Kas ir ekoloģija? Definīcija, ekosistēmas un to nozīme
Uzzini, kas ir ekoloģija: definīcija, ekosistēmu darbība un to nozīme dabai un cilvēkiem. Praktiski piemēri, izaicinājumi un risinājumi klimata un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā.
Ekoloģija ir zinātne, kas pēta biotu (dzīvās radības), vidi un to mijiedarbību. Tā cēlies no grieķu valodas oikos = māja; logos = pētījums.
Ekoloģija ir pētījums par ekosistēmām. Ekosistēmas apraksta organismu savstarpējo attiecību tīklu dažādos organizācijas mērogos. Tā kā ekoloģija attiecas uz jebkuru bioloģiskās daudzveidības formu, ekologi pēta visu, sākot no sīkām baktērijām barības vielu pārstrādē līdz tropisko lietus mežu ietekmei uz Zemes atmosfēru. Zinātniekus, kas pēta šīs mijiedarbības, sauc par ekologiem.
Sauszemes ekoreģionu un klimata pārmaiņu izpēte ir divas jomas, kurām ekologi pašlaik pievērš uzmanību.
Ekoloģija tiek plaši praktiski pielietota aizsardzības bioloģijā, mitrāju apsaimniekošanā, dabas resursu apsaimniekošanā (lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā), pilsētplānošanā (pilsētvides ekoloģija), sabiedrības veselībā, ekonomikā un lietišķajā zinātnē. Tā ir pamats cilvēku sociālās mijiedarbības izpratnei un izpētei.
Ekosistēmas un organizācijas līmeņi
Ekoloģija analizē procesus un struktūras dažādos organizācijas līmeņos. Galvenie līmeņi ir:
- Organisms — atsevišķa dzīvā būtne un tās adaptācijas.
- Populācija — vienas sugas indivīdu kopums noteiktā teritorijā.
- Komūna (kopiena) — dažādu sugu populāciju kopums, kas mijiedarbojas savā teritorijā.
- Ekosistēma — biotiskie (dzīvās būtnes) un abiotiskie (gaiss, ūdens, augsne, klimats) elementi un to mijiedarbības.
- Ainava / ekoregions — lielāka teritorija, kurā ir vairāku ekosistēmu mozaīka.
- Bioms — plašs klimatiski noteikts ekosistēmu veids (piem., meži, tuksneši).
- Biosfēra — viss Zemes dzīvais slānis kopumā.
Ekoloģiskie procesi un ekosistēmu pakalpojumi
Ekoloģiskie procesi, piemēram, primārā produkcija, barības vielu cikli, enerģijas plūsma, plēsība, simbioze un populāciju dinamika, nosaka, kā darbojas ekosistēmas. No šiem procesiem rodas arī cilvēkiem vērtīgi ekosistēmu pakalpojumi:
- Regulējošie pakalpojumi — klimata regulācija, ūdens attīrīšana, erozijas samazināšana.
- Piegādes pakalpojumi — pārtika, šķiedras, zāles un koksne.
- Kultūras pakalpojumi — estētiskā vērtība, rekreācija, izglītība.
- Atbalsta pakalpojumi — augsnes veidošanās, barības vielu cikli.
Cilvēka ietekme un globālās problēmas
Cilvēka darbības būtiski ietekmē ekosistēmas. Galvenās problēmas ir:
- Biotopu iznīcināšana un fragmentācija — lauksaimniecība, urbanizācija un infrastruktūra samazina dzīvojamo platību sugām.
- Video piesārņojums — ķīmiskas vielas, plastikāts un atmosfēras piesārņojums maina ekoloģiskos procesus.
- Ievestas sugas — svešas sugas var izspiest vietējās un mainīt kopienu struktūru.
- Klīmatiskas pārmaiņas — maina temperatūru, nokrišņu režīmus un fenoloģiju (dzīves ciklu laiku), ietekmējot sugu sadalījumu un ekosistēmu funkcijas.
- Pārzveja un pārmērīga resursu izmantošana — samazināt bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu spēju atjaunoties.
Pielietojumi un metodes
Ekoloģiskie pētījumi izmanto dažādas metodes: lauka novērojumus, eksperimentus (stacionārus un laboratorijas), telemetriju un attālināto izpēti (satelītu dati), statistisko analīzi un ekoloģisko modelēšanu. Šīs metodes palīdz prognozēt izmaiņas, novērtēt aizsardzības pasākumu efektivitāti un vadīt ilgtspējīgu resursu izmantošanu.
Kāpēc ekoloģija ir svarīga
Ekoloģija sniedz zināšanas, kas ir nepieciešamas, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, nodrošinātu pārtikas drošību, aizsargātu ūdens un gaisa kvalitāti, kā arī adaptētos klimata pārmaiņām. Tā palīdz plānot ilgtspējīgu lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, pilsētvides attīstību un dabas aizsardzību. Ekoloģiskā izpratne arī veicina sabiedrības veselību un ekonomikas lēmumu pieņemšanu, jo ekosistēmu pakalpojumi tieši ietekmē cilvēku labklājību.
Svarīgi atcerēties
Ekoloģija nav tikai par “dabu” ārpus cilvēka — tā pēta arī to, kā cilvēki ir daļa no ekosistēmām un kā mūsu darbības savstarpēji ietekmē vidi un sabiedrību. Ekoloģiskā zinātne ir būtisks pamats lēmumiem, kuriem jānodrošina nākotnes ilgtspēja un dzīves kvalitāte uz Zemes.
Ekoloģija politikā
Ar ekoloģiju aizsākās daudzas spēcīgas filozofiskās un politiskās kustības, tostarp mūsdienās pazīstamā saglabāšanas kustība, veselīguma kustība, vides kustība un ekoloģijas kustība. Kad šīs kustības tiek apvienotas ar miera kustībām un Sešiem principiem, tās sauc par zaļajām kustībām. Kopumā tās izvirza ekosistēmas veselību kā pirmo cilvēku morālo un politisko prioritāšu sarakstā, kā veidu, kā panākt labāku cilvēku veselību un sociālo harmoniju, kā arī labāku ekonomiku.
Cilvēkus ar šādiem uzskatiem sauc par politiskajiem ekologiem. Daži no viņiem ir apvienojušies zaļajās partijās, taču patiesībā politiskie ekologi ir lielākajā daļā politisko partiju. Viņi ļoti bieži izmanto ekoloģijas argumentus, lai virzītu politiku, īpaši mežu politiku un enerģētikas politiku.
Arī ekoloģija nozīmē, ka tā ir bioloģijas nozare, kas nodarbojas ar attiecībām un mijiedarbību starp organismiem un to vidi, tostarp citiem organismiem.
Ekoloģija ietver ekonomiku
Daudzi ekologi nodarbojas arī ar cilvēka ekonomiku:
- Linna Margulis (Lynn Margulis) saka, ka ekonomika pēta, kā cilvēki pelna iztiku, bet ekoloģija pēta, kā visi citi dzīvnieki pelna iztiku.
- Maiks Nikersons saka, ka "ekonomika ir trīs piektdaļas no ekoloģijas", jo ekosistēmas rada resursus un likvidē atkritumus, ko ekonomika uzskata par "bezmaksas" darbību.
Ekoloģiskā ekonomika un cilvēka attīstības teorija cenšas nošķirt ekonomiskos jautājumus no citiem, taču tas ir grūti. Daudzi uzskata, ka ekonomika tagad ir tikai daļa no ekoloģijas un ka ekonomika, kas to ignorē, ir nepareiza. "Dabas kapitāls" ir piemērs teorijai, kurā apvienotas abas teorijas.
Ekoloģija un antropoloģija
Dažkārt ekoloģiju salīdzina ar antropoloģiju. Antropoloģija ietver to, kā vide ietekmē mūsu ķermeņus un prātus, bet ekoloģija ietver to, kā vidi ietekmē mūsu ķermeņi un prāti. Ir pat antropoloģijas veids, ko sauc par ekoloģisko antropoloģiju, kas pēta cilvēku mijiedarbību ar vidi.
Antuāns de Sent-Ekziperī apgalvoja: "Zeme mums par sevi māca vairāk nekā visas grāmatas. Jo tā mums pretojas. Cilvēks atklāj sevi, kad mērojas spēkiem ar šķērsli."
Saistītās lapas
- Vides aizsardzība
- Ilgtspējīga attīstība
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ekoloģija?
A: Ekoloģija ir bioloģijas nozare, kas pēta biotu (dzīvās radības), vidi un to mijiedarbību. Tā cēlies no grieķu valodas oikos = māja; logos = pētījums, un tā ir pētniecība par ekosistēmām.
J: Kas ir ekologi?
A: Ekologi ir zinātnieki, kas pēta dzīvās radības un vides mijiedarbību.
J: Kādām jomām pievēršas ekologi?
A: Tagad ekologi pievēršas sauszemes ekoreģionu un klimata pārmaiņu pētījumiem.
J: Kāds ir ekoloģijas praktiskais pielietojums?
A: Ekoloģijai ir daudz praktisku pielietojumu saglabāšanas bioloģijā, mitrāju apsaimniekošanā, dabas resursu apsaimniekošanā (lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā), pilsētu plānošanā (pilsētvides ekoloģija), sabiedrības veselībā, ekonomikā un lietišķajā zinātnē. Tā ir arī pamats cilvēku sociālās mijiedarbības izpratnei un izpētei.
J: Ko nozīmē "ekoreģions"?
A: Ekoreģions ir liela teritorija ar līdzīgām vides īpašībām, piemēram, klimatu, augsnes tipu vai veģetācijas tipu, ko var izmantot, lai noteiktu ekoloģisko reģionu vai vienību saglabāšanas mērķiem.
J: Kā ekoloģija ir saistīta ar bioloģisko daudzveidību?
A: Tā kā ekoloģija attiecas uz jebkuru bioloģiskās daudzveidības veidu, ekologi pēta visu, sākot no sīkām baktērijām barības vielu pārstrādē un beidzot ar tropisko lietus mežu ietekmi uz Zemes atmosfēru.
Meklēt