Ekoreģions (ekoloģiskais reģions), dažkārt saukts arī par bioreģionu, ir relatīvi liela sauszemes vai ūdens teritorija, kas ir ģeogrāfiski un ekoloģiski salīdzinoši vienveidīga un atšķirīga no apkārtējām zonām. Šī mēroga teritoriālā vienība parasti tiek definēta kā nākamā mazākā vienība zem plašākas "sfēras" vai "ekozonas". Ekoreģioni iekļauj raksturīgas dabas sabiedrības un sugas, kuras kopā veido stabilas un savstarpēji saistītas ekoloģiskās sistēmas. Pasaules Dabas fonds (WWF) savās definīcijās norāda, ka ekoreģiona robežas aptuveni atbilst dabisko sabiedrību sākotnējam apjomam pirms nozīmīgām nesenām cilvēka vai citu traucējumu izmaiņām. WWF visā pasaulē ir klasificējis apmēram 825 sauszemes ekoreģionus un aptuveni 450 saldūdens ekoreģionus.

Pilnā, plaši izmantotā definīcija, ko izmanto Pasaules Dabas fonds, skan šādi:

Liela zemes vai ūdens platība, kurā ir ģeogrāfiski atšķirīga dabisko sabiedrību kopa, kas sastāv no šādiem elementiem

(a) lielākā daļa sugu un ekoloģiskās dinamikas ir kopīgas;

(b) ir līdzīgi vides apstākļi un;

(c) ekoloģiski mijiedarbojas tādā veidā, kas ir izšķirošs to ilglaicīgai pastāvēšanai.

-- Pasaules Dabas fonds - Ekoreģioni

Raksturojums un tipu atšķirības

Ekoreģioni atšķiras pēc lieluma, biotopiem un ekoloģiskajām īpašībām. Galvenie veidi ir:

  • Sauszemes ekoreģioni — meži, stepes, tuksneši, tundra u. c., kas raksturojas pēc augu sabiedrībām, klimata un reljefa;
  • Saldūdens ekoreģioni — upes, ezeri, baseini un mitrāji, kuru sugu sastāvs un hidromorfoloģija tos atšķir no apkārtējām teritorijām;
  • Jūras/okeāna ekoreģioni — piekrastes un atklātā ūdens teritorijas, kuras nosaka jūras straumes, temperatūra un jūras dzīves kopienas.

Ekoreģiona robežas vienmēr ir aptuvenas: tās veido telpiski noteiktas sugu kopienas un ekoloģiskie procesi, kas var mainīties laika gaitā, piemēram, klimata pārmaiņu, invazīvo sugu vai cilvēka darbības ietekmē.

Global 200 — WWF prioritāšu saraksts

"Global 200" ir to ekoreģionu un biotopu saraksts, ko Pasaules Dabas fonds ir identificējis kā īpaši svarīgus globālai dabas aizsardzībai. Global 200 mērķis ir koncentrēt aizsardzības resursus uz tām teritorijām, kuru saglabāšana visefektīvāk palīdzēs aizsargāt Zemes bioloģisko daudzveidību.

Ekoreģioni Global 200 izvēlēti, ņemot vērā vairākus kritērijus, piemēram:

  • augsta sugu daudzveidība un endēmismu līmenis;
  • unikālas vai reti sastopamas ekosistēmas un evolūcijas procesi;
  • habitat tips, kas ir globāli nozīmīgs vai reti sastopams;
  • lielo ekoloģisko procesu saglabāšana (piem., migrācijas koridori, ūdens režīmi);
  • iespējas efektīvai aizsardzībai un atjaunošanai.

Global 200 aptver gan sauszemes, gan saldūdens un jūras ekoreģionus. Starp labi zināmām Global 200 teritorijām ir tropu lietusmeži (piemēram, Amazonija), milzīgie taigas un boreālie meži, rifu un piekrastes sistēmas (piemēram, niršanas ziņā nozīmīgi Great Barrier Reef un citi rifi), kā arī unikāli salas ekosistēmas, piemēram, Madagaskaras biomasas.

Lietojums aizsardzības plānošanā

Ekoreģionu koncepts ir plaši izmantots bioloģiskās daudzveidības aizsardzības plānošanā, jo ļauj:

  • prioritizēt teritorijas, kurās ieguldījumi aizsardzībā dos lielāko ieguldījumu sugu un ekosistēmu saglabāšanā;
  • izstrādāt pārrobežu un reģionālas aizsardzības stratēģijas, ņemot vērā ekoloģiskos procesus, kas neietilpst politiskajās robežās;
  • izsekot bioloģiskās daudzveidības stāvoklim un novērtēt aizsardzības pasākumu efektivitāti;
  • veidot sakarus starp zinātni, vides politiku un vietējām kopienām.

Apdraudējumi un ierobežojumi

Ekoreģionus apdraud dažādi faktori: biotopu pazaudēšana (mežu izciršana, zemes izmantošanas maiņa), piesārņojums, invazīvās sugas, pārzveja un klimata pārmaiņas. Jāņem vērā arī metodoloģiski ierobežojumi — ecoreģionu robežas ir modelētas uz pieejamiem datiem un var neatspoguļot visus lokālos variācijas vai ātras vides pārmaiņas. Praktiskā aizsardzībā bieži nākas risināt arī politiskas, sociālas un ekonomiskas problēmas.

Secinājums

Ekoreģions ir noderīgs un plaši pieņemts mērogs dabas aizsardzības plānošanā: tas apvieno telpisko, sugu un funkcionālo perspektīvu, ļaujot labāk saprast, kur un kā vērst aizsardzības pasākumus. Pasaules Dabas fonds un iniciatīvas kā "Global 200" palīdz koncentrēt uzmanību uz vietām, kuru saglabāšana ir īpaši svarīga globālajai bioloģiskajai daudzveidībai.