Ekoreģions
Ekoreģions (ekoloģiskais reģions), dažkārt saukts arī par bioreģionu, ir nākamā mazākā ekoloģiski un ģeogrāfiski definētā teritorija, kas atrodas zem "sfēras" vai "ekozonas". Ekoreģioni aptver salīdzinoši lielu sauszemes vai ūdens teritoriju, un tajos ir raksturīgas, ģeogrāfiski atšķirīgas dabas sabiedrības un sugas. Pasaules Dabas fonda (WWF) definētajās definīcijās ekoreģiona robežas aptuveni atbilst dabisko sabiedrību sākotnējam apjomam pirms jebkādiem lieliem neseniem traucējumiem vai izmaiņām. WWF ir noteicis 825 sauszemes ekoreģionus un aptuveni 450 saldūdens ekoreģionus visā Zemeslodes teritorijā.
Pasaules Dabas fonda (World Wide Fund for Nature) pilnā ekoreģiona definīcija, kas ir plaši pieņemta un tiek izmantota, ir šāda:
Liela zemes vai ūdens platība, kurā ir ģeogrāfiski atšķirīga dabisko sabiedrību kopa, kas sastāv no šādiem elementiem
(a) lielākā daļa sugu un ekoloģiskās dinamikas ir kopīgas;
(b) ir līdzīgi vides apstākļi un;
(c) ekoloģiski mijiedarbojas tādā veidā, kas ir izšķirošs to ilglaicīgai pastāvēšanai.
-- Pasaules Dabas fonds - Ekoreģioni
"Global 200" ir Pasaules Dabas fonda (WWF) izveidots to ekoreģionu saraksts, kurus Pasaules Dabas fonds (WWF) ir noteicis kā prioritārus dabas aizsardzības jomā.
Amazones lietus mežu ekoreģionu atrašanās vietas karte. Dzeltenā līnija ir Pasaules Dabas fonda noteiktā ekoreģionu robeža.
Zemes
Sauszemes ekoreģions ir noteikta zemes platība, kas atšķiras no tās tuvumā esošās teritorijas. Tai ir atšķirīgs klimats, ģeoloģija, augsnes tips, ūdens pieejamība un atšķirīgas dzīvās sugas (dzīvnieki un augi, kas dzīvo šajā ekoreģionā).
Piemēram, viens ekoreģions var būt tuksnesis. Tajā ir smiltis, ļoti maz ūdens, ļoti augsta temperatūra dienā un ļoti auksta naktī. Augi varētu būt tikai krūmi, mazi koki, kaktusi. Dzīvnieki varētu būt skorpioni, mazi zīdītāji, zirnekļi.
Vai, piemēram, ekoreģions varētu būt tropu mežs, kurā visu dienu ir silta temperatūra, daudz nokrišņu visa gada garumā, milzīgs upju krustojums un ļoti organiska augsne. Augi varētu būt milzīgi koki vai papardes. Dzīvnieki varētu būt kukaiņi, putni, zivis un pērtiķi.
Jūras
Jūras ekoreģioni ir pasaules okeānu reģioni, ko nosaka Pasaules Dabas fonds, lai palīdzētu īstenot pasākumus jūras ekosistēmu saglabāšanai.
Šo ekoreģionu noteikšanai izmantotā shēma ir vairāk vai mazāk tāda pati kā sauszemes ekoreģioniem. Ir noteikti galvenie biotopu tipi: polārie, mērenā klimata šelfu un jūru, mērenā klimata viļņošanās, tropu viļņošanās, tropisko koraļļu, pelaģiskie, abisālie un hadālie (okeāna tranšejas) biomi, kas atbilst sauszemes biomiem. Galvenie bioģeogrāfiskie apgabali, kas ir analogi septiņām sauszemes ekozonām, pārstāv lielus okeāna baseinu reģionus: Atlantijas okeāna ziemeļu mērenā josla, Atlantijas okeāna austrumu tropiskā josla, Atlantijas okeāna rietumu tropiskā josla, Atlantijas okeāna dienvidu mērenā josla, Indoklusā okeāna ziemeļu mērenā josla, Indoklusā okeāna centrālā josla, Indoklusā okeāna austrumu josla, Indoklusā okeāna rietumu josla, Indoklusā okeāna dienvidu mērenā josla, Dienvidu okeāns, Antarktika, Arktika un Vidusjūra.
Jūras ekoreģionu klasifikācija nav izstrādāta tikpat detalizēti un visaptveroši kā sauszemes ekoreģionu klasifikācija; ir uzskaitītas tikai prioritārās aizsardzības teritorijas, kas iekļautas Global 200 sarakstā.
Pilnu jūras ekoreģionu sarakstu skatīt Global 200 Marine ecoregions (Pasaules Dabas fonds).
Saldūdens
Saldūdens ekoreģioni ir konkrētas ģeogrāfiskās teritorijas saldūdens biotopi, tostarp upes, strauti, ezeri un mitrāji. Saldūdens ekoreģioni atšķiras no sauszemes ekoreģioniem, kuros ir sauszemes biotiskās sabiedrības, un jūras ekoreģioniem, kuros ir okeānu biotiskās sabiedrības.
WWF runā par septiņiem galvenajiem saldūdens ekoreģionu biotopu tipiem: Lielas upes, lielu upju augšteces, lielu upju deltas, mazas upes, lieli ezeri, mazi ezeri un kseriskie baseini.
Vairāki saldūdens ekoreģioni ir iekļauti Pasaules 200 ekoreģionu sarakstā - Pasaules Dabas fonda prioritārajos ekoreģionos bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
Saistītās lapas
- Zibu ziedu reģions
- Lielais Barjerrifs
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ekoreģions?
A: Ekoreģions ir ģeogrāfiski un ekoloģiski noteikta teritorija, kas atrodas zem "valstības" vai "ekozonas". Tā aptver lielu sauszemes vai ūdens teritoriju, un tajā ir atšķirīgas dabas sabiedrības un sugas.
J: Kas nosaka ekoreģiona robežas?
A: Pasaules Dabas fonds (WWF) nosaka ekoreģiona robežas, kas aptuveni atbilst dabisko sabiedrību sākotnējam apjomam pirms jebkādiem būtiskiem neseniem traucējumiem vai izmaiņām.
J: Cik daudz sauszemes un saldūdens ekoreģionu ir noteicis WWF?
A: WWF ir noteicis 825 sauszemes ekoreģionus un aptuveni 450 saldūdens ekoreģionu visā Zemeslodeslodes teritorijā.
J: Kāda ir WWF pilnīga ekoreģiona definīcija?
A: Saskaņā ar WWF definīciju ekoreģions ir liela sauszemes vai ūdens teritorija, kurā atrodas ģeogrāfiski atšķirīga dabisko sabiedrību kopa, kurām ir kopīga lielākā daļa sugu un ekoloģiskā dinamika, līdzīgi vides apstākļi un ekoloģiskā mijiedarbība, kas ir kritiski svarīga to ilgtermiņa pastāvēšanai.
J: Kas ir Global 200 saraksts?
A.: Global 200 saraksts ir Pasaules Dabas fonda (WWF) noteikto prioritāro teritoriju apkopojums, kas ir pazīstamas kā "ekoreģioni".
