Ekoreģions: definīcija, raksturojums un WWF Global 200
Uzzini, kas ir ekoreģions, to raksturojums un WWF "Global 200" prioritātes — bioloģiskās daudzveidības aizsardzības pamati un globālās saglabāšanas stratēģijas.
Ekoreģions (ekoloģiskais reģions), dažkārt saukts arī par bioreģionu, ir relatīvi liela sauszemes vai ūdens teritorija, kas ir ģeogrāfiski un ekoloģiski salīdzinoši vienveidīga un atšķirīga no apkārtējām zonām. Šī mēroga teritoriālā vienība parasti tiek definēta kā nākamā mazākā vienība zem plašākas "sfēras" vai "ekozonas". Ekoreģioni iekļauj raksturīgas dabas sabiedrības un sugas, kuras kopā veido stabilas un savstarpēji saistītas ekoloģiskās sistēmas. Pasaules Dabas fonds (WWF) savās definīcijās norāda, ka ekoreģiona robežas aptuveni atbilst dabisko sabiedrību sākotnējam apjomam pirms nozīmīgām nesenām cilvēka vai citu traucējumu izmaiņām. WWF visā pasaulē ir klasificējis apmēram 825 sauszemes ekoreģionus un aptuveni 450 saldūdens ekoreģionus.
Pilnā, plaši izmantotā definīcija, ko izmanto Pasaules Dabas fonds, skan šādi:
Liela zemes vai ūdens platība, kurā ir ģeogrāfiski atšķirīga dabisko sabiedrību kopa, kas sastāv no šādiem elementiem
(a) lielākā daļa sugu un ekoloģiskās dinamikas ir kopīgas;
(b) ir līdzīgi vides apstākļi un;
(c) ekoloģiski mijiedarbojas tādā veidā, kas ir izšķirošs to ilglaicīgai pastāvēšanai.
-- Pasaules Dabas fonds - Ekoreģioni
Raksturojums un tipu atšķirības
Ekoreģioni atšķiras pēc lieluma, biotopiem un ekoloģiskajām īpašībām. Galvenie veidi ir:
- Sauszemes ekoreģioni — meži, stepes, tuksneši, tundra u. c., kas raksturojas pēc augu sabiedrībām, klimata un reljefa;
- Saldūdens ekoreģioni — upes, ezeri, baseini un mitrāji, kuru sugu sastāvs un hidromorfoloģija tos atšķir no apkārtējām teritorijām;
- Jūras/okeāna ekoreģioni — piekrastes un atklātā ūdens teritorijas, kuras nosaka jūras straumes, temperatūra un jūras dzīves kopienas.
Ekoreģiona robežas vienmēr ir aptuvenas: tās veido telpiski noteiktas sugu kopienas un ekoloģiskie procesi, kas var mainīties laika gaitā, piemēram, klimata pārmaiņu, invazīvo sugu vai cilvēka darbības ietekmē.
Global 200 — WWF prioritāšu saraksts
"Global 200" ir to ekoreģionu un biotopu saraksts, ko Pasaules Dabas fonds ir identificējis kā īpaši svarīgus globālai dabas aizsardzībai. Global 200 mērķis ir koncentrēt aizsardzības resursus uz tām teritorijām, kuru saglabāšana visefektīvāk palīdzēs aizsargāt Zemes bioloģisko daudzveidību.
Ekoreģioni Global 200 izvēlēti, ņemot vērā vairākus kritērijus, piemēram:
- augsta sugu daudzveidība un endēmismu līmenis;
- unikālas vai reti sastopamas ekosistēmas un evolūcijas procesi;
- habitat tips, kas ir globāli nozīmīgs vai reti sastopams;
- lielo ekoloģisko procesu saglabāšana (piem., migrācijas koridori, ūdens režīmi);
- iespējas efektīvai aizsardzībai un atjaunošanai.
Global 200 aptver gan sauszemes, gan saldūdens un jūras ekoreģionus. Starp labi zināmām Global 200 teritorijām ir tropu lietusmeži (piemēram, Amazonija), milzīgie taigas un boreālie meži, rifu un piekrastes sistēmas (piemēram, niršanas ziņā nozīmīgi Great Barrier Reef un citi rifi), kā arī unikāli salas ekosistēmas, piemēram, Madagaskaras biomasas.
Lietojums aizsardzības plānošanā
Ekoreģionu koncepts ir plaši izmantots bioloģiskās daudzveidības aizsardzības plānošanā, jo ļauj:
- prioritizēt teritorijas, kurās ieguldījumi aizsardzībā dos lielāko ieguldījumu sugu un ekosistēmu saglabāšanā;
- izstrādāt pārrobežu un reģionālas aizsardzības stratēģijas, ņemot vērā ekoloģiskos procesus, kas neietilpst politiskajās robežās;
- izsekot bioloģiskās daudzveidības stāvoklim un novērtēt aizsardzības pasākumu efektivitāti;
- veidot sakarus starp zinātni, vides politiku un vietējām kopienām.
Apdraudējumi un ierobežojumi
Ekoreģionus apdraud dažādi faktori: biotopu pazaudēšana (mežu izciršana, zemes izmantošanas maiņa), piesārņojums, invazīvās sugas, pārzveja un klimata pārmaiņas. Jāņem vērā arī metodoloģiski ierobežojumi — ecoreģionu robežas ir modelētas uz pieejamiem datiem un var neatspoguļot visus lokālos variācijas vai ātras vides pārmaiņas. Praktiskā aizsardzībā bieži nākas risināt arī politiskas, sociālas un ekonomiskas problēmas.
Secinājums
Ekoreģions ir noderīgs un plaši pieņemts mērogs dabas aizsardzības plānošanā: tas apvieno telpisko, sugu un funkcionālo perspektīvu, ļaujot labāk saprast, kur un kā vērst aizsardzības pasākumus. Pasaules Dabas fonds un iniciatīvas kā "Global 200" palīdz koncentrēt uzmanību uz vietām, kuru saglabāšana ir īpaši svarīga globālajai bioloģiskajai daudzveidībai.
Amazones lietus mežu ekoreģionu atrašanās vietas karte. Dzeltenā līnija ir Pasaules Dabas fonda noteiktā ekoreģionu robeža.
Zemes
Sauszemes ekoreģions ir noteikta zemes platība, kas atšķiras no tās tuvumā esošās teritorijas. Tai ir atšķirīgs klimats, ģeoloģija, augsnes tips, ūdens pieejamība un atšķirīgas dzīvās sugas (dzīvnieki un augi, kas dzīvo šajā ekoreģionā).
Piemēram, viens ekoreģions var būt tuksnesis. Tajā ir smiltis, ļoti maz ūdens, ļoti augsta temperatūra dienā un ļoti auksta naktī. Augi varētu būt tikai krūmi, mazi koki, kaktusi. Dzīvnieki varētu būt skorpioni, mazi zīdītāji, zirnekļi.
Vai, piemēram, ekoreģions varētu būt tropu mežs, kurā visu dienu ir silta temperatūra, daudz nokrišņu visa gada garumā, milzīgs upju krustojums un ļoti organiska augsne. Augi varētu būt milzīgi koki vai papardes. Dzīvnieki varētu būt kukaiņi, putni, zivis un pērtiķi.
Jūras
Jūras ekoreģioni ir pasaules okeānu reģioni, ko nosaka Pasaules Dabas fonds, lai palīdzētu īstenot pasākumus jūras ekosistēmu saglabāšanai.
Šo ekoreģionu noteikšanai izmantotā shēma ir vairāk vai mazāk tāda pati kā sauszemes ekoreģioniem. Ir noteikti galvenie biotopu tipi: polārie, mērenā klimata šelfu un jūru, mērenā klimata viļņošanās, tropu viļņošanās, tropisko koraļļu, pelaģiskie, abisālie un hadālie (okeāna tranšejas) biomi, kas atbilst sauszemes biomiem. Galvenie bioģeogrāfiskie apgabali, kas ir analogi septiņām sauszemes ekozonām, pārstāv lielus okeāna baseinu reģionus: Atlantijas okeāna ziemeļu mērenā josla, Atlantijas okeāna austrumu tropiskā josla, Atlantijas okeāna rietumu tropiskā josla, Atlantijas okeāna dienvidu mērenā josla, Indoklusā okeāna ziemeļu mērenā josla, Indoklusā okeāna centrālā josla, Indoklusā okeāna austrumu josla, Indoklusā okeāna rietumu josla, Indoklusā okeāna dienvidu mērenā josla, Dienvidu okeāns, Antarktika, Arktika un Vidusjūra.
Jūras ekoreģionu klasifikācija nav izstrādāta tikpat detalizēti un visaptveroši kā sauszemes ekoreģionu klasifikācija; ir uzskaitītas tikai prioritārās aizsardzības teritorijas, kas iekļautas Global 200 sarakstā.
Pilnu jūras ekoreģionu sarakstu skatīt Global 200 Marine ecoregions (Pasaules Dabas fonds).
Saldūdens
Saldūdens ekoreģioni ir konkrētas ģeogrāfiskās teritorijas saldūdens biotopi, tostarp upes, strauti, ezeri un mitrāji. Saldūdens ekoreģioni atšķiras no sauszemes ekoreģioniem, kuros ir sauszemes biotiskās sabiedrības, un jūras ekoreģioniem, kuros ir okeānu biotiskās sabiedrības.
WWF runā par septiņiem galvenajiem saldūdens ekoreģionu biotopu tipiem: Lielas upes, lielu upju augšteces, lielu upju deltas, mazas upes, lieli ezeri, mazi ezeri un kseriskie baseini.
Vairāki saldūdens ekoreģioni ir iekļauti Pasaules 200 ekoreģionu sarakstā - Pasaules Dabas fonda prioritārajos ekoreģionos bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
Saistītās lapas
- Zibu ziedu reģions
- Lielais Barjerrifs
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ekoreģions?
A: Ekoreģions ir ģeogrāfiski un ekoloģiski noteikta teritorija, kas atrodas zem "valstības" vai "ekozonas". Tā aptver lielu sauszemes vai ūdens teritoriju, un tajā ir atšķirīgas dabas sabiedrības un sugas.
J: Kas nosaka ekoreģiona robežas?
A: Pasaules Dabas fonds (WWF) nosaka ekoreģiona robežas, kas aptuveni atbilst dabisko sabiedrību sākotnējam apjomam pirms jebkādiem būtiskiem neseniem traucējumiem vai izmaiņām.
J: Cik daudz sauszemes un saldūdens ekoreģionu ir noteicis WWF?
A: WWF ir noteicis 825 sauszemes ekoreģionus un aptuveni 450 saldūdens ekoreģionu visā Zemeslodeslodes teritorijā.
J: Kāda ir WWF pilnīga ekoreģiona definīcija?
A: Saskaņā ar WWF definīciju ekoreģions ir liela sauszemes vai ūdens teritorija, kurā atrodas ģeogrāfiski atšķirīga dabisko sabiedrību kopa, kurām ir kopīga lielākā daļa sugu un ekoloģiskā dinamika, līdzīgi vides apstākļi un ekoloģiskā mijiedarbība, kas ir kritiski svarīga to ilgtermiņa pastāvēšanai.
J: Kas ir Global 200 saraksts?
A.: Global 200 saraksts ir Pasaules Dabas fonda (WWF) noteikto prioritāro teritoriju apkopojums, kas ir pazīstamas kā "ekoreģioni".
Meklēt