota koplietošanas traģēdija. Tā ir arī spēļu teorijas tēma.
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir kopienas traģēdija?
A: Koplietošanas traģēdija ir problēma, ko 1968. gadā savā rakstā aprakstīja Garets Hārdins (Garrett Hardin) un kas rodas tad, kad daudzi indivīdi ar savām idejām var pasliktināt kaut ko, kas visiem ir kopīgs, pat ja neviens to nevēlas.
J: Vai ūdens piesārņojums var rasties pat tad, ja neviens nevēlas piesārņot?
A: Jā, ūdens piesārņojums var rasties pat tad, ja neviens nevēlas piesārņot, jo daudzi cilvēki var vēlēties izmantot ūdeni saviem mērķiem, piemēram, mazgāties un izmest atkritumus, un katrs cilvēks var domāt, ka viņa nelielais piesārņojums neietekmē ūdens kvalitāti.
Jautājums: Kāpēc ūdens tiek piesārņots pat tad, ja neviens to nevēlas?
A: Ūdens piesārņojums notiek pat tad, ja neviens to nevēlas, jo to veicina daudzi cilvēki ar savu motivāciju.
Jautājums: Kāda ir Viljama Forstera Loida saistība ar kopīgo resursu traģēdiju?
A.: Viljams Forsters Loids 1833. gadā rakstīja par koplietošanas traģēdiju, norādot, ka katra govs dod labumu savam īpašniekam, bet, pārmērīgi ganoties, kaitē zemei kopumā visiem ganāmpulkiem.
J: Kur var rasties kopienas traģēdija?
A: Koplietošanas traģēdija var rasties graustu rajonos un citās pārpildītās vietās, piemēram, bēgļu nometnēs.
J: Kādā kontekstā bieži izmanto koplietošanas traģēdiju?
A.: Kopīgo labumu traģēdija bieži tiek izmantota mūsdienu diskusijās par ekoloģiju.
J: Kas ir spēļu teorija?
A: Spēļu teorija ir matemātikas nozare, kas nodarbojas ar lēmumu pieņemšanas analīzi situācijās, kad divām vai vairākām personām ir konfliktējošas intereses. Kopīgo resursu traģēdija ir spēļu teorijas tēma.
